Vēl nesen sliecos piekrist ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, ka holokausta līdzdalībnieks vai pat noziedznieks Herberts Cukurs nav tā persona, kas būtu jāapdzied mūziklā. Tomēr pagājušās nedēļas nogalē, kad SIA «Producents.lv» ar mūziklu «Cukurs. Herberts Cukurs» viesojās Jelgavā, uz izrādi aizgāju. «Tā ir jāredz,» Oļega Ignatjeva LTV 7 diskusijā «Punkti virs i» sacīja holokaustu pārdzīvojušais vēsturnieks Marģers Vestermanis, kurš tolaik, būdams jauneklis, zaudēja visu savu ģimeni un daudzus, daudzus tautiešus.
Izrādes noslēgumā publika aplaudējot piecēlās kājās. Atzīstu, ka vismaz man sajūtu līmenī netapa skaidrāks, kāds patiesībā bija holokausta slepkavībās vainotais Herberts Cukurs, ko Izraēlas izlūkdienesta aģenti bez tiesas nogalināja Urugvajā 1965. gadā. Manuprāt, mūzikls arī neaizveda holokausta traģēdijas baigajos dziļumos. Tā ir jūtama vēl šobaltdien, kad Latvijā ļoti pietrūkst gudru, uzņēmīgu, patriotisku cilvēku. Un tomēr cieņa un aplausi uzveduma iestudētājiem, komponistam Jānim Ķirsim, producentam Jurim Milleram (viņš runājoties ar skatītājiem minēja, ka izrāde Jelgavā par divām trešdaļām aizpildītajā zālē viņam sagādājusi mīnus trīs tūkstošus eiro) un citiem radošās komandas dalībniekiem, ka viņi uzdrošinājusies runāt par holokausta tematu Latvijā. Tādas sarunas, diskusijas ir zināma garantija, ka nekas līdzīgs vismaz ar mums neatkārtosies.
Man gan ir «cemme» par to, ka vispirms nav atradušies līdzekļi, lai radītu mūziklu vai labāk mākslas filmu par ebreju glābēju Žani Lipki un viņa kundzi Johannu. Lipke, viņa ģimene, domubiedri daļēji bija ulmaņlaiku komunistiskie pagrīdnieki, kas pirms padomju un vācu okupācijas nostājās pret Latvijas valsti. Taču tikai atjaunotajā Latvijā, demokrātiskā sabiedrībā viņu prātam neaptveramais cilvēciskais varoņdarbs, izglābjot 54 cilvēkus, ir atzīts.
Pirms pāris gadiem Lipkem par godu Rīgā, Ķīpsalā, tika atklāts memoriālais muzejs. Vēl pirms tam piecsimt eksemplāru tirāžā izdota grāmata (kuras papildinātai izdošanai līdzekļu diemžēl vēl pietrūkst). Pilsētas Zinātniskās bibliotēkas mājas lapā viņš ir ierindots starp izcilākajiem Jelgavā dzimušajiem cilvēkiem. Taču ar to ir par maz, turklāt, ja Cukuram veltīts tik daudz.
