Piezīmes no pasaules čempionāta regbijā.
Dažas parādības ir vienādas visā pasaulē: pirmdiena ir grūta diena arī londoniešiem. Vētrainā nedēļas nogale – izklaides iespējas šajā pilsētā ir neierobežotas – ir atstājusi iespaidu uz daudziem.
No rīta var redzēt pārsteidzoši daudz skrienošu cilvēku, taču viņi nav tērpušies sportiski: gluži vienkārši pat solīdi džentlmeņi lakādas kurpēs un bieziem biznesmeņu portfeļiem pie rokas, kā arī dažāda vecuma lēdijas klasiskos kostīmos un augstpapēžu kurpītēs pēdējā brīdī cenšas nokļūt darbā «pirms zvana». Toties vakarā metro ir pilns ar pasažieriem, kuri izskatās tā, it kā atgrieztos mājās no maratona: vismaz trīs ceturtdaļas braucēju snauduļo, dažs pat kājās stāvot. Toties izturīgākie ir nolēmuši pirmdienas rūgtumu noskalot ar kādu malku viskija vai alus kausu. Daži pabi (angļu krodziņi) ir tik pārpildīti, ka bariņš slāpstošo stāv uz ielas. Taču problēmu nav: uz priekšu tiek pasniegta nauda gluži kā agrāk Rīgas sabiedriskajā transportā biļešu kasierei, un no bāra iekštelpas atpakaļ ceļo kārotā manta – disciplinēti tomēr tie angļi.
Mazliet par Londonas metro. Tā ir perfekta sistēma milzīgo attālumu veikšanai. Kur beidzas metro līnijas, sākas Londonas pilsētas un priekšpilsētu līnijas. Šis «zirnekļu tīkls» nodrošina diezgan ātru nokļūšanu pat attālākos posmos. Tiesa, plānojot kādu tikšanos vai rēķinoties ar ļoti precīzu laiku citos gadījumos, jānodrošinās ar zināmu rezervi, jo tās metrostacijas, kurās ir pārsēšanās no viena maršruta citā, ir… lielākas nekā Jelgavas centrs. Tāpēc nokļūšana pretējā stacijas galā prasa gandrīz tikpat daudz laika, cik pats brauciens (ja tas ir vienas vai divu pieturu garumā). Un, protams, turiet vaļā maku: brauciens vienas zonas robežās maksā apmēram Ls 1,35, dienas braukšanas karte (to var izmantot arī autobusos un piepilsētas dzelzceļā) divām blakus zonām – Ls 3,60! Tiesa, braucienu skaits nav ierobežots, taču tā ir priekšrocība, kuru var izmantot tūristi un citi «liekēži», kuriem nav jāstrādā.
Vienīgā «regbija brīvdiena» Londonā pagāja vēja spārniem, un vakar Latvijas minidelegācija devās uz Velsas un pašlaik arī pasaules regbija galvaspilsētu Kārdifu, kur notiks pēdējie divi mači šajā pasaules čempionātā. Ceturtdien par trešo vietu spēkosies Jaunzēlande un Dienvidslāvija, bet sestdien vienā no pasaules modernākajiem stadioniem «Millennium» (80 000 skatītāju vietu, aizverams jumts) par čempionu titulu cīnīsies Francija un Austrālija).Tikmēr joprojām nav rimusi ažiotāža ap sensacionālo, toties pārliecinošo franču uzvaru pār sacensību favorītiem jaunzēlandiešiem, turklāt, laužot neveiksmīgu spēles gaitu: eiropieši mača laikā zaudēja 10 : 24, bet beigās izcīnīja pārliecinošu uzvaru
43 : 31 (tik daudz punktu varenie «All Black» nebija zaudējuši visā savā vēsturē). Daudzi speciālisti šo spēli jau paguvuši nodēvēt par visu laiku labāko regbija maču, protams, visvairāk uzsverot uzvarētāju sniegumu. To novērtēja pat Francijas prezidents Žaks Širaks, apsveicot savas valsts komandu ar uzvaru pusfinālā (tradicionāli šādi apsveikumi tiek sūtīti pēc čempionu titula izcīnīšanas). Angļu avīzēs reportāžas par maču sākās pirmajās lappusēs, to aizēnoja vien ziņa par Ēģiptes lidmašīnas katastrofu. Žurnālisti cits caur citu slavēja frančus un bārstīja indīgas piezīmes par jaunzēlandiešu sniegumu otrajā puslaikā. Tomēr secinājums bija visiem viens: ja kāds varēja šajā turnīrā uzveikt «All Black», tad tie bija franči.
Savukārt franču izlases kapteinis R.Ibanezs savdabīgi komentēja komandas reakciju uz Jaunzēlandes regbistu tradicionāli pirms mača izpildīto maoru kaujas deju «Haka», teikdams, ka jau «Marseljēzu» viņi klausījušies kā karavīri, zinādami, ka pretinieki tūlīt piedāvās karu. Nu ko, karu jaunzēlandieši patiešam dabūja. Visi franču regbisti pateicās gan savas tautības, gan angļu līdzjutējiem, kas viņus atbalstīja (iespējams, arī tas notika pirmo reizi regbija vēsturē – angļi «slimoja» par frančiem). – Mēs visu laiku jutām 70 000 līdzjutēju doto spēku, – atzina kapteinis.
Bet kas notiek zaudētāju nometnē? Jaunzēlandi tēlaini dēvē par «garā baltā mākoņa zemi». Bijušais «All Black» kapteinis 1987. gada pasaules čempions S.Ficpatriks savam komentāram «Daily Telegraph» lika virsrakstu «Garā melnā mākoņa zeme ir sērās»… Izrādās, ka 90 % jaunzēlandiešu bija vērojuši šo spēli, un, protams, tās iznākums viņus šokēja. Tāpēc slavenais kapteinis komentāra beigās tomēr raudzīja viest optimismu savos tautiešos, teikdams, ka ar «All Black» var lepoties, un vispār – nav jau pasaules gals – tas ir tikai zaudējums vienā spēlē.
Tiešām – dzīve turpinās, tāpēc gaidām maču par trešo vietu un finālu.
