Aizvadītajā nedēļā savu viedokli par pašreizējo ekonomisko stāvokli Jelgavas pašvaldībā pauda Tautas partijas Jelgavas nodaļa.
Aizvadītajā nedēļā savu viedokli par pašreizējo ekonomisko stāvokli Jelgavas pašvaldībā pauda Tautas partijas Jelgavas nodaļa. Paziņojumā uzsvērta Ulda Ivana vadītās Jelgavas Domes nespēja pieņemt gan administratīvus, gan politiskus lēmumus, lai sakārtotu pilsētas saimnieciski finansiālo dzīvi.
Pirms tam ar paziņojumu klajā nāca Zemnieku savienības Jelgavas nodaļas valde, norādot, ka ilgstošā laika posmā situāciju pilsētā Domes vadība un tās ieceltie izpildītāji nekontrolē. LZS vēlējās noskaidrot, vai Jelgavas Domes vadītājam vispār ir kāda rīcības programma, kuras izpildes rezultātā tiktu sākts darbs pie samilzušajām Jelgavas problēmām: siltumapgāde, parādu saistību samazināšana un kredītu atmaksa, sociālās palīdzības sniegšana, uzņēmējdarbības veicināšana, atbildības pieprasīšana no pašvaldības darbiniekiem un uzņēmumu vadītājiem. Lai turpmāk nepieļautu vadošo pašvaldības amatpersonu bezatbildību, LZS aicināja U.Ivanu informēt pilsētas iedzīvotājus, kuras amatpersonas kādas problēmas risina; kāda ir Jelgavas gatavība apkures sezonai un kāda būs Domes realizētā politika siltumapgādes nodrošināšanai 1999./2000. gadā; darīt zināmu, kuras amatpersonas būtu jāsauc pie atbildības, jo viņu darbības rezultātā tika maldināta sabiedrība un Jelgavas Domes deputāti divpakāpju tarifa noteikšanā par piegādāto siltumu; informēt, kādi politiskie spēki, kas ir pārstāvēti Domē, atbalsta priekšsēdētāja darbību un kas to raksturo.
Jelgavas Domes priekšsēdētājs nav pagodinājis ar atklātu atbildi ne LZS Jelgavas nodaļas valdi, ne pilsētas iedzīvotājus. Tāpat kā nav pagodinājis ar atbildi simtiem iedzīvotāju atklātās vēstules. Tāpat kā ir ignorējis tūkstošiem Jelgavas iedzīvotāju viedokli par siltumapgādes sakārtošanu pilsētā un atbildīgu amatpersonu nomaiņu.
Savu negatīvo attieksmi pret pilsētas vadības un U.Ivana darbību (precīzāk, bezdarbību)
ir pauduši sociāldemokrāti,
«TB»/LNNK Jelgavas nodaļas biedri, politiskā organizācija «Helsinki ’86», Jelgavas Pensionāru apvienība.
Pašvaldību pašlaik vada nevis Dome un tās priekšsēdētājs, bet nelikumība. Kā norma Domes priekšsēdētāja darbībā kļuvusi likumu «Par pašvaldībām», «Par budžeta un finansu vadību», «Par pašvaldību budžetiem» ignorēšana.
Likums nosaka: ja pilsētas domes priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, domes lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus, pilsētas dome, aizklāti balsojot, var atbrīvot viņu no amata, ja to pieprasa vismaz trešdaļa domes deputātu; Ministru kabineta pilnvarotais ministrs; revīzijas komisija. Priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto pilsētas domes deputātu kopskaita. Gadījumos, kad saņemts priekšlikums par pilsētas domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, viņam ir jāsasauc domes ārkārtas sēde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc priekšlikuma saņemšanas dienas, ja šajā laikā nav paredzēta kārtējā sēde. Ja domes priekšsēdētājs noteiktā laikā sēdi nav sasaucis, to dara viņa vietnieks.
