Kaut vai pārlūkojot mūsu «Zemgales Ziņās» kultūras ziņu rubriku «Kas? Kur? Kad?», aizvadītā mēneša laikā Jelgavā rīkotas Ebreju kultūras dienas, Krievu kultūras nedēļa, Baltkrievu kultūras nedēļa, nākamajā nedēļā risināsies poļu kultūras dienas.
3. novembrī pulksten 17 Sabiedrības integrācijas pārvaldē (Sarmas ielā 4) notiks fotoizstādes «Poļu ieguldījums fotogrāfijas attīstībā Latvijā» atklāšana, visas nedēļas garumā no 3. līdz 9. novembrim bistro «Silva» (Driksas ielā 9) īstiem gardēžiem piedāvās poļu nacionālos ēdienus, bet 7. novembrī pulksten 18 Jelgavas kultūras namā notiks poļu kultūras dienu svētku koncerts.
Kā to visu iespēt, jautājām Jelgavas Domes administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītājai Ilgai Antužai.
Nav īsti pareizi teikt, ka minētās dažādu tautību aktivitātes rīko mūsu Sabiedrības integrācijas pārvalde. Tās uzdevums ir palīdzēt un koordinēt šo procesu, tāpēc mums ir arī kultūras darba speciāliste Evika Kaufelde, bet paši organizētāji un rīkotāji ir Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācija un tās paspārnē apvienojušās septiņas biedrības: krievu «Istok», baltkrievu «Ļanok», ukraiņu kultūras centrs «Džerelo», Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļa, lietuviešu «Vītis», ebreju biedrība, kā arī čigānu «Romanu čačipen».
– Jūsu darbības lokā ir ne tikai mazākumtautības, bet arī seniori un cilvēki ar īpašām vajadzībām, arī dažādu tautību jaunieši un bērni.
1. oktobrī kultūras namā notika Senioru dienai veltīts koncerts «Satikšanās rudens saulē», bet kolektīvs «Slavjanočka» viesojās Sociālās aprūpes centrā «Jelgava». Mūsu pārvaldes telpās varēja aplūkot senioru darbu izstādi «Ar burvju adatu».
Savukārt kopā ar Jelgavas Sporta servisa centru un un sporta klubu «Pērkons SK» visu vasaru tika rīkots «Ghetto Basket» un «Ghetto Football» sacensību seriāls dažādas sagatavotības pakāpes un tautību jauniešiem, notika arī Starptautiskajai jaunatnes dienai veltīti pasākumi.
Mūsu galvenais mērķis – lai visi šie cilvēki patiešām iekļaujas pilsētas dzīvē, jūtas lietderīgi Jelgavai un caur to arī piederīgi mūsu valstij.
– Un kāds priekšstats rodas, esot šiem procesiem tuvumā, – cilvēkiem ir vēlme integrēties? Varbūt visus nemaz nevajag integrēt – lai taču dzīvo, kā dzīvojuši?
No Sabiedrības integrācijas pārvaldes skatupunkta raugoties, redzams, ka tomēr vairāk ir to, kas grib dzīvot vienotā sabiedrībā. Sevišķi iepriecina, ka arvien vairāk sākuši nākt cilvēki veselām ģimenēm, kopā ar bērniem. Augusi interese par mūsu vēsturi, varbūt tas saistīts arī ar vēlmi iegūt mūsu valsts pilsonību.
– Mēs runājam par tiem, kas labprāt nāk un ir gatavi līdzdarboties. Bet ir taču arī personu loks, kas vēl dzīvo, tā teikt, ar vienu kāju Padomju Savienībā un ne par kādu integrāciju nedomā.
Noteikti ne mazums ir arī tādu, bet iemesli var būt visdažādākie, ne visiem ir izteikts naids pret mūsu valsti. Piemēram, daudziem vecāka gadagājuma iedzīvotājiem Latvijas pilsonība liegtu izmantot bezvīzu režīmu ar lielo austrumu kaimiņu, dažiem problēmas varētu rasties ar padomju armijas piešķirtajām pensijām. Kas bijis, bijis, tāpēc arī priecājamies par jauno paaudzi un tās iesaistīšanos.
– Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā iesaistījušās septiņas biedrības. Kuras varat nosaukt kā aktīvākās?
Pati pirmā bija Jelgavas krievu biedrība «Istok», kas pagājušajā gadā nosvinēja 20 gadu jubileju. Tā ir arī vislielākā, pēc tam ir baltkrievu, ukraiņu, lietuviešu, poļu, čigānu, ebreju. Aktīvas iespēju robežās cenšas būt visas – jau minēju par ebreju biedrību, kas, par spīti nelielajam skaitam, septembrī rīkoja savas kultūras dienas.
