«Zemgales Ziņu» pirmais numurs iznāca 1994. gada 27. oktobrī. «Tie esam mēs, bijušie «Zemgales Avīzes» žurnālisti, kuri veidojam šo «Zemgales Ziņu» numuru. Lieki ir runāt par to, cik mīļa mums bija iepriekšējā avīze, jo patiesībā jau nekādas iepriekšējās nav. Šis ir tas pats Jūsu mīlētais un dažreiz arī rātais pilsētas un rajona laikraksts, un arī mēs esam tie paši,» ar šādām rindām pie lasītājiem vērsās toreizējie laikraksta veidotāji: Aija Rone, Laila Ivāna, Maija Laizāne, Guntis Krūmiņš, Māris Krautmanis, Kristīne Sadovska, Jānis Stundiņš, Ligita Timma, Maira Dudareva, Gunārs Timermanis, Silvija Sīlīte, Arta Sudrabiņa, Līga Pētersone, Kristaps Cēburs, Jānis Antonovičs, Nauris Karelis. Turpinājumā – pirmā «Zemgales Ziņu» numura rakstu fragmenti.
Cienījamie žurnālisti!
Pilnībā atbalstu jūs šajās jums grūtajās dienās jūsu cīņā par Taisnīgumu un Neatkarību. Jūsu spēks ir jūsu Patiesībā, jūsu lieliskā kolektīva saliedētībā – tas ir īsts internacionālās draudzības piemērs. Jūsu spēks ir arī lielajā atbalstā – jūsu pusē ir lielākā daļa jūsu lasītāju. Tā ir ķīla jūsu pilnīgai uzvarai. (..) Es ceru, ka jūs joprojām saglabāsiet savu seju un savu statusu – būsiet patiesi neatkarīga, neuzpērkama un objektīva Latvijas avīze. Un lai Dievs jums palīdz!
A.Kanahins, bijušais disidents
Draugos ar «Zaļo tūrismu»
Rīgas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība sastādījusi nākamā gada programmu «Zaļā tūrisma» braucieniem. (..) Var doties slēpot uz Šveici un Dienvidvāciju, iepazīt Vilhelma Tella leģendu dabā, pavadīt Lieldienas Vācijā – Nirnbergā, Augsburgā, Minhenē –, ceļot uz Itāliju caur Austriju, apmeklēt Vīni, Venēciju, Kapri salu, Neapoli, Romu, Elbas salu, priecāties pavasara svētkos Vācijā – baudīt ūdensatrakcijas un koncertus Frīdrihshāfenā un Bādenbādenē. Vasaras vidus sola ekskursijas Tirolē, jāņugunis Alpos, Tičīno kantona apmeklējumu, rožu nedēļu, jaunumu izstādi un balli Bādenbādenē, Dolomītu kalnus un atpūtu pie ūdens Alpu pakājē. Rudens pusē gaidīs Alus svētki Minhenē, zaļā atpūta Šveices kalnu mājā, tautas svētki un rudens tirgi Baireitā, Vircburgā, Heidelbergā. Novembrī – atpūta Ženēvas ezera apkaimē, bet pirmsziemassvētku noskaņas – Vācijā. (..) Maksa no 115 līdz 185 latiem. Skolēniem brīvdienās ir atsevišķi maršruti, kuros cenas ievērojami zemākas.
Guntis Krūmiņš
Nepalieciet ar garu degunu!
Cienījamie lasītāji! Vēlreiz atgādinām: ja vēl neesat izņēmuši savus sertifikātus, pasteidzieties! Laiks vēl ir, bet tā nav daudz. Privatizācijas konts jāpaspēj atvērt līdz 31. decembrim. Bet deklarāciju pieņemšana beigsies vēl agrāk – 1. decembrī. Arī mirušu radinieku mantoto sertifikātu konti jāatver līdz šā gada beigām. Vienīgi šo sertifikātu tālāka dalīšana un izmantošana būs veicama arī nākamajā gadā.
Ņemiet līdzi pasi un tīru sirdsapziņu (deklarācijā ir pat jautājumi par to, vai neesat bijis čekists) un ejiet uz pilsētas domes namu Lielajā ielā 11, tur meklējiet 114. vai 115. kabinetu. Privatizācijas sertifikātu nodaļa strādā pirmdienās, trešdienās un piektdienās no pulksten 9 līdz 12 un no pulksten 13 līdz 17, bet otrdienās un ceturtdienās – no pulksten 13 līdz 17. (..)
Māris Krautmanis
Desmit miljoni nav joka lieta
Tāpēc siltumtīklu rekonstrukcijai nepieciešamā Pasaules Bankas kredīta sakarā Jelgavā notika jau trešā tikšanās ar Pasaules Bankas misiju. Otrdien pilsētas domniekiem tika dota iespēja uzdot jautājumus PB pārstāvjiem.
