Siltais vējš, kas pūtis kopš tautā cienīto pašreizējo pilsētas deputātu saimniekošanas pirmās dienas, Domes kuģi nu iedzinis visai bīstamā šaurumā.
Siltais vējš, kas pūtis kopš tautā cienīto pašreizējo pilsētas deputātu saimniekošanas pirmās dienas, Domes kuģi nu iedzinis visai bīstamā šaurumā. Kā pupas no piebriedušas pāksts viens pēc otra birst dažādi orientēto vietējo partijnieku satraukuma pilnie paziņojumi par ekonomisko stāvokli pašvaldībā. Kā pēdējie attapušies rīkoties sociāldemokrāti. Tā kā nākšana klajā ar savu paziņojumu ir nogulēta, Domei tiek piedāvāts lēmuma projekts, kas paredz pieņemt Domes priekšsēža atkāpšanos (par savu demisiju U.Ivans gan vēl nav paziņojis), aicināt palīgos Finansu ministra ieceltu pārvaldnieku vai arī uzskatīt par priekšvēlēšanu aģitāciju visus izteikumus un paziņojumus, kur runa ir par pilsētas bankrotu.
Grūti laiki pienākuši mūsu draiskajiem politiskajiem kuģotājiem. Vienā pusē Skilla – pašvaldības finansu stabilizācijas process, bet otrā Haribda – tuvojošās pašvaldību vēlēšanas. Ja deputātu slikti un nelikumīgām metodēm vadītais kuģis uzskries pirmās būtnes klintij, tiks apstiprināta viņu politiskā impotence un ierobežota turpmākā darbība (bezdarbība). Ja deputāti spēs bez stūres iekārtas palikušo vraku tomēr aizvadīt līdz otrajai klintij, kuģi (un vēlētāju uzticību) atjaunot būs pagrūti, bet kuģotājiem cerēt uz vēl vienu ceļojumu – bezcerīgi. Vienlīdz bezcerīgi kā ceļotāju pozīcijai un tos atbalstošajiem klusētājiem, tā arī klaigājošajai opozīcijai, kas spējusi pierādīt tikai vienu – savu opozīciju.
Domājams, lielākā daļa deputātu, strebjot kafiju vai kādu citu šķidrumu, ne vienreiz vien ir žēli konstatējuši: priekšsēdis nevelk. Jā, bet ko tad citu viņa vietā liksi? Tie daži, kas labprāt iesēstos U.Ivana vietā, vairākumam ir ne visai pa prātam. Turklāt, ja paturam redzeslokā nākamās vēlēšanas, tad bailes iesēsties vēl lielākos mēslos nekā līdz šim ir pamatotas. Jo, ja jaunais priekšsēdis nespēs atveseļot vājinieci – pilsētas finansiāli saimniecisko dzīvi –, viņa partijai cerēt uz daudz vietām nākamajā Domē būtu naivi. Nav runa pat par to, ka nākamie Domes deputāti mantojumā no pašreizējiem saņems bankrotējušu pašvaldību – neatkarīgi no tā, vai Finansu ministrija to būs atzinusi vai ne. Bet deputāti savu labumu gūs pat mēra laikā.
Visai laba figūra šajā spēles momentā ir jaunpartijnieks Kaminskis, kaut arī ticis deputāta godā no senaizmirstas politiskās organizācijas saraksta un ar pārsimts balstiņām. Ivana kompānijai viņš ir savējais. Vienīgā reize, kad deputāts skaļāk pacēla savu balsi, bija tad, kad viņš pieprasīja noskaidrot, kas ir atbildīgs par deputātu un iedzīvotāju maldināšanu divpakāpju tarifa lietā. Klusums… Tik kraukļi ķērc par Kaminska pieprasīto atbildību. Ja par priekšsēdi tiek Kaminskis, faktiski Domei tiks nomainīta tikai izkārtne, bet kuģis peldēs pa to pašu ceļu, pa kuru iepriekš, – pretī sabrukumam. Jo pilsētas «politikas» fineses ne jau Domes mājā tiek lemtas un kārtotas. Ne maza loma šajā kontekstā atvēlama Hercoga Jēkaba klubam, kura dibinātāji, spriežot pēc Uzņēmuma reģistru apkalpojošas firmas «Lursoft» datiem, ir Raitis Vītoliņš, Aļģimants Burba, Uldis Ivans, Juris Kaminskis, prezidents – R.Vītoliņš, bet «revidents» – U.Ivans.
Ārpus dominējošās kompānijas Domē stāvošajiem Kaminskis arī ir visai ērts: mierīgi izdzīvot līdz nākamajām vēlēšanām viņš netraucēs, un, ja domnieki pilsētas saimniecību salaidīs vēl lielākā grīstē, to varēs norakstīt uz Jaunās partijas rēķina. Pilsētas iedzīvotājiem un arīdzan vēlētājiem – viss viens – Ivans vai Kaminskis: analfabētisms ekonomikā, līdzekļu izšķērdēšana un pašvaldības mantas izsaimniekošana pašvaldības uzņēmumos turpināsies.
