Londona. Planētu pētnieks brits Džons Mjurejs izteicis pieņēmumu, ka aiz Plutona vēl viena planēta riņķo ap Sauli. Pēc zinātnieka domām, tā varētu būt aptuveni tikpat liela kā Jupiters.
Nezināmais milzis
Londona. Planētu pētnieks brits Džons Mjurejs izteicis pieņēmumu, ka aiz Plutona vēl viena planēta riņķo ap Sauli. Pēc zinātnieka domām, tā varētu būt aptuveni tikpat liela kā Jupiters. Līdz šim nezināmais milzis no Saules atrodas 32 000 reižu tālāk nekā Zeme, kustas ļoti lēni un gandrīz nemaz neatstaro gaismu. Dž.Mjurejs slepeno planētu nav «atklājis» novērošanas gaitā, bet gan pateicoties loģikai: tikai šāda «debesu ķermeņa» gravitācijas spēks varētu izskaidrot noteiktu komētu orbītu. Tomēr zinātnieks jauno milzeni negrasās piepulcēt deviņām Saules sistēmas planētām, drīzāk tas varētu būt izmests no «savas» zvaigznes riņķošanas orbītas un «pašrocīgi» iesaistījies Saules riņķošanas orbītā.
Ekvatorijs pirmais nokāpa no koka
Vašingtona. Kā uzskata amerikāņu zinātnieki, iespējams, pērtiķis Ekvatorijs bija tieši tā mūsu senču attīstības stadija, kuras laikā aizlaiku sencis nolēma nokāpt no kokiem. Šos apgalvojumus pamato jaunākie kaulu atradumi Kenijā. Arheologiem pirmo reizi izdevies atrast labi saglabājušos 15 miljonu gadu veca pērtiķa plecu, roku, pirkstu kaulus, kā arī mugurkaula daļas.
Zemestrīcēs mirs vēl vairāk
Vašingtona. Kā atzinuši amerikāņu zinātnieki no Kolorādo Universitātes, nākotnē, ņemot vērā masveida urbanizāciju, zemestrīcēs aizies bojā vairāk cilvēku nekā līdz šim. Pētnieki aprēķinājuši, ka divdesmitajā gadsimtā zemestrīcēs miris aptuveni miljons cilvēku. No 27 pasaules megapilsētām, kurās dzīvo vairāk nekā astoņi miljoni iedzīvotāju, katra otrā atrodas zemestrīču zonā: Džakarta, Lima, Kalkuta, Losandželosa, Manila, Teherāna, Tokio. Jau 1999. gada zemestrīces Grieķijā, Turcijā un Taivānā parādīja tās postošās sekas, ar kurām jāsaskaras zemestrīces aptvertajās lielpilsētās.
Spožākās zvaigznes
Vašingtona. Galaktikā spožās zvaigznes aizklāj putekļu mākoņi, tāpēc to uzņemšana iespējama tikai ar infrasarkano gaismu. Amerikāņu zinātnieks Dons Fidžers veicis vairākus uzņēmumus ar infrasarkano kameru, kas pierādījuši, ka kādā zvaigžņu sakopojumā tās ir tik tuvu viena otrai, ka tikai 300 000 šo zvaigžņu spētu aizpildīt telpu no Saules līdz 4,3 gaismas gadus attālai kaimiņzvaigznei Alfai – Kentauram. Šis zvaigžņu kūlis atrodas tikai 100 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra, tā vecums ir divi miljoni gadu, un tajā ietilpst 150 spožāko Piena Ceļa zvaigžņu.
Nākotnes kukurūza – tauriņu bieds
Vašingtona. Kā izteikušies amerikāņu pētnieki no Kornela Universitātes Itakā, iespējams, ģenētiski pārveidotās kukurūzas putekšņi nogalina monarhtauriņus. Arī pasaules vides aizsardzības organizācija «Greenpeace» apkopojusi sarakstu, kurā ietilpst 140 tauriņu sugu, ko apdraud ģenētiski pārveidota kukurūza. Eiropas Savienības valstu vides aizsardzības ministri arī nonākuši pie vienota lēmuma – pagaidām neveicināt ģenētiski pārveidotu augu audzēšanu.
Pēc ārzemju preses materiāliem
