Informējot par aktuālo nodokļu administrēšanā, šonedēļ pie Jelgavas uzņēmējiem viesojās Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un viņas vietniece Dace Pelēkā. Savukārt vairāki mūsu tirgotāji aktualizēja problēmas saistībā ar topošajiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, kas paredz kases aparātu uzlabošanu, radot caurskatāmāku preču plūsmas uzskaiti.
Ap piecdesmit uzņēmēju, kā arī pilsētas mērs Andris Rāviņš bija ieradušies uz tikšanos ar VID vadību, lai noklausītos apmēram stundu ilgo prezentāciju par jaunumiem nodokļu lietās. Viešņas uzsvēra, ka Ministru kabineta noteikumu grozījumi par kases aparātu lietošanu, lai novērstu krāpšanos uzņēmumos ar apgrozījumu virs 200 tūkstošiem eiro, neradīs nekādas galvassāpes mazajiem lauku veikaliem. Par to bija svarīgi pārliecināties uzņēmuma «Jelgavas tirgotājs» valdes loceklei Aijai Dietlavai. Diskusijā viņa minēja, ka uzņēmuma kopējais gada apgrozījums sasniedz gandrīz trīs miljonus eiro, taču uzņēmumā ietilpst 16 lauku veikalu un katra atsevišķā artava ir mazāka par 200 tūkstošiem eiro – tātad tiem nekas nav jāmaina. «Savus pakalpojumus sākuši piedāvāt veikli kungi, kas par tūkstošiem sola uzlabot kases aparātus, lai tie atbilstu jaunajām prasībām. Vēl lēmumi nav pieņemti, bet piedāvājums skrien pa priekšu!» uztraucās A.Dietlava.
Diskusijā norūpējies vaigs bija Jelgavas tirdzniecības uzņēmuma SIA «Kanclers» līdzīpašniekam Edmundam Barkānam. I.Pētersone viņam paskaidroja, ka vienā ēkā esošu veikalu nevar sadalīt sīkākās struktūrvienībās, kuru apgrozījums varētu būt mazāks par 200 tūkstošiem eiro. E.Barkāns «Ziņām» sacīja, ka jauninājumi gan «Kancleram», gan citiem līdzīgiem uzņēmumiem varētu izmaksāt diezgan dārgi un ka vinnētāji atkal varētu būt lielveikalu ķēdes.
Pozitīvi par kases uzskaites izmaiņām izteicās Jelgavas tirgus direktors Valdis Labanovskis: «Latvijas Tirgu savienība jau pirms septiņiem gadiem pat ar konkrētiem piemēriem VID atklāja, ka līdzšinējā kases uzskaites sistēma dod iespēju lielveikalu ķēdēm izvairīties no nodokļiem. Beidzot kaut kas tiek arī izdarīts!» Viņš aicināja VID lielveikalos stingrāk reglamentēt preču izpārdošanas akcijas, kas, viņaprāt, ne vienmēr ir godīgas un rada apstākļus mahinācijām ar nodokļiem.
VID ģenerāldirektore I.Pētersone piebilda, ka kopumā valstī izvērsusies negaidīti liela diskusija par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskās prasības» un tādēļ galīgās redakcijas pieņemšana prasīs ilgāku laiku, nekā bija plānots.
Runājot par šogad paveikto, VID pārstāves atzina, ka ir apmierinātas, kā sakārtojas autoservisu bizness, kurā ar nodokļiem apliktā alga palielinājusies vidēji par simts eiro. Nākamās VID kompleksās pārbaudes plānotas zobārstiem, kuri oficiāli strādā vien ap 60 stundu mēnesī. Liels ir melnā biznesa īpatsvars arī skaistumkopšanā. «Dažkārt cilvēki domā, ka privātajā dzīvoklī var darīt, ko grib. Taču, ja mums ir aizdomas, ka tur tiek veikti pakalpojumi bez nodokļu nomaksas, mums ir tiesības iet iekšā un pārbaudīt,» teica I.Pētersone.
VID pārstāves uzsvēra, ka beidzamās izmaiņas noteikumos vērstas uz to, lai valsts un pašvaldību iepirkumos uzvar godīgākie uzņēmēji, kas saviem darbiniekiem maksā pietiekamas algas. Uz uzņēmēja Edgara Kreišmaņa jautājumu, kā VID kontrolēs, cik godprātīgi algas maksā ārzemju uzņēmumos, I.Pētersone atbildēja, ka diemžēl šādas iespējas dienestam nav. Savukārt «Ziņām» E.Kreišmanis stāstīja, ka viņam pārtikas tirdzniecības un ēdināšanas biznesā nākas konkurēt ar lietuviešiem, kuru Latvijas VID neskar.
Kopumā uzņēmēji sanāksmi vērtēja pozitīvi. Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška «Ziņām» teica, ka uzņēmējiem caur sabiedriskajām organizācijām būtu aktīvāk jāiesaistās normatīvo aktu tapšanā un līdzīgas tikšanās tiks turpinātas. ◆
