Iespēja izvēlēties dažādu produktu klāstā, nenoliedzami, ir patīkama. Veikali Latvijā aug kā sēnes pēc lietus, un sestdienā Rīgā pie tirdzniecības centriem lāgā nav kur novietot automašīnu. Vecīši, jaunieši, ģimenes ar bērniem – visi pavada laiku «pirkumu muzejā», kā to ar ironiju dēvē kāds mans draugs. Lūk, arī Ozolniekos sarosījušies «Elvi» būvētāji, nomas līgums pagarināts, veikals būs! Būs viena jauka vieta, kur arī «Ozīšu» cilvēkiem pavadīt brīvo laiku.
Pētījumi liecina, ka vairākums Baltijas valstu iedzīvotāju pārtikai katru mēnesi tērē līdz pat piecdesmit procentiem savas ģimenes ienākumu. Citās ES valstīs tam tiek izlietoti vien kādi padsmit procenti no kopējiem maksājumiem. Savukārt Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums liecina, ka lielākie tēriņi pamatizdevumu segšanai ir rīdziniekiem. Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47 procentus, Viļņā 44, bet Tallinā tikai 29 procentus no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, gada sākumā tika secināts Baltijas mājsaimniecību galveno izdevumu pētījumā, ko veic «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūti Baltijas valstīs.
Lielākā mājsaimniecību izdevumu pozīcija ir pārtika. Pētījuma rezultāti liecina, ka izmaksas par optimālu pārtikas grozu ģimenei Baltijas valstīs ir starp 289 un 332 eiro – visvairāk tieši Latvijā, vismazāk Lietuvā, bet Igaunijā par šādu pārtikas grozu ģimenes maksātu 318 eiro mēnesī.
Kam gan mums kinoteātri, izstāžu un koncertu zāles, ja var uzcelt jaunus veikalus, un zināms – publika turp plūdīs bez mitas. Aldziņas Latvijā nav tās lielākās, pārtikas cenas nav tās zemākās. Nauda tecēs kā pa reni. Lai lielveikalu tīkls izlemtu apdzīvotā vietā celt savu veikalu, svarīgi esot, lai tur dzīvo vismaz 500 pensionāru – laikam jau viņi ir tas stabilākais noieta garants. Jādomā, mums vēl te ir, kur plesties un attīstīties. ◆
