Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību padome pieņems lēmumu par streika sarīkošanu.
Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību padome pieņems lēmumu par streika sarīkošanu. Iemesls tam ir zināms – «ierūsējusī» pedagogu algu palielināšanas problēma.
Zināms, ka nelieli līdzekļi situācijas glābšanai atvēlēti – tie ir 6,24 miljoni latu. Tas nozīmē, ka katram pedagogam algas pielikums mēnesī būs daži lati, bet likumā noteiktā norma par skolotāju darba samaksu divu minimālo mēnešalgu apmērā, visticamāk, tiks svītrota: nav likuma – nav problēmas. Šādi jau zaudēts finansējums pirmsskolas iestāžu pedagogu darba samaksai, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanai skolai, aptuveni 9 miljoni latu no studiju un studentu kreditēšanai paredzētajiem līdzekļiem, 400 000 latu no piemaksām pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogiem, kas māca latviešu valodu mazākumtautību skolās.
Cita kabatā liekas daudz
Runājot par skolotāju algām, parasti neizmantojam faktus, kuru dēļ radusies pedagogu neapmierinātība ar materiālo stāvokli. Notiek pat pretējais: skolotāju protesti nereti tiek nosodīti, jo laukos viņi pieder pie tiem retajiem, kam vispār ir regulāri ienākumi. Taču tie ne tuvu nesedz skolotāju pieticīgās vajadzības. Lai noskaidrotu reālo situāciju, vienu vakaru nodarbojos ar naudas skaitīšanu «cita kabatā»: Teteles pamatskolas skolotāji «Ziņām» uzticēja gan skaitļus par saviem ienākumiem, gan – tas ir svarīgi! – savus izdevumus. Spriediet paši!
Skolotāja ar augstāko pedagoģisko izglītību un 25 gadu darba stāžu, strādādama 1,65 slodzes (to uzskaita smalki), «uz rokas» saņem 106 latus. Viņas vīra alga ir 100 latu, bērna pabalsts – 5 lati un 10 santīmu. Samaksājot par dzīvokli, elektrību, gāzi, tālruni (58 lati), iegādājoties higiēnas un saimniecības preces, ierēķinot ceļa izdevumus uz darbu un atpakaļ (57 lati), laikrakstiem, žurnāliem, pašizglītībai, kancelejas precēm tērējot 19 latu, pārtikai un apģērbam paliek 70 latu. Ģimenē ir četri cilvēki, katram tātad aptuveni 17 latu mēnesī.
Cita skolotāja ar 30 gadu darba stāžu un 1,15 slodzēm, bet vīra algu 34,29 latiem rīkojas ar 120,14 latu budžetu. Kad viss samaksāts, pārtikai paliek 23 lati, katram trīs cilvēku ģimenē – 7,7 lati.
Abas skolotājas ar ģimenēm vasarā piepelnās, strādādamas savu bijušo skolēnu (!) saimniecībās, un saka viņiem paldies, ka pieņem.
Iztikšanai – mīnus 22 lati
Jauns skolotājs ar augstāko pedagoģisko izglītību un četru gadu darba stāžu algā saņem 78,61 latu. Mācīdamies maģistrantūrā, par avīzēm, grāmatām, studijām viņš tērē 31 latu mēnesī. Ierēķinot visus ikdienas tēriņus, pārtikai, apģērbam paliek mīnus (!) 22,4 lati. Līdzīgi ir vēl citai jaunai skolotājai. Te jāsaka: labi, ka vecāki palīdz!
Aprēķini pārējiem skolotājiem (arī citās skolās) ir līdzīgi. Skolotāju bērniem dotību izkopšanai pulciņos līdzekļu atliek maz, viņiem apnicis viendabīgais ēdiens, dzimšanas dienas tiek plānotas ar asarām acīs: ja tu gribi pacienāt draugus, tad dāvanas nebūs, un otrādi. Nekur netiek ierēķināts, ka skolotājam jāapmeklē teātra izrādes, ka jāsalabo zobi (ar premjera ieteikto tīrīšanu vien nepietiek), ka laiku pa laikam sadzīvē kaut kas sabojājas. Tad nu vēlēties ceļojumus vai datoru skolotāji nemaz neiedrošinās.
Atliek piebilst, ka skolotājam samaksā par stundām, kuras viņš nostrādā klasē, taču gatavošanās tām itin ērti «atstāta aiz kadra».
«Jūtamies pazemoti un noguruši»
Arodbiedrību padome aicinājusi pedagogus paust savu attieksmi pret valdības ieceri mainīt Izglītības likuma normas, aizbildinoties ar pašreizējo pesimistisko situāciju budžetā.
Publicējam Ozolnieku vidusskolas pedagogu un darbinieku vēstuli, kas adresēta izglītības ministrei Silvai Goldei, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Dzintaram Ābiķim, frakcijas «Latvijas ceļš» priekšsēdētājai Kristianai Lībanei.
«Jūtamies apkrāpti, pazemoti, noguruši. Tiek plānots palielināt kontaktstundu skaitu: līdz 22 – 24 stundām nedēļā. Slodzes palielinās, bet algas? Minimālā alga mūsu valstī ir 50 latu, bet iesācējam skolotājam ar augstāko pedagoģisko izglītību – 62 lati, augstākās kategorijas skolotājam – 77 lati. Vai tiešām viņa darbs no sētnieka darba atšķiras tikai par 27 latiem? Sētniekam slota pašam nav jāpērk, bet nevar būt skolotājs, kurš nemācās kursos, neapmeklē koncertus, teātrus, nelasa grāmatas, nebrauc ekskursijās. Taču tas viss maksā milzīgu naudu. Mums ir jāpabaro arī savi bērni, arī viņiem nepieciešama izglītība. Vai par minēto algu to visu varam atļauties?
Tāpēc nebrīnieties, ka vidēji pedagogs mūsu valstī strādā 1,3 darba slodzes, ja ir iespējams, pat līdz divām slodzēm. Jūs, cienījamie kungi, spiežat mūs to darīt. Bet kāda ir kvalitāte, strādājot, kad vairs nav spēka noturēties kājās? Kurš pie tā ir vainīgs?
(..) Ministru kabinetam prasām sakārtot likumus valstī, lai direktoram «ar cepuri rokā» nebūtu jāstaigā, meklējot sponsorus! Lai skolotāji varētu dzīvot, nevis vilkt dzīvību! Beidziet sanaidot skolas direktoru ar pagastu un skolotājiem! Samazināt administrēšanas štatus skolu valdēs! Ja klasē ir 20 un vairāk skolēnu, ko nozīmē «tomēr vidusskolas klasēs ir iespējams skolēnu skaitu uz vienu pedagoģisko likmi palielināt»? Kāda būs izglītības kvalitāte?
Rūgtumā un sašutumā aiz savas bezpalīdzības pie Jums vēršas Ozolnieku vidusskolas pedagogu kolektīvs.»