«Pasaules Bankas kredītu saņemt ir ļoti sarežģīti,» teica domes tehniskās nodaļas speciāliste Astrīda Banziņa. «To piešķir tikai tad, kad apstiprinājusies kredīta atmaksas iespēja. Tas ir ilgstošs process, līdz projekta īstenošanai sadalās sešās stadijās. Pašlaik esam trešajā no tām – projekta izvērtēšanas stadijā. Šajā tikšanās reizē tika izskatīti visi priekšlikumi, kas pēc Pasaules Bankas pārstāvju uzskatiem būtu veicami projekta realizācijas sakarā. Izskatīja arī iespējas līgumiem ar Finansu ministriju, pēc tam ar pašvaldību un siltumtīklu uzņēmumu. Izveidota projekta īstenošanas darba grupa, kas būs atbildīga par visiem Jelgavā veicamajiem pasākumiem.» Projekta grupu vadīs siltumtīklu uzņēmuma direktora vietas izpildītājs Genādijs Dupužs. Noteikts, ka projekta īstenošanas laiks ir pieci gadi. Pēc tam iespējamais kredīta atmaksāšanas laiks – 17 gadi. Pieci no tiem – labvēlības periods, kad prasīs tikai procentu atmaksu.
Projekta mērķis – ieviest modernas tehnoloģijas un materiālus Jelgavas siltumapgādes sistēmā, lai paildzinātu tās kalpošanas laiku un paaugstinātu efektivitāti, ierobežotu vides piesārņojumu, atsakoties no ogļu kurināmā. Domnieki interesējās par to, kā projekta īstenošana ietekmēs siltumapgādes tarifu, kādi iemesli pamudinājuši no vairākiem iespējamiem kredīta kandidātiem Latvijā izvēlēties tieši Jelgavu. Speciālisti atbildēja uz visiem domniekus interesējošiem jautājumiem. Pasaules Bankas pārstāvji ir pārliecinājušies par to, ka Jelgavā, salīdzinot ar citām pilsētām, siltumapgādes sistēmā ir vienots saimnieks un tādēļ visa tā ir pārskatāmāka. Viņi uzskata, ka Jelgavā realizētais varētu būt paraugprojekts siltumapgādes sistēmas reorganizācijai visā Latvijā.
Maija Laizāne
Zviedri palīdz šūt
Pagājušās nedēļas nogalē Jelgavā atkal bija ciemiņi no Finspangas (Zviedrija) – Anne Marija Lindkvista, Bierita Nūrda un Vera Skuja. Turpinot jau pirms pāris gadiem iesākto Raiņa un Aspazijas fonda un ABF (Zviedrijas pieaugušo izglītības organizācija) sadarbību, šoreiz uz Jelgavu atgādātas astoņas šujmašīnas, kuras tagad izmantos Jelgavas Invalīdu biedrības šūšanas grupa. Tūdaļ tika organizēti kursi, kuros viešņas iemācīja, kā ar atvestajām šujmašīnām jāstrādā. (..)
Latvijā pieaugušo izglītībai nav senu tradīciju, bet pirmie panākumi ir nenoliedzami – Jelgavā ar Raiņa un Aspazijas fonda atbalstu Invalīdu biedrībā darbojas sešas mācību grupas, kas palīdz cilvēkiem pārkvalificēties, ja uz to spiež veselība vai citi apstākļi, – ir šuvēju, piegriezēju, apģērbu labošanas, radio un televīzijas remonta meistaru grupas, var apgūt latviešu, angļu un vācu valodu, ir kulinārijas un klūdziņu pinēju kursi. Ar Invalīdu biedrību kopdarbojas arī sociāldemokrātiskās sieviešu organizācijas Jelgavas nodaļa, kas organizē līdzīgus kursus.
Māris Krautmanis
Pesticīdu uzbrukums zivīm un cilvēkiem
Latvijā atkal radies satraukums – Lielupē masveidā iet bojā zivis. Ziņa, ka satraukums sācies no Mūsas upes Lietuvas daļas, jau plaši izplatījusies. Kāda pašlaik ir situācija mūsu rajonā, apjautājos reģionālas Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājai Margaritai Ūlandei.
