«Neesmu no tiem, kas sagaida kādu atbalstu no valsts, bet katra iniciatīva vērtējama pozitīvi,» teic uzņēmuma «Jelgavas mēbeles» valdes loceklis Māris Upenieks, komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupas priekšlikumus darba devējiem, mudinot viņus aktīvāk iesaistīties prakšu vietu nodrošināšanā. Jelgavas Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere atzīst, ka ar prakses iespējām audzēkņiem nav problēmu, taču uzņēmēji par «darbaudzināšanu» gribētu pienācīgu samaksu.
Darbaspēka nodokļu atbalsta pasākumi darba vidē balstītās mācībās iesaistītajiem, minimālās algas diferencēšanas iespēja (samazināta minimālās algas likme) un atbalsts profesionālās izglītības programmu audzēkņiem, nodrošinot transporta izdevumus uz un no mācību prakses vai darba vidē balstīto mācību norises vietu, civiltiesiskā apdrošināšana un individuāli darba aizsardzības līdzekļi. Šādus galvenos atbalsta virzienus piedāvā IZM darba grupa cerībā, ka darba devēji vairāk iesaistīsies izglītības piedāvājuma veidošanā un prakses vietu nodrošināšanā.
Ar nodokļu atlaidēm nepietiks
M.Upenieks atzīst, ka ar IZM piedāvājumu pagaidām nav iepazinies, taču uzņēmuma interesēs, kopš «Jelgavas mēbeles» pastāv, vienmēr bijis piesaistīt labākos profesionālo skolu audzēkņus, lai izveidotu sev speciālistus ar specifiskām zināšanām un prasmēm. Uzņēmums galvenokārt sadarbojas ar Jelgavas tehnikumu, kur tiek īstenota kokapstrādes profesionālās izglītības programma. M.Upenieks stāsta, ka bijuši gadi, kad vienlaikus praksē nākuši desmit, divpadsmit audzēkņu. Patlaban darba iemaņas atbilstoši uzņēmuma vajadzībām apgūst daži tehnikumieši. «Mums jārēķinās, ka jaunieši gribēs arī «apskatīt pasauli», tāpēc nevaram gaidīt, ka pilnīgi visi paliks strādāt uzņēmumā. Bet ir arī tādi, kas aizbrauc, bet vēlāk atgriežas,» stāsta M.Upenieks, atzinīgi vērtēdams ministrijas centienus panākt pretim darba devējiem. Galvenais, ka tas nesāktu traucēt uzņēmuma darbu.
«Ar prakses iespējām mūsu audzēkņiem nav problēmu. Tās rodas tikai tajā gadījumā, kad, piemēram, izglītojamais gribētu lielāku samaksu, bet darba devējs to nav gatavs nodrošināt,» stāsta Jelgavas Amatu vidusskolas direktore, piebilstot, ka ar prakses vietu meklēšanu audzēkņiem galvenokārt nodarbojas profesionālās izglītības skolotāji, kuriem gadu gaitā izveidojusies stabila sadarbība ar dažādiem darba devējiem. Tomēr E.Bišere novērojusi, ka uzņēmēji gribētu par prakses vadīšanu pienācīgu samaksu. Taču tam būtu nepieciešami lieli līdzekļi, tāpēc nodokļu atbalsta pasākumi varētu arī nepanākt vēlamo rezultātu.
Aizvien vairāk vēlas
mācīties darba vidē
Piedāvājot atbalstu darba devējiem, ministrija cer, ka tas ļaus paaugstināt profesionālās izglītības kvalitāti un sasaisti ar darba tirgus vajadzībām, tostarp īstermiņā. Tāpēc nepieciešama aktīva darba devēju iesaiste darba vidē balstīto mācību īstenošanā, kas veicinātu darba tirgus prasībām atbilstoši sagatavotu speciālistu pieplūdumu. Darba grupas izveidei par pamatu bijis šā gada augustā valdībā izskatītais IZM sagatavotais informatīvais ziņojums «Par darba vidē balstītu mācību īstenošanas iespējām Latvijas profesionālās izglītības attīstības kontekstā». Īstenojot darba vidē balstīto mācību pilotprojektu, 2013./2014. mācību gadā tajā piedalījās sešas profesionālās izglītības iestādes, realizējot 17 dažādas programmas sadarbībā ar 29 uzņēmumiem un iesaistot aptuveni 130 audzēkņu. Saskaņā ar ministrijas veikto aptauju 2014./2015. mācību gadā šādās mācībās plāno iesaistīties vairāk nekā 20 profesionālās izglītības iestādes, īstenojot aptuveni 40 programmas sadarbībā ar aptuveni 177 uzņēmumiem, iesaistot vismaz 500 audzēkņu.
«Ziņas» jau rakstīja, ka šajā projektā piedalās arī Jelgavas Amatu vidusskolas un Jelgavas tehnikuma audzēkņi. ◆