Iedzīvotājiem pašvaldības finansu stabilizācijas procedūras noteikšana, iespējams, ir vienīgā garantija, ka kādu dienu viņi nepamodīsies pilsētā, kur viena kalorija siltumenerģijas būs viena grama zelta vērta. Atveseļošanās kūre ar gribas impotenci sirgstošajiem deputātiem nenāktu par ļaunu. Varbūt tad viņi spētu ieraudzīt, kā atdzīvināma pilsētas saimniecība. Iespējams, ka beidzot tiktu nodoti materiāli krimināllietu ierosināšanai par naudas līdzekļu izšķērdēšanu Jelgavas Siltumtīklos, Jelgavas Kinodirekcijā, Jelgavas sociālās aprūpes nama celtniecībā… Arī par nelikumībām tā saucamajā pašvaldības uzņēmumu un īpašumu privatizācijā, kuras laikā pašvaldība zaudējusi miljoniem latu. Varbūt deputāti izvērtētu komisiju un komiteju lietderību, kas baro viņus. Izvērtētu izplūdušās Domes administrācijas izmaksas un rumpja atsevišķu daļu nepieciešamību, it īpaši tajos gadījumos, kad tās dublē pašvaldības uzņēmumu darbību, piemēram, kā tas ir ar Domes Nekustamā īpašuma nodaļu un Nekustamo īpašumu pārvaldi. Varbūt tad Domes deputāti uzdotu sev arī jautājumu: kāpēc Jelgavā ir tādi pašvaldības uzņēmumu vadītāji kā, piemēram, G.Dupužs, kas pretēji noslēgtajam līgumam paši sev aprēķina ievērojami lielākas algas, un kur nu vēl piemaksas un prēmijas! Varbūt tad deputāti painteresētos, kādēļ atslēdznieki Jelgavas Siltumtīklos pelna vairāk nekā Domes priekšsēdētājs (pat, ja pie viņa likumīgās algas pieskaita nelikumīgās piemaksas). Varbūt viņi izrādītu kādu interesi par apstākli, ka uz pilsētas iedzīvotāju rēķina tiek maksātas prēmijas pašvaldības uzņēmumā, kura zaudējumi mērāmi miljonos latu. Varbūt deputāti (bet finansu ministra ieceltais pārvaldnieks jau nu noteikti) painteresēsies, kāpēc uzņēmumi, kuri pieder deputātiem vai kuru vadībā atrodas viņi paši (viņu radinieki), atļaujas ilgstoši nemaksāt par siltumenerģiju. Tad kļūtu skaidri viena otra deputāta ar Jelgavas Siltumtīkliem saistīta balsojuma motīvi.
Pilsētas iedzīvotāju interesēs ir finansu stabilizācijas procesu uzsākt, jo līdzšinējā Dome un tās administrācija ir pierādījusi savu nespēju risināt būtiskas pašvaldības saimnieciski finansiālās problēmas. Ja deputātu spēkos (vai interesēs) nav izbeigt nelikumības, kas zaļo pašvaldībā, tad tas ir jādara valdības ieceltam pārvaldniekam.
Vismaz divas no trim pazīmēm (kuru konstatēšanas gadījumā ir jāveic finansu stabilizācija) Jelgavas pašvaldībā ir atrodamas. Domājams, ka tas nav nekāds noslēpums ne Finansu ministrijā, ne arī Ministru kabinetā un attiecīgais lēmums varētu būt tikai vairs laika un politiskās saskaņošanas jautājums.
Pašvaldības finansu stabilizācijas process tiek veikts, lai nodrošinātu likumā noteikto domes pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldība nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās. Pašvaldības finansu stabilizācijas process uzsākams, ja konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:
1) pašvaldības parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parāda saistībām, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš, pārsniedz 20 procentu no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma;
2) pašvaldības nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības;
3) pašvaldības parādi pārsniedz aktīvus tās īpašumā pēc šo aktīvu tirgus vērtības.
Pašvaldība ir atzīstama par tādu, kas nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības, ja finansu ministrs ir apstiprinājis vismaz vienu no šīm trim pazīmēm.
Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami:
1) izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai;
2) izdevumi sakarā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem;
3) nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.
Stabilizācijas uzraugam ir tiesības:
1) pieprasīt no pašvaldības priekšsēdētāja, viņa vietnieka, izpilddirektora, pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājiem tādu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, kāda viņam nepieciešama savu uzdevumu veikšanai;
2) ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un uzņēmumu pārvaldi un finansēm;
3) ierosināt finansu ministram apturēt tādu Domes lēmumu, kurš ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu;
4) kontrolēt pašvaldības izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus, ja to pieprasa finansu ministrs;
5) ierosināt finansu ministram jautājumu par stabilizācijas aizdevuma līdzekļu pārtraukšanu pašvaldībai;
6) iesniegt izskatīšanai domes finansu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos.
