Latvijas Maiznieku biedrības aplēses liecina, ka vidēji 20 procentu jeb piektā daļa valstī saražotās maizes ir nelegāla.
Latvijas Maiznieku biedrības aplēses liecina, ka vidēji 20 procentu jeb piektā daļa valstī saražotās maizes ir nelegāla. Apjoma izteiksmē tas ir 33 tūkstoši tonnu gadā un patērētāji par to samaksā vairāk nekā 11 miljonu latu, tā valstij nodarot vairāk nekā trīs miljonus latu zaudējumu.
Latvijas Maiznieku biedrības prezidents, akciju sabiedrības «Jelgavas maiznieks» valdes priekšsēdētājs Einārs Grigors uzsver, ka vienlaikus tas nozīmē arī to, ka ne visi maizes cepēji pilnībā atbild par savu ražojumu. Bet patērētājiem nereti gadās pirkt maizi, īsti nezinot, kas to cepis. Un tad nav ko brīnīties par dažādiem kukulīšos ieceptiem svešķermeņiem, pusizceptu vai bezgaršīgu maizi.
Galvenais nelegālās maizes rādītājs ir cena, kas ir zemāka par kārtīga uzņēmuma produkcijas cenu. Piemēram, augstākā labuma baltmaizes klaips veikalā parasti maksā 18 santīmu un vairāk. Ja batona cena ir 14, 12 vai vēl mazāk santīmu, kaut kas vairs nav kārtībā. Šāda cena iespējama, izmantojot produkcijas ražošanai nezināmas izcelsmes miltus, cukuru un citas izejvielas, kas iznāk ievērojami lētāk. Valstij pilnā apmērā netiek samaksāti nodokļi, taču uzņēmumam ar to izdevies ietaupīt un kļūt konkurētspējīgākam. Reputācijai šādos gadījumos nav nozīmes.
«Jelgavas maiznieka» ģenerāldirektors Andris Brizgo norāda, ka maizes cena atkarīga no daudziem faktoriem – arī no svara un receptūras, no iesaiņojuma. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem visu veidu maizes izstrādājumiem jābūt marķētiem un iesaiņotiem, ko uzņēmums arī strikti izpilda. Ap 90 procentu produkcijas pie patērētājiem nonāk iesaiņoti un ar etiķetēm. Savukārt daļa tirgotāju izvēlas neiesaiņotu maizi, jo tad klaipa cena ir par 0,7 santīmiem zemāka. Pēc tam viņi maizi paši ieliek maisiņos, kas izmaksā tikai 0,1 līdz 0,15 santīmu. Šādai maizei nav etiķetes, taču tā nav anonīma un bez norādījumiem par sastāvu. Līdz ar produkciju tirgotājs saņem informācijas lapiņas, ar ko var iepazīties ikviens pircējs. Uz iesaiņojuma vai informācijas lapiņā ir norādīts, kas ir cepējs, cik ilgi maize ir ēdama, cik ogļhidrātu un tauku satur simts gramu produkcijas, kādi emulgatori un pārtikas piedevas izstrādājumam pievienotas un tamlīdzīgi.
Nereti veikalnieki skaidro, ka maize ir lētāka tāpēc, ka cepta iepriekšējā dienā. Taču arī šajā gadījumā jābūt ievērotiem visiem marķēšanas un iesaiņošanas nosacījumiem. Iepakošana neattiecas, piemēram, uz konditorejas izstrādājumiem – kūkām un bulciņām. Bet arī to iegādes gadījumā pircējs drīkst zināt izstrādājuma sastāvu un var pieprasīt pārdevējām uzrādīt anotāciju par to, cik un ko smalkmaizītes satur.
«Jelgavas maizniekā» ražo vairāk nekā 30 dažādu maizes izstrādājumu, kuru cenas arī ir dažādas. Lētākā no baltmaizēm ir Jelgavas kviešu baltmaize. Uzņēmums to vairumā realizē par 13,2 santīmiem (ieskaitot PVN), neiesaiņotu – par 12,5 santīmiem. Firmas veikalā klaipiņu var iegādāties par 14 santīmiem, bet pārējos veikalos tas varētu maksāt 16 santīmu. Lielākais noiets ir Rievotajai baltmaizei. Uzņēmuma noliktavā iesaiņots klaips tiek realizēts par 16,5 santīmiem. Tātad veikalā vislētākajā variantā šī maize nopērkama par 18 santīmiem.