Biedrību lielums faktiski ir proporcionāls attiecīgās tautības iedzīvotāju īpatsvaram Jelgavā. Pēdējos gados stipri mazāk palicis ebreju, arī čigānu. To, man liekas, var just, pat vienkārši pastaigājot pa pilsētas ielām – daudzi ir izbraukuši.
Runājot par aktivitāti, der atzīmēt, ka nacionālās kultūras biedrības nemēdz norobežoties katra savā lauciņā, svētkus mēdzam svinēt visi kopīgi. Sporta spēlēs piedalāmies kopā, Pilsētas svētkos – kopā. Valsts svētku gaidīšanas nedēļā par labu tradīciju kļuvis kultūras koncerts «Caur trejdeviņiem gaismas lokiem», kurā Nacionālo kultūras biedrību asociācijas kolektīvi, piemēram, «Slavjanočka», uzstājas kopā ar citiem pilsētas kolektīviem. Šogad tāds Jelgavas kultūras namā plānots 14. novembrī.
– Latvieši šos nacionālo kultūras biedrību pasākumus laikam gan nav īpaši iecienījuši?
Ja atklāti, tad ne pārāk. Protams, daudzi izveidojuši jauktās ģimenes, un to pārstāvjus var sastapt daudzos nacionālo kultūras biedrību sarīkojumos. Izņēmums ir «Pareizticīgo Ziemassvētki», kas ir ekumenisks pasākums ar augstu māksliniecisko kvalitāti – to iecienījuši vai visu tautību jelgavnieki.
– Vai pēdējā laika politiskās kaislības aiz mūsu valsts robežām nav iespaidojušas nacionālo kultūras biedrību draudzīgo sadzīvošanu zem Sarmas ielas 4. nama jumta? Runāsim konkrēti – vai Krievijas un Ukrainas attiecību krīze nav pasliktinājusi «Istok» un «Džerelo» biedru savstarpējās attiecības?
Es par šo jautājumu īpaši negribētu runāt. Ja arī vienu brīdi bija kādas domstarpības, tad tagad, šķiet, tās laimīgā kārtā ir atrisinātas. Ļoti nevēlos, lai rastos domstarpības starp Jelgavas krieviem un Jelgavas ukraiņiem, jo līdz šim mūsu nacionālās kultūras biedrības dzīvoja draudzīgi. Tīri cilvēciski es gan vienus, gan otrus labi saprotu, jo tiešām nav viegli vērtēt notikumus etniskajā dzimtenē, ja pats atrodies pavisam citā valstī.
– «Ir ukraiņi, kas tiešām ir ukraiņi, un arī tādi ukraiņi, kas labprātāk izvēlas būt krievi. Liela daļa šeit dzīvojošo ukraiņu, kas tā arī grib palikt ukraiņi, izvēlējušies Latvijas pilsonību,» tā mūsu laikrakstam reiz teica ukraiņu kultūras centra «Džerelo» vadītāja Tatjana Lazda.
Un varbūt tiešām tas arī būtu pareizais risinājums – šeit dzīvojošajiem mazākumtautību pārstāvjiem pieņemt Latvijas pilsonību un savā starpā neķildoties, bet rūpēties par tagadējās mītnes zemes labklājību, vienlaikus neaizmirstot rūpi par etnisko dzimteni.
– Sarmas ielas svētki varētu būt pasākums, kas vieno ne tikai attiecīgās ielas, bet visas tuvākās apkaimes iedzīvotājus, turklāt neatkarīgi no tautības.
Ideja radās pirms diviem gadiem, un šā gada maijā notika jau otrie Sarmas ielas svētki. Abus gadus esam aktīvi sadarbojušies ar tepat blakus esošo Jelgavas 2. pamatskolu, un šoreiz radās ideja, ka bērni varētu rakstīt pasakas par savu ielu. Atsaucība bija negaidīti liela, tā ka nācās veikt ļoti stingru atlasi, lai labākās varētu iespiest grāmatiņā «Sarmas ielas pasakas» kopā ar pašu bērnu krāsainām ilustrācijām. Saistībā ar to visu radās arī mazākumtautību multikulturālā teātra studija «Pasaka». Šajā teātra studijā darbojas četru tautību bērni: krievi, latvieši, čigāni un ukraiņi. Studiju vada Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra aktrise, pirmsskolas un sākumskolas skolotāja Evita Dambīte.
Visas biedrības ir ļoti atsaucīgas arī Ziemassvētku, Lieldienu un citās labdarības akcijās, ar saviem ansambļiem dodamies uz pansionātiem Zaļeniekos, Ozolniekos un Jelgavā. Paši arī labestību saņemam pretī – ļoti skaists pasākums ir «Ar prieku pretī zināšanām», kur ar uzņēmēju atbalstu vairāku ģimeņu skolēni 1. septembra priekšvakarā tiek pie jaunām skolas somām. ◆
