Atzīmējot 75. gadskārtu, LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis atzīst – studijas fakultātē joprojām tiek uzskatītas par prestižām visas valsts mērogā. Par to liecina tas, ka šogad pieteikumu skaits uz studijām Meža fakultātē bijis vislielākais starp visām fakultātēm. Izteiktākā interese bijusi par meža inženieru studiju programmu – saņemts ap 800 pieteikumu. Dekāns vērtē, ka pieteikumu skaits ir stabils, ņemot vērā, ka katru gadu samazinās vidusskolu absolventu skaits.
Pieprasījums pēc meža speciālistiem joprojām valstī ir, teic D.Dubrovskis. Viņš pieļauj, ka tas ir tāpēc, ka studentu skaits ir sabalansēts ar nozares nepieciešamību. Kokapstrādē speciālistu pat trūkstot. Jau tagad uzņēmēji labprāt pieņem darbā pēdējo kursu studentus. Latvijā tiek sagatavoti 20–30 jauno speciālistu uz miljonu hektāru gadā, līdz ar to esam otrajā vietā starp ES valstīm tajā ziņā, ka sagatavojam vismazāk speciālistu. Mūsu rādītājs ir līdzīgs kā Somijā un Zviedrijā. Vēl mazāk speciālistu sagatavo vācieši. «Domāju, mūsu gadījumā tas ir optimāls skaits,» spriež D.Dubrovskis, piebilstot, ka darba tirgū jābūt arī konkurencei – ne visi, kas pabeidz studijas, kļūst par izciliem speciālistiem.
Gribētu lielāku valsts atbalstu
Lai gan Meža fakultātē studējošo meiteņu ir ap 20 procentiem, dekāns teic, ka fakultātē diskriminācija nepastāv. Jo vairāk – pēdējos gados spēcīgākie studenti esot tieši meitenes. Piemēram, mežzinātnes programmā, kura ir vairāk saistīta ar meža ekoloģijas jautājumiem, puišu un meiteņu attiecība ir līdzīga. Turklāt meitenes, kurām patīk daba, var izvēlēties arī studijas, piemēram, LU Bioloģijas fakultātē. «Meža fakultātē vairāk runājam par saimniecisko pusi, par to, kā mežu kopt. Tad varbūt kādam šķiet, ka jāņem rokā motorzāģis, bet tā gluži nav. Darba iespējas ir arī dabas aizsardzībā. Mazāk meiteņu varbūt ir meža inženieros, bet arī tur viņu ir pietiekami daudz.»
Runājot par augstākās izglītības ikdienu, nākas atzīt, ka diemžēl valsts nesniedz pietiekami lielu finansējumu un ka Latvijas augstākā izglītība ir vissliktāk finansētā ES. «Esam tā vieta, kur meža nozare iegūst jaunos speciālistus, kas nonāk darba tirgū un ceļ mūsu valsts kopējo ekonomiku. Neesam tādi vienīgie, bet finansējuma diemžēl nav pietiekami,» situāciju Latvijas augstākajā izglītībā raksturo D.Dubrovskis. «Mēs domājam par ekonomikas attīstību, bet jāsaprot – ja valsts neieguldīs pietiekami daudz naudas augstākajā izglītībā, tad arī tas dzinējspēks ar laiku var apstāties,» atzīst dekāns.
«Salīdzinājumam – galvenais pētnieks, strādādams ES projektos, par pilnu slodzi saņem no 2,4 līdz 2,6 tūkstošiem eiro mēnesī, bet profesors universitātē par pilnu slodzi – 1100 eiro. Problēma ir tajā, ka mums jādara gan viens, gan otrs. Ja pētniecībā var nopelnīt divas reizes vairāk, tad pamazām sāk ciest akadēmiskā darba kvalitāte,» situāciju akadēmiskajā vidē raksturo dekāns, piebilzdams, ka daudzi bijušie pasniedzēji tagad strādā citur, jo saņēmuši labāk apmaksāta darba piedāvājumu. «Gribu pateikties kolēģiem Meža fakultātē un arī citiem universitātes mācībspēkiem par milzīgo pašatdevi, ko viņi no sevis ieliek, lai nodrošinātu studiju kvalitāti,» tā D.Dubrovskis.
Studenti – valsts vizītkarte
Par galveno izaicinājumu tuvākajā nākotnē D.Dubrovskis min rast iespēju nostiprināt fakultātes mācībspēku kodolu un attīstīt infrastruktūru. Dekāns norāda, ka gribētu vēl efektīvāk izmantot zinātniskās izpētes mežus un palielināt mācību prakšu apjomu tajos. Nākotnē arī plānots paplašināt Kokapstrādes katedras laboratoriju korpusu un izveidot Mežsaimniecības mehanizācijas laboratoriju. «Plānu daudz, ir tikai nepieciešams lielāks finansējums, lai to visu realizētu. Ja mums tas viss būtu, daudz ko varētu izdarīt labāk, nekā to darām šobrīd.»
Meža fakultātei ir divi spēcīgi sadarbības partneri – akciju sabiedrības «Latvijas finieris» un «Latvijas valsts meži». Ar «Latvijas finiera» finansējumu izremontētas vairākas Kokapstrādes katedras auditorijas un arī divas tualetes. Abu uzņēmumu speciālisti gandrīz katru nedēļu fakultātē vada vieslekcijas. Uzņēmums «Latvijas valsts meži» arī piedāvā studentu prakses vietas. Ar «Latvijas valsts mežu» atbalstu šogad iznāks piecas jaunas mācību grāmatas, un tiek strādāts pie vēl sešām.
Meža fakultāte arī aktīvi darbojas starptautiskā līmenī, tā iesaistījusies «Erasmus+» studentu un mācībspēku mobilitātes programmā. Ap 20 studentu šobrīd izglītību iegūst citās valstīs. Populārākās ir Somija, Grieķija, Francija, Spānija, Čehija, Zviedrija. Savukārt fakultāte uzņem studentus no tādām valstīm kā Spānija, Kanāda, Kazahstāna, Lietuva. Meža fakultātes studentiem ir iespēja piedalīties starptautiskā maģistrantūras programā «Euroforester». Dekāns gan teic, ka nebaidās no tā, ka studenti varētu palikt ārzemēs. «Daži mūsu studenti tagad ir Zviedrijā, studē doktorantūrā un pat ieņem nopietnus amatus universitātēs. Es par to tikai priecājos, jo viņi ir mūsu valsts vizītkarte,» teic D.Dubrovskis. ◆