Nozares profesionāļiem nav grūti noteikt cenas robežu ne vien kādā uzņēmumā, bet nozarē kopumā. Zemāka produkcijas cena nozīmē nevis racionālāku saimniekošanu, bet negodīgu rīcību.
Tās sekas kārtīgie ražotāji izjūt kā realizācijas apjoma izmaiņas.
– Mūsu maizes izstrādājumi ir sasnieguši tādu kvalitātes līmeni, kad droši varam teikt, ka realizācijas izmaiņas nav saistītas ar produkcijas kvalitāti, – A.Brizgo ir pārliecināts par «Jelgavas maiznieka» izstrādājumiem.
Pagaidām kritums būtiski neiespaido uzņēmumu. Realizācijas apjoma izmaiņas uz karstām pēdām analizē realizācijas nodaļa un mīnusus kādas izstrādājumu grupas pārdošanā kompensē ar plusiem citā izstrādājumu grupā. Maizes lielražotāji var arī dažādot taktiku produkcijas izplatīšanā un transporta plūsmas organizēšanā. Tomēr raizes nelegālie ražotāji sagādā.
Kārtīgajiem maizes ražotājiem jāizjūt arī nepamatoti kaitējumi viņu reputācijai.
– Gadījies, ka pircējs informē – «Jelgavas maiznieka» maizē kaut kas svešs iecepts. Pēc produkcijas apskates redzam, ka tā nav mūsējā. Taču mēs esam visiem zināmi un pazīstami cepēji. Meklējam dusmīgo pircēju, atvainojamies, pierādām, ka tā nav mūsu maizīte Tomēr neslava gaist lēnām, – stāsta A.Brizgo.
Maizes ražotāji, saprotot, ka pircēju izvēli vispirms nosaka maciņa biezums, tomēr atgādina, ka ir vieglprātīgi pirkt maizi, kas cepta nezin kur un nezin no kādām izejvielām. Lai gan pagaidām šādai maizei analīzes neesot izdarītas, tomēr visbiežāk tai tiek pievienoti dažādi uzlabotāji un piedevas, par kuru ietekmi uz cilvēka veselību ne vienmēr var būt drošs. Nav arī pārliecības par sanitāro normu ievērošanu maizes izstrādājumu tapšanas procesā.
Savukārt, pērkot neiesaiņotu maizi, nevar būt drošs, vai tā nav stāvējusi uz netīra plaukta, cilāta ar netīrām rokām, vai nav nokritusi uz netīras grīdas. Tāpēc godīgie cepēji patērētājus aicina nebūt vienaldzīgiem pret sevi un padomāt, vai veselība ir to pāris santīmu vērta, ko var ietaupīt, pērkot nezināmas izcelsmes maizi.
Ar mērķi nostiprināt un aizstāvēt savas pozīcijas šovasar lielākie maizes cepšanas uzņēmumi apvienojušies Latvijas Maiznieku biedrībā. Tajā iesaistījusies «Hanzas maiznīca», «Druva», «Jelgavas maiznieks», «Kviteks», maizes cepēji no Liepājas, Ventspils, Saldus, Balviem un citām pilsētām. Tas ir vērā ņemams spēks, kas aptver 70 procentu no Latvijas maizes tirgus.
Visas biedrībā iesaistītās ceptuves saņēmušas savas sabiedriskās organizācijas Uzticības sertifikātu. tas apliecina, ka uzņēmuma maize cepta no Latvijā ražotas un kvalitatīvas izejvielas (miltiem, cukura u.c.), ka ceptuvē ir ievērotas visas sanitārās normas un maizīti cepuši tikai diplomēti sava aroda meistari.
Biedrības pirmās aktivitātes nelegālās maizes izskaušanas un patērētāju aizstāvības jomā saistītas ar tirgus iespēju un kopējo pasākumu apzināšanu. Viens no biedrības mērķiem ir šai problēmai pievērst arī valsts uzmanību.
