Pagājušajā nedēļā Rīgā notika 12. starptautiskais biznesa kontaktu forums, kurā viena no apskatītajām tēmām «Transports un loģistika. Izaicinošie eksporta tirgi» ir sevišķi aktuāla laikā, kad notiek ekonomisko sankciju karš starp rietumvalstīm un Krieviju.
Forumā vadošie Latvijas un ārvalstu loģistikas un transporta eksperti analizēja eksporta tirgu apgūšanu, kā arī jaunu transporta koridoru veidošanas iespējas.
Krievijas un Ukrainas politisko un ekonomisko attiecību krīze negatīvi ietekmējusi arī kravu apgrozījuma apjomu starp Latviju un Krieviju, ņemot vērā, ka Latvija kā ES dalībvalsts ir atbalstījusi ekonomiskās sankcijas pret Krieviju.
Vajag reālus darbus
Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš foruma dalībniekus iepazīstināja ar mūsdienu tendencēm loģistikā, jaunajām 3D tehnoloģijām, robottehniku, kas jau pārskatāmā nākotnē būtiski mainīs biznesa tendences un ikdienu šajā jomā.
«Preces ražos un transportēs roboti, bet patērētāji pa e-pastu varēs pasūtīt sev vēlamo lietu un mājās ar printeri to izdrukāt. Bet pagaidām mēs dzīvojam «akmens laikmetā» un Latvijas tranzītbizness un līdz ar to arī mūsu valsts ekonomika ir atkarīgi no Krievijas naftas un ogļu pārkraušanas Latvijas ostās,» pauda N.Krūmiņš. Šo kravu plūsmas stabilitāte un to apstrāde Latvijas ostās ir tieši atkarīga no politiķiem, precīzāk, no viņu spējas un kompetences aizstāvēt valsts intereses.
Šim forumam savā ziņā jākļūst par atgādinājumu 12. Saeimas deputātiem – ir par maz lepoties ar valsts izdevīgo ģeogrāfisko izvietojumu, jāveic arī konkrētas darbības, lai šo priekšrocību veiksmīgi izmantotu konkurencē ar citām valstīm.
«Alternatīvu kravu piesaistīšanai Latvijas tranzītkoridoram jābūt vienam no mūsu ārpolitikas prioritātēm. Laikā, kad Krievija mērķtiecīgi attīsta savas jūras ostas, Latvija var pelnīt, apkalpojot konteinerkravas. Par vienas konteinerkravas tonnas apstrādi tarifs ir aptuveni 30 eiro, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā par naftas produktu vai ogļu tonnas pārkraušanu. Latvijā ir attīstīti spēcīgi loģistikas instrumenti – dzelzceļš, lidosta, jūras ostas. Tāpat nedrīkst aizmirst uzņēmuma «Latvijas pasts» loģistikas pakalpojumu iespējas. Piemēram, pasaules vadošā loģistikas kompānija DHL sākotnēji tika radīta uz pasta pakalpojumu uzņēmuma bāzes,» sarunā ar «Ziņām» pauda N.Krūmiņš.
Kaimiņu labā pieredze
Lietuvā jau tiek būvēts loģistikas terminālis tieši konteinerkravu apkalpošanai. Tādēļ svarīgi apzināties – ekonomiskais karš ir viena lieta, bet tas nekādā mērā nedrīkst būt par iemeslu valsts interešu atstāšanai novārtā.
Igaunijas Iepirkumu veikšanas un piegāžu tīklu vadības apvienības vadītājs, viens no kompetentākajiem Eiropas loģistikas speciālistiem Ilmārs Pauls forumā norādīja, ka Igaunija – valsts ar 1,3 miljonu iedzīvotājiem – spējusi gūt vērā ņemamus panākumus pasažieru jūras pārvadājumos, ik gadu pārvadājot 9,2 miljonus pasažieru. «Loģistikas loma ekonomiskās krīzes laikā ir milzīga, jo ļauj saglabāt ražošanu un darba vietas. Igaunijā valsts līmenī atbalsta profesionāli tehnisko izglītību tieši loģistikas jomā. Mūsu loģistikas speciālisti aktīvi sadarbojas ar kolēģiem Latvijā, Lietuvā, Skandināvijas valstīs, Lielbritānijā, Ķīnā un NVS,» «Ziņām» sacīja I.Pauls.