Esot izveidojusies ļoti cieša sadarbība ar lietuviešu kolēģiem. Viņi pārbaudījuši visas sīkās upītes, kas ietek Mūsā, un konstatējuši visās spēcīgu piesārņojumu. Atklāts, ka šovasar lietuviešu laukkopji lielos apmēros lietojuši pesticīdu amibenu. Vēlā lietus rezultātā tas pamazām ieskalojies augsnē, bet pašā rudenī nonācis upēs. 24. oktobrī ņemti ūdens paraugi Lielupē pie Emburgas. Analīzes izdara Rīgā, vides analītiskajā centrā. Tur bijusi aizkavēšanās, jo neesam vēl gatavi tik specifiskas un reti sastopamas vielas kā dihlorbenzoskābe analīzēm. Tāpēc nolemts noteikt ūdeņu toksiskuma pakāpi. Lai to noteiktu, analizējamā paraugā ievada noteiktu skaitu sīkbūtņu. Pārbaudes laikā – 5 līdz 12 stundās – mikroskopā novēro sīkbūtņu dzīvotspēju. Atklājies, ka Lielupes ūdens pie Emburgas ir AKŪTI TOKSISKS! (..)
Pašlaik nekādā ziņā saldūdens zivis nedrīkst lietot uzturā! Tāpat nedrīkst lietot upju ūdeni lopu dzirdināšanai. (..)
Guntis Krūmiņš
RAF mantu ņems Jelgava
Kārtējā pilsētas domes sēdē pagājušajā piektdienā svarīgākais dienas kārtības jautājums bija par akciju sabiedrības RAF dzīvojamā fonda un sociālās infrastruktūras objektu pārņemšanu pašvaldības īpašumā. (..)
Pēc ne pārāk garām debatēm dome nolēma piekrist akciju sabiedrības RAF priekšlikumam par daudzu tai piederošu objektu pārņemšanu. Vienīgi domniece Velga Vilciņa («Tēvzemei un Brīvībai») balsojot atturējās un intervijai «Zemgales Avīzei» savu nostāju motivēja tā: «Nepārbaudot dzīvojamo fondu un citus objektus, vai tie nes peļņu vai ne, nevar viennozīmīgi lemt par tūlītēju pārņemšanu. Tā taču ir papildu nasta visiem pilsētas iedzīvotājiem.»
RAF gadījums domniekus uzvedināja uz pārdomām par to, vai vēl kāds valsts vai akciju sabiedrības īpašums nevar piepeši sagādāt pārsteigumu un līdzīgā veidā piedāvāties pilsētai. Neskaitot RAF, Jelgavā gan ir tikai vēl viens lielobjekts ar savu dzīvojamo fondu – dzelzceļš.
«Citi lēmumi»
(..) Pilsētas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš informēja domi par to, ka noslēdzies konkurss par labāko Dziesmu svētku estrādes projektu. Sīkāk par konkursu un tā rezultātiem varēsiet lasīt pēc pāris nedēļām mūsu avīzē, jo Riekstiņa kungs apsolīja rakstu par šo tematu. (..)
Māris Krautmanis
Pats saimnieks, pats strādnieks
Tas, ko ražo Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecībā «Rosība», jūtams, jau tuvojoties galvenajam ceham. Žāvēta šķiņķa un citu kūpinājumu smaržas kutināja degunu un kairināja gastronomiskām pārmērībām nesabojāto apetīti.
Visvaldis Klovāns, «Rosības» īpašnieks, sagaidīja piesardzīgi. Tikai pēc tam, kad abi ar fotokorespondentu uzrādījām savas apliecības, neuzticība izgaisa – saimnieks piekrita atrauties no darba un pastāstīt par savu uzņēmumu.
«Man jau padomju laikā nepatika kolhozā strādāt. Neciešu, ka kāds cits domā manā vietā un regulē manas darbības. Ja man izdodas paveikt iecerēto – priecājos, ja ne, vainoju tikai sevi un sāku visu no gala. Mūsu saimniecība izveidojās pirms pāris gadiem. Kādreiz šeit bija cūkkopības komplekss, lopbarības virtuve. Ar laiku komplekss izjuka, gandrīz nekas noderīgs nepalika pāri.» (..)
Atvadoties Visvaldis un Ināra Klovāni cienāja mūs ar savu firmas šķiņķi, kuru nogaršojuši mēs sapratām, ka sauklis «Izvēlies Latvijas preci!» ir pamatots.
Andrejs Muravjovs, Gunārs Timermanis
Par pensiju izmaksu strādājošiem pensionāriem
Saskaņā ar likumu pensija pilnā apmērā tiek izmaksāta 1., 2., 3. grupas invalīdiem un politiski represētajiem neatkarīgi no darba algas apmēra, darba perioda un ieņemamā amata. Šie noteikumi ir spēkā jau no 1993. gada 1. novembra, bet par 3. grupas invalīdiem – no 1994. gada 1. maija.
Pārējiem strādājošajiem pensionāriem iespējas saņemt pilnu pensiju vai tikai tās daļu – papildpensiju – ir visai ierobežotas.
