Valsts zemes dienests ar 15. oktobri ir sācis pārvērtēt Latvijas pilsētu zemes.
Valsts zemes dienests ar 15. oktobri ir sācis pārvērtēt Latvijas pilsētu zemes. Līdz 1. janvārim vēl ir spēkā vecais novērtējums, bet no jaunā gada pilsētu iedzīvotāji pašvaldībām maksās zemes nodokli pēc jaunā zemes vērtējuma.
Valsts zemes dienests ir izstrādājis jaunu zonējumu visās Latvijas pilsētās, izņemot Rīgu, kur zeme tiks pārvērtēta nākamgad. Katrai pilsētai zonējums izstrādāts atbilstoši jaunākajai tirgus informācijai par nekustamā īpašuma cenām. Zeme zonās tiek iedalīta pēc pieciem galvenajiem zemes izmantošanas mērķiem – individuālajai celtniecībai, daudzstāvu, sabiedriskajai, komercapbūvei un ražošanas ēku būvei.
Pilsētas centrā visaugstākā vērtība ir zemei, kas paredzēta komercapbūvei, savukārt individuālajai celtniecībai vispieprasītākā un līdz ar to arī dārgākā ir zeme parku tuvumā, klusās vietās.
Jaunais pilsētu zemes vērtību zonējums liecina par to, ka zemes cenām Latvijā nav tendences pazemināties, bet drīzāk otrādi – paaugstināties. Patlaban Valsts zemes dienests katrai zonai katrā pilsētā noteicis vidējo prognozējamo zemes vērtību. Ja kādā vietā izrādīsies, ka paredzētajam mērķim zeme nav pieprasīta, iespējams, ka tās kadastrālā vērtība tiks noteikta zemāka nekā patlaban prognozējamā.
Cenu prognoze, kuras pamatā ir informācija par zemes tirgu, liecina, ka individuālajai celtniecībai izmantojamās zemes vērtība ir cēlusies visās Latvijas pilsētās. Bauskā tā ir augusi vairāk nekā pieckārtīgi, Dobelē – vairāk nekā divkāršojusies, Jelgavā – par 13 %, Ogrē – vairāk nekā trīskāršojusies. Komercapbūvei domātā zemes vērtība ir cēlusies 90 procentos pilsētu. Dobelē cenas palielinājušās deviņkārtīgi, Aucē – vairāk nekā četras reizes, Bauskā – gandrīz divkārtīgi, Jelgavā – par 10 %. Arī daudzstāvu apbūvei paredzētās zemes vērtība vidēji Latvijā ir augusi: Bauskā – gandrīz piecreiz, Dobelē – vairāk nekā divreiz, savukārt Jelgavā tā ir kritusies par dažiem procentiem.
Protams, jebkurā valstī, arī Latvijā, zemes vērtības palielināšanās liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos, taču tieši zemes vērtību krasās atšķirības pasvītro dažādu pilsētu nevienlīdzīgo ekonomiskās attīstības stāvokli. Visaktīvākais zemes tirgus individuālajai apbūvei, izņemot Pierīgu, ir posms Rīga – Kolka un Rīga – Saulkrasti.
Atšķirības starp Jūrmalu un citiem Latvijas novadiem šajā ziņā ir fantastiskas. Piemēram, individuālajai apbūvei domātās zemes prognozētā vērtība Jūrmalā ir 45 reizes augstāka nekā Viesītē, savukārt komercapbūvei paredzētā zeme Jūrmalā ir vairāk nekā simts reižu lielāka nekā tādam pašam nolūkam domātā zeme Viesītē. Tanī pašā laikā vairāk nekā 300 000 hektāru valsts zemju vispār nav pieprasīti. Aptuveni trešdaļa no nepieprasītās zemes ir lauksaimniecībā izmantojamās platības, trešdaļu aizņem meži un tikpat arī karjeri, purvi un krūmāji. Šīs zemes vēl var pieprasīt un iegūt savā īpašumā par sertifikātiem līdz nākamā gada beigām. Brīvās zemes pārsvarā ir Latgales rajonos. Ludzas rajonā tās aizņem piekto daļu no rajona teritorijas, līdzīga situācija ir arī Krāslavas, Daugavpils un Rēzeknes pusē. Savukārt Latvijas centrālajos rajonos brīvo zemju praktiski nav, ja ir, tad tikai grūti pieejamās vietās. Piemēram, Bauskas rajonā brīvā valsts zeme aizņem tikai 173 hektārus, Dobeles rajonā – 933 hektārus, bet Jelgavas rajonā – 2611 hektāru. Salīdzinoši Ludzas rajonā nepieprasītā valsts zeme aizņem 49 980 hektāru. Secinājums ir viens: zemes cena nākotnē būs (un jau tagad ir) atkarīga no ekonomiskās aktivitātes rajonā. Izņēmums ir Jūrmala, kur sāk pārcelties Latvijas biznesa elite, tāpēc zeme tur ir ārkārtīgi dārga, kaut arī ir ierobežojumi saimnieciskai un rūpnieciskai darbībai. Bulduru – Lielupes masīvā ir veikti darījumi pat par 100 ASV dolāriem par kvadrātmetru. Respektīvi, kvadrātmetrs šādas ļoti pieprasītas zemes maksā tikpat, cik 500 kvadrātmetru Zilupes pilsētas zemes.
Taču tirgus paliek tirgus. Labāk nevajag tajā iejaukties un izkropļot tirgus situāciju. Skaidrs, ka šīs atšķirības pastāvēs vienmēr. Zeme Rīgā un Jūrmalā, Rīgas tuvumā, kā arī Latvijas lielākajās un ekonomiski aktīvākajās pilsētās vienmēr maksās dārgāk nekā provinces mazpilsētās. Domājams, ka arī Latgalē būs vērojama zemes vērtības palielināšanās pēc kredītlīdzekļu piesaistes tai kā mērķa reģionam. Galu galā prognozētā vērtība vēl daudzkārt mainīsies un būs atkarīga tikai no ekonomiskās aktivitātes. Tā ka – ja vēlamies, lai mūsu pilsētā zeme kļūtu dārgāka, mums neatliek nekas cits, kā kļūt ekonomiski aktīviem.
