Skolēni tiekas reģionālajos forumos, lai spriestu, kā īstenot dzīvē kustības «Draudzīga skola» idejas
«Kustības «Draudzīga skola» misija ir pilnveidot skolas psihosociālo vidi, lai attiecības starp bērniem, vecākiem, pedagogiem un skolas administrāciju tiktu balstītas savstarpējā cieņā un sadarbībā. Katru gadu organizējot dažādus pasākumus un skolām aktīvi iesaistoties, domāju, ar katru reizi pietuvojamies šim mērķim, kaut, protams, vēl ir, ko darīt,» atzīst Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) galvenā inspektore Madara Nelsone.
Tēmas top darba procesā
Pagājušās nedēļas nogalē bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālisti devās uz piecām Latvijas pilsētām, lai pirmo reizi reģionālajos forumos aicinātu diskutēt aktīvākos kustības «Draudzīga skola» dalībniekus. Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā pulcējās ap 60 skolēnu un pedagogu ne tikai no Jelgavas, bet arī vairākām tuvējām Zemgales pašvaldībām.
«Katru gadu kustībā notiek lielās konferences, tiek rīkotas arī radošās darbnīcas, kā arī mūsu mājas lapā atrodams daudz dažādu materiālu un metodisko ieteikumu. Taču šoreiz gribējām vairāk iesaistīt skolēnus, lai uzklausītu viņu idejas un viedokli. Diskusijām izraudzījām četras tēmas, kas radušās mūsu darba procesā, veicot dažādas pārbaudes, vienu piedāvāja paši skolēni. Aktuālākā vēl joprojām ir konfliktsituāciju risināšana savstarpējo attiecību kontekstā,» stāsta VBTAI galvenā inspektore Inga Krastiņa. Jāpiebilst, ka Jelgavas forumā, mainot darba grupas, dalībnieki arī sprieda, vai viegli būt pusaudzim (kā dalībnieki jūtas klasē, skolā un sabiedrībā, ko vēlētos mainīt savā ikdienā un kāda palīdzība vai atbalsts noderētu), kas vēl nav izmēģināts, lai skola kļūtu draudzīgāka, un kā šajā ziņā varētu līdzēt skolēnu pašpārvalde.
Apkopojot idejas un ierosinājumus, skolēni, piemēram, secina, ka konfliktu risināšanā pirmkārt palīdz problēmas aktualizēšana un runāšana, iesaistot skolas vadību, varētu līdzēt arī lomu spēles, piespiedu darbs un skolotāju, policijas lekcijas. Dalībnieki tāpat spriež, ka skolēnu pašpārvalde vajadzīga kā vidutāja un atbalsts. Tā ir vieta, kur veidojas līderi un tiek attīstīta atbildības izjūta. Savukārt «Draudzīgās skolas» aktīvisti varētu pulcēties nometnē un aicināt ciemos jauniešus, kas dalītos savā pozitīvajā «draudzēšanās» pieredzē.
Dažādi bērni no visas Latvijas
«Visas minētās tēmas mūsu skolā ir aktuālas un tiek pilnveidotas. Tās ir savstarpēji saistītas un tiek uzsvērtas gan audzināšanas, gan mācību procesā. Lai skolēns pilnvērtīgi varētu apgūt mācību vielu, viņam vispirms labi jājūtas gan klasē, skolā, gan skolēnu vidū, gan attiecībās ar pedagogiem un personālu. Audzēkņi, kuri apmeklēja forumu, atzina, ka mūsu skolā attiecības starp skolēniem un skolotājiem, salīdzinot ar citām skolām, vairāk ir balstītas uz demokrātijas principiem un savstarpēju uzticēšanos, kas savukārt prasa lielāku audzēkņu atbildību,» atzīst Jelgavas 1. internātpamatskolas direktore Gunda Balode.
Viņas vadītā mācību iestāde, kas īsteno piecas izglītības programmas (tajā skaitā bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem) «Draudzīgas skolas» kustībā iesaistījusies kopš tās sākuma 2005. gadā. «Šajā laikā skolā sāka iekļaut bērnus ne vien ar fiziskās, bet arī ar garīgās attīstības traucējumiem. Taču īpaši kustības misija kļuva aktuāla pēc diviem gadiem, kad skolā tika izveidota «Draugu klase», kurā mācās bērni ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem,» G.Balode skaidro, kāpēc skolā tik svarīgi iemācīt bērniem citam citu pieņemt, palīdzēt, atbalstīt un draudzēties. Turklāt mācību iestādē ierodas bērni no visas Latvijas. Daudzi uz nedēļu paliek internātā, kas nozīmē, ka skola kļūst par viņu otrajām mājām, bet skolēni un pedagogi par otru ģimeni.
