Agrāk Naudītē bijušas vairākas muižas, piemēram, Naudīšu muiža jeb Naudīte, Pētervalde jeb Stenģeļa muiža, kā arī Jaun-Sesava. Pagasts apvienojis četras daļas – Naudīti(naudīšniekus), Mežkunga pagastu jeb Pētervaldi (pētervaldniekus), Jaunsesavas pagastu (sesavniekus) un Pilskunga pagastu (tīļeniekus).
Pirmā pasaules kara laikā izpostīts Naudītes pagasta arhīvs un iznīcināti visi dokumenti, tāpēc pagasta vēsture nav viegli apzināma.
Kara laikā 1915. gada jūlijā daudzi naudīšnieki devušies bēgļu gaitās uz Vidzemi, Kurzemi, Krieviju, citi iesaistījušies karadarbībā. 1918. gada beigās un 1919. gada sākumā Naudītē noritējušas sīvas cīņas par padomju varu. 1918. gada 26. decembrī Jaunsesavas pagastā likti pamati padomju varai – ievēlēta padome, bet jau 1919. gada 22. jūnijā Pētervaldes muižā bezzemnieku sapulcē ievēlēta Naudītes pagasta pašvaldība Pagastā bijis 131 balsstiesīgs bezzemnieks, vēlēšanās piedalījušies 34 procenti. Ievēlēts pagasta vecākais, divi palīgi, astoņi vietnieki un viens tiesnesis.
1925. gadā pagastā bijuši 1686 iedzīvotāji, no tiem 932 sievietes un 763 vīrieši. No 1925. līdz 1928. gadam reģistrēti arī 86 ārzemnieki (vācieši, lietuvieši, poļi, krievi un citi). 1935. gadā pagasta platība bija 84 kvadrātkilometri, iedzīvotāju skaits –1550, no tiem 733 vīrieši un 817 sievietes.
Jaunsesavas dievnamā darbojusies Dobeles evaņģēliski luteriskās baznīcas filiāle. Baznīcu uzcēla 1906. gadā par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem. Aktīvi tā darbojusies līdz 20. gadsimta piecdesmito gadu beigām, kad draudze tika izklīdināta. 1974. gada 30. maijā ar ciema padomes atļauju dievnams kopā ar vārtiem uzspridzināts.
Naudītes pagastā darbojušās vairākas skolas. Naudītes pamatskola dibināta 1882. gadā, tā atradās Dobeles–Īles ceļa malā. Lielā Tēvijas kara laikā, kad Naudītē risinājās smagas kaujas, tā sagrauta. Skola darbību atsāka 1945. gadā Pētervaldē. Trīs kilometrus no Penkules robežas atradās Jaunsesavas pamatskola, celta cara laikos, – to likvidēja 20. gadsimta sešdesmito gadu beigās. 1974. gadā slēdza arī skolu Pētervaldē. Līdz 1991. gadam bērni ar autobusiem tika vesti uz Bēnes vidusskolu. 1991. gadā durvis vēra jaunā Naudītes pamatskola, kas celta 162 bērniem.
Pagasta robežas padomju laikā vairākkārt grozītas. Daļa sākotnējās Naudītes pagasta teritorijas atdota Īlei, Anneniekiem un Auriem. 1984. gadā Naudītei no Auru pagasta pievienota Apgulde. ◆