Ja summē deputātu skaitu, kas tikuši ievēlēti no partijām un politiskajām apvienībām (vai pārstāv tās), kuras U.Ivana darbu vērtē negatīvi, šai procedūrai nepieciešamais balsu vairākums ir. Jau neoficiāli tiek nosaukti vairāki iespējamie Domes priekšsēdētāja amata kandidāti.
Viens no apstākļiem, kas traucē Domei izlēmīgi tikt pie jauna priekšsēdētāja (un pilsētas iedzīvotājiem – pie cerības, ka stāvoklis pilsētā varētu normalizēties), ir deputātu dubultās sejas. Piemēram, zemsavieši Domē līdz šim bijuši uzticīgi Ivana sekotāji, kas ar savām balsīm stiprinājuši «ceļinieku» brigādes interešu īstenošanu. Turklāt vienoties par Domes priekšsēdētāja amatu ir visai problemātiski, ja šī vienošanās jāpanāk sociāldemokrātiem, «tēvzemiešiem», «šķēlistiem» un zemsaviešiem. Tomēr izeja no strupceļa, kādā novesta pilsēta U.Ivana vadībā, pašmājās meklējama tikai šādā veidā, kas, protams, ir arī kompromisa jautājums.
U.Ivans var atkāpties no ieņemamā amata arī pats, rakstveidā paziņojot par to Jelgavas pilsētas Domei. Šajā gadījumā pilsētas Domes priekšsēdētājs turpina pildīt savus pienākumus līdz nākamajai sēdei, kad viņa pilnvaras izbeidzas neatkarīgi no tā, vai šajā sēdē tiek ievēlēts jauns pašvaldības vadītājs. U.Ivans, ja vien viņam pietiktu godaprāta, šo soli būtu spēris jau sen.
Pilsētas domi var atlaist arī Saeima, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta rīkojumus vai arī nepilda tiesas spriedumus; atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē. Pilsētas dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets. Saeima, pieņemot likumu par pilsētas domes atlaišanu, pēc MK priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņa jānotiek jaunām pilsētas domes vēlēšanām. Ja līdz kārtējām vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas netiek rīkotas. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās pilsētas domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome. Šāda iespēja ir mazticama, kaut arī likumīgs pamats tam ir dažādu institūciju saimnieciski finansiālās kontroles domē un tās uzņēmumos rezultāti.
Ja pilsētas domes priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus, Ministru kabineta pilnvarotais ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā pilsētas domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Rīkojums triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicējams laikrakstā «Latvijas Vēstnesis». Pilsētas domes priekšsēdētājs uzskatāms par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar dienu, kad laikrakstā «LV» publicēts MK pilnvarotā ministra rīkojums.
Pilsētas domes priekšsēdētājam triju dienu laikā pēc tam, kad saņemts MK pilnvarotā ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Paskaidrojuma neiesniegšana noteiktā termiņā atzīstama par atteikšanos to darīt. Pilsētas domes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības vērsties tiesā ar iesniegumu par šā rīkojuma atcelšanu. Ja domes priekšsēdētājs nav to izmantojis, viņš pēc divu nedēļu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida domes priekšsēdētaja iesniegumu, viņš uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.
Vēl viens veids, kā risināt U.Ivana komandas ievārīto putru Jelgavā, ir Finansu ministrijai noteikt pašvaldībā finansu stabilizācijas procesu. Tad tiek iecelts valsts pārraugs jeb administrators, kas pārrauga pašvaldības finansu atveseļošanas procesu. Līdzīgam procesam savulaik «cauri gājusi» Daugavpils, Rēzeknes, arī Rīgas Kurzemes rajona pašvaldība. Faktiska maksātnespēja atzīta arī vairākām mazākām Latvijas pašvaldībām.
Jelgavas Dome, atzīdama, ka nespēj pilnībā kārtot savas finansu saistības un nodrošināt savu funkciju izpildi, kā arī nevar norēķināties ar kreditoriem iepriekš akceptētajā kārtībā, šādam Finansu ministrijas lēmumam ir nobriedusi kā pārgatavs auglis.