Šā gada augustā Igaunijas Mūgas ostā tika atklāts jauns loģistikas centrs «ITT Baltic», kur apkalpos kravas automašīnas, jūras konteinerus un dzelzceļa vagonus preču transportēšanā no un uz Krieviju.
«ITT Baltic» ir moderns, daudzfunkcionāls kravas terminālis, kurā nodrošina loģistikas, kravu apstrādes, uzglabāšanas un ekspedīcijas pakalpojumus Mūgas brīvajā ekonomiskajā zonā.
Pašlaik Mūgas ostā tiek būvēts Ķīnas preču izplatīšanas centrs – tās saņems konteineros, apstrādās, komplektēs un tālāk nosūtīs uz Ziemeļeiropas valstīm, tādējādi apejot preču pārkraušanas centrus Krievijas ostās.
Ar šprotēm pasaulē
Tādējādi Latvija var daudz mācīties no saviem kaimiņiem, kā arī dalīties pieredzē. Par veiksmes piemēru sarežģītajā Eiropas zivju tirgū foruma dalībniekiem stāstīja zivju pārstrādes uzņēmuma akciju sabiedrības «Brīvais vilnis» valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.
Viņš norādīja, ka «Brīvais vilnis» pašlaik ar grūtībām spēj apmierināt lielo pasūtījuma apjomu, jo par uzņēmuma produkcijas iegādes iespēju aktīvi interesējas 27 pasaules valstīs.
«Mūsu produkcija ir ļoti kvalitatīva un vienlaikus salīdzinoši dārga. Pat ja pilnībā pārtrauksim šprotu eksportu uz Krieviju, mēs neko daudz nezaudēsim. Krievijas īpatsvars veido tikai 25 procentus no visa mūsu eksporta. Latvijas šprotu vēsture sākās 1905. gadā Rīgā – vēl cara laikā. Un mēs esam saglabājuši uzņēmuma tradīcijas un tā laika cara šprotu garšu. Esam panākuši, ka benzopirēna saturs šprotēs var tikt saglabāts pieci, nevis divi mikrogrami, kā to savulaik pieprasīja ES. Vai šprotes ir kaitīgas veselībai? Ja ik dienas apēdīsiet trīs kilogramus, tad gan var būt nelāgas sekas… no pārēšanās. Šprotes ir specifisks produkts, ko galdā neliekam ik dienas. Vien tad, kad sagribas ko treknu, zivīgu un kūpinātu,» stāstīja A.Babris. Viņš akcentē, ka jaunais produkcijas iepakojuma materiāls un modernu ražošanas tehnoloģiju izmantošana ļauj saglabāt zivju produkcijas vērtīgās īpašības un īpašo garšu. «Mums jautā – kā mēs pārliecinām pirkt šprotes pircējiem valstīs, kurās līdz šim nekas tāds nebija pazīstams. Es parasti atbildu – atveram šprotu bundžiņu,» ar smaidu saka A.Babris.
Analizējot biznesa kontaktu foruma atziņas, jāsecina, ka nākamajā forumā galvenie akcenti būtu liekami uz tēmām, kas skar jaunu darba vietu radīšanu Latvijā, lai veicinātu daudzo tūkstošu tautiešu atgriešanos dzimtenē. Skaidrs ir viens – cilvēks mājās brauks tikai tad, kad zinās, ka spēs nopelnīt adekvātu atalgojumu un uzturēt savu ģimeni, nevis klausīsies tukšos solījumos. ◆