No 1994. gada 1. maija ir spēkā valdības apstiprinātie noteikumi «Par pensiju izmaksāšanas kārtību strādājošiem pensionāriem». Tie nosaka, ka darba pensija pilnā apmērā izmaksājama tiem pensionāriem, kuri strādā īslaicīgu, steidzamu, vienreizēju darbu, par kuru norēķinās tūlīt pēc darba pabeigšanas. Šādos darbos vienu personu var nodarbināt ne vairāk kā 43 stundas mēnesī, atalgojums par minēto darbu izpildi nedrīkst pārsniegt valdības noteikto minimālo darba algu. Pensionāram ir tiesības šos īslaicīgos, steidzamos darbus veikt katru mēnesi (bez mēnešu skaita ierobežojuma).
Darba pensija pilnā apmērā tiek izmaksāta arī tiem pensionāriem, kuri nodarbināti sociālajā aprūpē un žēlsirdības organizācijās, ja viņu mēneša darba samaksas apmērs nepārsniedz minimālo darba algu. (..)
Dace Olte, Sociālās apdrošināšanas pārvaldes vadītāja
Nav upītei vairs zaļu krastu
Nebūt nedomāju izraisīt diskusiju, vai platoniešiem vajadzīgs Platones upes uzpludinājums vai ne, vai tas atvieglo vai sarežģī viņu dzīvi. Labu laiku Platonē nebijām bijuši, un nu pēkšņi mūs pārsteidz tur ieraudzītais. Tāpēc vienkārši radās interese uzzināt, kas un kāpēc tā noticis.
Upīte sarāvusies tievā strautiņā, mālainie krasti sausi pelēki saplaisājuši, viss zaļums atkāpies.
Pagasta padomē tik daudz vien uzzināju, ka slūžas esot sabojājušās, bet sīkākas ziņas varot sniegt pagasta meliorators Jāzeps Ošs. Oša kungs tad arī paskaidroja, ka visa vaina esot slūžās. Blīves izpuvušas, nav vairs bijušas spējīgas noturēt ūdens spēku. Agrāk tādas blīves ražotas Stavropolē. Tagad ar turieni sakari pārtrūkuši, tāpēc sākuši meistarot pašu spēkiem. Esot cerības, ka būšot labi. Finansēšanu veikšot rajona meliorācijas sistēmu pārvalde, akciju sabiedrība «Platone» un pagasta pašvaldība. Tagad rudenī sakarā ar mazo ūdens daudzumu neesot jēgas upi aizsprostot. Sagaidīšot pavasari, plūdu laiku, kad zivtiņas dodas pret straumi uz augšu. Tad taisīšot izremontētās slūžas ciet. Līdz ar to atgriezīšoties arī viļņojošā ainava, kas Platonē nu jau tik pierasta.
Guntis Krūmiņš
Rotājums jūsu sejai
Mūsdienu dizaineri ir spējuši pārvērst tādu utilitāru priekšmetu kā brilles par rotājumu. Eleganta forma, izsmalcināts krāsu salikums, smalks siluets.
…Ar to izceļas daudzu Vācijas, ASV, Itālijas formu briļļu ietvari. Tos varat iegādāties optikas veikalā «Madara».
Bērnu sejiņām ir savdabīga forma. Bet ir ietvari, kas piemēroti arī viņu mazajiem degunteļiem, – viegli, ērti, daudzkrāsaini. Brilles šais laikos nēsā, sākot no astoņu mēnešu vecuma. Veikalā var iegādāties brilles visu vecumu cilvēkiem, bērnu briļļu ietvariem uzcenojuma nav, un tie maksā no 40 santīmiem līdz trim latiem.
Plašā izvēlē ir ietvari jauniešiem. Tie gan nav lēti – no 8 līdz 18 latiem –, toties ļoti skaisti, īpaši Itālijā ražotie. Biznesmeņiem domātas vēl dārgākas un pavisam solīdas brilles.
Nesen atklāta savdabīga mūsu veikala filiāle Sudrabu Edžus ielā. Pēc acu ārsta apmeklējuma jūs varēsiet uzreiz no pulksten 8 līdz 12 pasūtīt vai nopirkt sev brilles. Jau gadu veikala darbinieki izbrauc uz Kalnciemu un Eleju. Ja arī citu pagastu valdes ir ieinteresētas, lai cilvēki varētu, neizbraucot no ciema, nopirkt tik vajadzīgu mantu, pa tālruni 27630 iespējams vienoties par izbraukuma tirdzniecību.
Droši vien daudziem zināma reklāma, kura informē par to, ka Rīgas veikalos ir 50 procentu atlaide. Bet tur par ietvaru, kurš maksā 80 latu, ar visu atlaidi nākas samaksāt Ls 40. Toties Jelgavā šādu pašu ietvaru varat iegādāties par Ls 20.
Veikals «Madara» darba dienās atvērts bez pārtraukuma no pulksten 8 līdz 18, brīvdienās – no pulksten 8 līdz 15.
J.Bikova
