Jau nākamnedēļ Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks uzraudzīt trīs aktīvu ziņā lielākās Latvijas bankas – Swedbank, SEB banku un ABLV banku. Tas notiks Eiropas banku vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros, kas ir attiecināms uz visām 19 eirozonas valstu lielākajām bankām, kuru aktīvi pārsniedz 30 miljardus eiro.
Uzraudzības mērķis ir savlaicīgi identificēt un novērst riskus lielo sistēmisko banku darbībā, lai nepieļautu to bankrotus, kas radītu problēmas gan klientiem, gan visai tautsaimniecībai kopumā. ECB sekos, vai banku stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu un vai kredītiestāžu pašu kapitāls ir atbilstošs risku segšanai.
VUM Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī Dienai iepriekš norādīja, ka «klientu galvenais ieguvums no šādas uzraudzības būs pārliecība par noguldījumu drošību neatkarīgi no tā, kādas eirozonas valsts jurisdikcijā banka atrodas». Taujāta, kā tas paredzēts Swedbank un SEB bankas gadījumā, ņemot vērā, ka tās ir eirozonā neietilpstošās Zviedrijas banku meitas sabiedrības, D. Nuī skaidro, ka notiks sadarbība starp VUM un valsti, kurā atrodas mātesbankas galvenā mītne. «Mēs būsim mītnes valsts uzraudzības iestāde tām bankām, kas pieder ārpus VUM zonas esošajām bankām. Savukārt piederības valsts uzraudzības iestāde veiks uzraudzības pienākumus neiesaistītajā dalībvalstī. VUM neveidos mākslīgas robežas vienas banku grupas ietvaros, jo ir svarīgi gūt pilnīgu izpratni par grupas darbu un to, kā saistītas grupas atsevišķās vienības, arī raugoties no riska viedokļa. Tādēļ ir svarīga uzraudzības kolēģiju loma, kurās noteikti piedalīsies kopējās uzraudzības komandas.»
SEB bankas pārstāvis Mārtiņš Panke norāda, ka kredītiestāde pozitīvi raugās uz ECB uzraudzību, jo «tā ir vēl viens apliecinājums mūsu klientiem un partneriem par bankas stabilitāti un uzticamību». Ar uzraudzību saistītos izdevumus segs pašas bankas, un tiek lēsts, ka Latvijas bankām gada maksa ECB veidos aptuveni 200 000–300 000 eiro gadā, kas nepārsniedz 0,5% no šo banku kopējiem administratīvajiem izdevumiem.
Jautāts, vai šīs papildu izmaksas nesadārdzinās banku pakalpojumus klientiem, M. Panke atbild: «Skaidrs, ka papildu prasības no regulatora palielina pakalpojumu pašizmaksu, taču, lemjot par jebkurām izmaiņām cenrādī, sekosim līdzi, lai pakalpojumi saglabātu konkurētspēju un pieejamību.»
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs un VUM uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis norāda – līdz ar ECB uzraudzību FKTK pienākumi un funkcijas nemazināsies. «FKTK pārstāvji darbosies vienotajās uzraudzības komandās, kuras izstrādās un īstenos uzraudzības un pārbaužu plānu tiešajā uzraudzībā esošajām kredītiestādēm. Mūsu uzraugi labi pārzina darbības laukumu un Latvijas tirgum raksturīgos biznesa modeļus. Savukārt ECB lielākais izaicinājums būs sakausēt šo pieredzi un izveidot efektīvu un jaudīgu mehānismu izvirzīto mērķu sasniegšanai.»
Viens no uzraudzības mērķiem ir samazināt valsts atbalsta izmantošanas iespējas, lai nākotnē nodokļu maksātājiem nevajadzētu sniegt ārkārtas palīdzību bankām. «Konstatējot problēmu, rekapitalizācija būs jāveic, izmantojot privātos līdzekļus – vispirms banku akcionāru līdzekļus, subordinētā kapitāla noguldījumus un, ja vēl nepietiek, tad lielo noguldītāju līdzekļus. Valsts atbalsta piešķiršanu varēs apsvērt tikai tad, ja būs izsmelti visi privātie līdzekļi,» uzsver D. Nuī.
Pirms uzraudzības sākšanas ECB veica uzraugāmo banku «finanšu veselības» pārbaudi, ietverot arī stresa testu, kuru visas trīs Latvijas bankas izturēja.
VUM ietvaros visā eirozonā tiks uzraudzītas 120 bankas, kuru kopējā vērtība ir 25 triljoni eiro. ◆
