«Mēs jau sen ēdienu gatavošanā neizmantojam krējuma un siera izstrādājumus, saldinātājus, krāsvielas, konservantus un citas neveselīgas piedevas. Taču, ja skolu kafejnīcās aizliegs pārdot pagaidām vēl atļautos saldumus, nezinu, vai noturēsimies – būs jāatlaiž cilvēki,» komentējot grozījumu projektu noteikumos par uztura normām izglītības iestādēs, kas paredz papildināt aizliegto pārtikas produktu sarakstu, spriež Jelgavas 3. sākumskolas virtuves vadītāja Larisa Pukšina. Ja grozījumus apstiprinās ministrijas, nozares partneri un valdība, tie stāsies spēkā 2015. gada 1. jūnijā.
Veselības ministrijas (VM) izstrādātie grozījumi paredz, ka turpmāk izglītības iestāžu audzēkņu, kā arī ārstniecības iestāžu pacientu, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu klientu ēdienkartē nedrīkstēs iekļaut virkni pārtikas produktu un piedevu.
Pret aptaukošanos
un sirds slimībām
Piemēram, nevarēs lietot piena produktu analogus, krējuma un siera izstrādājumus, paniņu un augu tauku maisījumus, dažādus cukura konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti tauki, saldinātāji, krāsvielas un konservanti. Šīs piedevas nedrīkstēs būt arī maltītēs piedāvātajos dzērienos, kuriem turklāt jābūt brīviem no kofeīna. Ministrijas speciālisti norāda, ka pārtikas produkti, kuros piena vai piena produkta sastāvdaļas tiek aizvietotas ar augu taukiem, parasti satur arī daļēji hidrogenētus augu taukus, kas nav ieteicami bērnu un pusaudžu uzturā, jo tie veicina aptaukošanos, sirds un asinsvadu saslimšanas.
VM atklāj, ka ierosmi grozīt noteikumus smēlusies no vecāku sūdzībām, skolu un pašvaldību ierosinājumiem, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta, kas izglītības iestāžu teritorijā izplatītajiem pārtikas produktiem bieži konstatē neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajam vai veselīga uztura pamatprincipiem. Jāpiebilst, ka skolās jau pastāv ierobežojumi noteiktiem pārtikas produktiem un piedevām. Piemēram, gatavojot pusdienas, jāiztiek bez majonēzes, kečupa, lētiem cīsiņiem un virknes citu neveselīgu komponentu. Tāpat tiek regulēts pieļaujamais sāls daudzums. Iepriekš noteikto 0,25 gramu vietā patlaban uz simts gramiem var lietot 0,4 gramus sāls. Savukārt cukura daudzums ēdienā līdz šim netika noteikts.
Labāk, lai naudu atstāj skolā
«Ierobežojumi pastāv jau vairākus gadus, un esam tiem veiksmīgi pielāgojušies. Pat vairāk – jau patlaban nelietojam daudz ko no tā, ko paredz jaunie grozījumi. Ir gan atšķirība, vai izmantojam krējumu vai izstrādājumu, kas maksā lētāk. Tomēr pusdienu cena no tā nav augusi, jo skatāmies, kam ko pielikt vai atņemt,» turpina uzņēmuma «Akolana – L» vadītāja L.Pukšina, kura izglītības iestāžu audzēkņus baro jau aptuveni 30 gadu. Viņa stāsta, ka skolas virtuvē no cukura, augstākā labuma miltiem un margarīna top bulciņas. Uzņēmums gādā arī svaigas ogas, ābolus un dabiskās sulas, turoties tikai pie atļautiem pārtikas produktiem un piedevām. To respektē arī ražotāji, piedāvājot izglītības iestādēm īpašus katalogus, kur strikti norādīts produktu sastāvs. Tomēr nav skaidrs par pagaidām skolas kafejnīcās tirgoto saldumu likteni. «Ar mums jau neviens neapspriežas, bet, ja tos aizliegs, domāju, būs tikai sliktāk. Bērni skries uz veikalu, kur var dabūt arī neatļauto kolu, čipsus un citus produktus. Labāk, lai viņi naudiņu atstāj skolā, kur tomēr piedāvā to labāko,» uzskata L.Pukšina. ◆
