Slavenais Krievijas aktieris Valentīns Gafts pēc 58 gadiem atkal apciemo Jelgavu, lai uzrakstītu dzeju par mīlestību.
8. oktobra vakarā, kad visas pasaules astronomi un astrologi vēroja zīmīgo debess parādību «selenelion» (pilnu Mēness aptumsumu, kas sakrita ar saullēktu), talantīgais aktieris un dzejnieks V. Gafts, kurš filmā «Meistars un Margarita» spēlēja jūdu mācītāju Josifu Kaifu, gatavojās tikšanās vakaram ar jelgavniekiem, lai Mēness aptumsuma dienā viņi nebītos no zīmēm, bet kļūtu labsirdīgāki cits pret citu un arī mūsu mazākajiem brāļiem – dzīvniekiem.
V.Gafta padomi jelgavniekiem bija bībeliski gudri: «Nenodarbojieties ar politiku. Rakstiet, lasiet un mīliet dzeju! Tikai ar labestību var stāties pretī ļaunumam.»
V.Gafts Jelgavā ciemojās pavisam īsi pēc tam, kad pašam «krieviskākajam» latviešu režisoram Alvim Hermanim Krievija noteica aizliegumu iebraukt šajā valstī. Tas bija «asiņainā Mēness» sitiens, pirmkārt, pašai krievu kultūrai, jo tieši A.Hermanis, kurš ir Rīgas Jaunā teātra galvenais režisors, ar savu radošo darbu spēja apturēt savā ziņā negatīvo attieksmi pret jebko krievisku. Tieši A.Hermanis īstenoja garīgo revolūciju Latvijā un Eiropā. Jaunieši apmeklē viņa iestudētos «Šukšina stāstus», «Revidentu», «Jevgeņiju Oņeginu», «Oblomovu», «Platonovu» un sākuši apgūt krievu valodu un lasīt krievu rakstnieku darbus.
V.Gafts savā izrādē «Aizmirsto atmiņu dārzs» ne reizi nepieminēja pašreizējo Krievijas varu. Bet viņš izspēlēja citātus no savas jaunās lugas, kurā viens no tēliem Josifs Staļins «komandē» parādi un plāno to darīt arī turpmāk mūsdienu Krievijā. Bet skatītāji sajuta līdzību ar mūsdienām. Demokrātija uz papīra – bailes acīs, bailes ko lieku pateikt pa telefonu. Bailes kļūt nepakalpīgiem biedram Staļinam, par kuru zinām tikai no filmām.
Kopā ar V.Gaftu kā sargeņģeļi izrādē piedalījās arī aktiera kādreizējie draugi un kolēģi no aktieru cunftes – nu jau aizsaulē aizgājušie Oļegs Daļs, Andrejs Mironovs, Vladimirs Visockis, Valērijs Zolotouhins, Jurijs Ļubimovs. Pār vīrišķīgā V.Gafta vaigiem ritēja asaras. Viņš vērīgi raudzījās skatītāju rindās – vai jelgavnieki atceras vēl viņa draugus? Atceras un joprojām mīl. Visas kultūras nama skatītāju zāles rindas bija aizpildītas. V.Gafta atmiņas par filmām un aktieriem tika uzņemtas ar aplausiem par godu tiem, kuri ar savām lomām teātrī un kino, ar savu dzeju uz mūžiem dāvājuši skatītājiem neaizmirstamas emocijas.
O.Daļs par Jelgavu zināja ne tikai no stāstiem. Viņš iegāja pasaules kino vēsturē kopā ar Latvijas leģendāro aktrisi jelgavnieci Elzu Radziņu, nospēlējot Kozinceva lomu filmā «Karalis Līrs». Arī V.Zolotouhins ir filmējies Jelgavā.
«Nekad neesmu aizmirsis Jelgavu – šajā pilsētā pirmo reizi biju 1956. gadā, kad Latvijā uzņēma detektīvfilmu «Slepkavība Dantes ielā». Šajā filmā spēlēju kopā ar Mihailu Kozakovu, Inokentiju Smoktunovski. Mans Marsels Ružē nebija pozitīvais tēls. Kāds saka – viņš bija ļauns cilvēks. Tā nav. Es neklusēju, kad cilvēku cenšas novest līdz dzīvnieciskam stāvoklim, bet uz zvēriem noraksta visu cilvēcisko gļēvumu. Vilks nenāk pie cilvēka uz mājām un nešauj uz viņu no ieroča,» tā V.Gafts.
2010. gadā V.Gafts kopā ar dziedātājiem Jeļenu Kamburovu un Andreju Makareviču, aktieriem Sergeju Jurski un Innu Čurikovu vērsās pie Krievijas varasvīriem ar ierosinājumu izveidot Krievijā pilnvaroto amatpersonu, kura uzdevums būtu aizstāvēt dzīvnieku tiesības. Starp citu – leģendārajā filmā «Garāža», kurā tika parodēta padomju sistēma, garāžu celtniecības kooperatīva «Fauna» dalībnieku sapulce notiek izdomāta zinātniski pētnieciskā institūta «Faunas aizsardzība no apkārtējās vides» telpās.
Kopā ar V.Gaftu izrādē Jelgavā piedalījās arī viņa draugs Maskavas dzejnieks un izdevējs Valērijs Krasnopoļskis, kurš ir bijis PSRS Zinātņu akadēmijas Organiskās ķīmijas institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. Taču zinātnieka matemātiķa karjeru viņš bez nožēlas pameta, izvēloties mākslas ceļu. Viņam bija draudzīgas attiecības ar latviešu dzejniekiem Ojāru Vācieti un Imantu Ziedoni, viņš ir pazīstams ar Jāni Peteru. V.Krasnopoļskis tulko krieviski literārus darbus no gruzīnu un igauņu valodas.
Arī V.Krasnopoļskim Latvija un visas trīs Baltijas valstis ir īpaša pasaule. «Savu pirmo mīlestību es satiku Rīgā – latviešu meiteni, kurai esmu veltījis dzejoli «Daugava». Viņai bija ļoti skaistas acis. Daugava tek pa laika gultni, bet manas sirds krastos viss paliek pa vecam. Rīga, mīlestība. Mums, Krievijas iedzīvotājiem, Baltijas valstis vienmēr bijušas aiz robežas. Un mēs vienmēr ar gandarījumu atgriežamies šeit, lai gūtu iedvesmu,» skatītājiem sacīja V.Krasnopoļskis.
Ne tikai Daugavas viļņi dāvā dzejniekiem iedvesmu. V.Gafts piecas minūtes pirms uznākšanas uz skatuves Jelgavas kultūras nama grimētavā bija uzrakstījis dzejoli par mīlestību, par ko skatītāji zālē nemaz nenojauta. Jau novembrī mēs atklāsim, kam tad savu jauno dzejoli V.Gafts veltījis. Un ceram, ka mākslinieks atkal drīz apciemos mūsu pilsētu. ◆