Nedrīkst aizmirst par vecākiem
Direktore gan min, ka draudzēšanās netiek panākta, vienkārši mīļi palūdzot, bet tas prasījis mērķtiecību un milzīgu darbu. Piemēram, 1. internātpamatskolā tiek organizēti draudzības mēneši, kuru laikā vecākie skolēni kopā ar jaunākajiem rīko dažādus pasākumus – klases vakarus, konkursus, rotaļu pēcpusdienas un koncertus. Lai novērstu un mazinātu vardarbības riskus, rīko nodarbības, kurās tiek apgūtas dažādas saskarsmes iemaņas un efektīvas konfliktu risināšanas metodes. Tāpat notiek drošības dienas pasākumi, tikšanās ar Valsts un Pašvaldības policijas pārstāvjiem, kā arī tiek demonstrētas dažādas filmas, rīkotas ekskursijas un saliedējoši pasākumi. Šajā procesā ļoti būtiska ir sadarbība ar vecākiem. Tāpēc mammas un tēti klašu sapulcēs un īpašā «Vecāku skoliņā» tiekas ar dažādiem speciālistiem, kā arī aktīvi iesaistās skolas padomes darbā un «ar iniciatīvu un pozitīvām idejām atbalsta vides uzlabošanu un draudzīga klimata veidošanu skolā», piebilst G.Balode. Viņa stāsta, ka dalība kustībā nesusi arī «taustāmu labumu». Savulaik īstenojot Bērnu un ģimenes lietu ministrijas finansētu projektu, skolas teritorijā izveidots bērnu rotaļu laukums.
Skolēni un pedagogi iejūtas lomu spēlēs
«Īpašs izaicinājums un vienlaikus novērtējums ir tie bērni, kuri vairākkārt dažādu apstākļu dēļ mainījuši mācību iestādi, kad viņi iejūtas un spēj uzlabot gan sekmes, gan uzvedību, gan fizisko un emocionālo pašsajūtu, jo jūt skolotāju un klasesbiedru pozitīvo attieksmi, atbalstu un drošību skolā,» atzīst G.Balode. Direktore arī gandarīta, ka skolēni pedagogus sākuši uztvert ne tikai kā skolotājus, bet arī kā vecākus, padomdevējus, uzticības personas un labus draugus. Bērni un pieaugušie kopā piedalās dažādos pasākumos un priekšnesumos, piemēram, kur jāpārģērbjas, jo lomu spēles spēj satuvināt skolēnus un skolotājus, kā arī uzlabot savstarpējo saskarsmi un uzticēšanos.
«Tāpat progress ir vērojams, kad skolēni aktīvi iesaistās kādu konfliktsituāciju risināšanā un pasākumu organizēšanā, kļūstot par pozitīviem līderiem – palīgiem skolotājiem –, un ir lepni, ka mācās mūsu skolā,» priecājas G.Balode. ◆kustībā
iesaistījušās Ozolnieku vidusskola
Aizupes pamatskola
Zaļenieku pamatskola
Jelgavas 3. sākumskola
Jelgavas 4. sākumskola
Jelgavas Valsts ģimnāzija
Jelgavas 6. vidusskola
Jelgavas 2. pamatskola
Jelgavas 1. internātpamatskola
Jelgavas 2. internātpamatskolaPar skolas draudzīgumu liecina
Skola noskaidro bērnu viedokli par psihosociālo vidi.
Izstrādāta kārtība konfliktu risināšanai (piemēram, tiek izmantota mediācija (samierināšana)).
Skolēni, vecāki un skolotāji brīvprātīgi iesaistās skolas pasākumos, kas vērsti uz sadarbības veicināšanu un labvēlīgu savstarpējo attiecību veidošanu.
Ir radīti apstākļi, kas veicina bērnu vienlīdzību neatkarīgi no viņu ģimenes labklājības un citām atšķirībām.
Personāls ir informēts par iespējām bērniem nodrošināt nepieciešamo palīdzību un atbalstu.
Tiek publicēta informācija par bērniem aktuāliem jautājumiem, iekļaujot viņu viedokli (piemēram, skolas avīze, mājas lapa, informācijas vai ziņojuma dēlis).
Darbojas skolēnu pašpārvalde, kas aktīvi iesaistās projekta darbā.
Rīko pasākumus un aktivitātes, kas vērsti uz veselīga dzīvesveida popularizēšanu.
Avots: VBTAI
