ES līdzfinansētajā programmā «Skolas auglis» ābolus un burkānus bez maksas ēd teju visi mūsu puses pamatskolēni.
«Jā, man garšo āboli – noēdīšu kādā brīvā brīdī! Forši, ka skolā var dabūt augļus un dārzeņus,» priecājas Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas 2. klases skolniece Evelīna. Kopā ar citiem pirmklasniekiem un otrklasniekiem viņi bija pirmie, kas vakar atklāja ES līdzfinansētās programmas «Skolas auglis» jauno sezonu. Tajā vairākus gadus piedalās teju visas Jelgavas novada, pilsētas un Ozolnieku novada skolas.
Paredzēts, ka bezmaksas augļus un dārzeņus skolēni visā Latvijā saņems no 3. novembra līdz nākamā gada 27. februārim. Lauku atbalsta dienests (LAD), kas administrē programmu, informē, ka 1.–9. klašu audzēkņi šogad trīs reizes nedēļā saņems 100 gramu porcijas, kurās būs āboli, bumbieri, lielogu dzērvenes, kāposti, kolrābji, burkāni, kāļi vai minēto produktu asorti. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka līderi izdalīto produktu ziņā (arī mūsu puses skolās) ir āboli un burkāni.
Svētē ābolus liek auduma maisiņos
«Šī programma ir vērtīga un ļoti vajadzīga. Īpaši domājot par bērniem, kuri, iespējams, nedabū brokastis vai viņiem vispār mājās nav pieejami svaigi augļi un dārzeņi. Piedāvātie āboli un burkāni skolēniem līdz šim arī garšojuši – pa stūriem īpaši nemētājas. Ir ko veselīgu pagrauzt starp ēdienreizēm,» atzīst Tehnoloģiju vidusskolas direktore Valentīna Maido. Viņas vadītās izglītības iestādes 1.–9. klašu audzēkņi šogad saņems ābolus, ko piegādā saimniecība «Zelta ābele LPKS» no Siguldas puses.
Tuvāks ceļš no uzņēmuma līdz skolai ir āboliem, ar ko šoruden un ziemā našķosies Svētes pamatskolas skolēni. Viņiem ES sponsorētie augļi tiek vesti no Māra Šņickovska vadītās daudznozaru saimniecības «Klīves» Elejas pagastā. «Sadarbība ar šo piegādātāju mums jau ir vairākus gadus, un varam teikt tikai to labāko. Lielāki vai mazāki, bet augļi vienmēr ir kvalitatīvi. Uzņēmējs ir pretimnākošs, ja kas jāpamaina grafikā, un uz Ziemassvētkiem atved veselu kasti ābolu arī skolotājiem,» stāsta Svētes pamatskolas direktore Inga Jansone. Viņa atklāj, ka piegādātos ābolus skolas saimniecības pārzine parasti saliek katrai klasei paredzētos auduma maisiņos un nogādā skolotāju istabā. Pēc tam klases audzinātāji veselīgo našķi skolēniem izdala klases stundā. «Ja ne uzreiz, bērni ābolus ieliek somā un apēd vēlāk – apkārt nemētā. Nostrādā arī bara instinkts. Viens ēd, un pārējie seko,» novērojusi direktore.
Dalībnieku skaits tuvojas maksimumam
Kā norāda LAD, skolēniem piedāvātajiem augļiem un dārzeņiem jābūt audzētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību, kā arī jābūt transportētiem no to ražošanas un iesaiņošanas vietas līdz skolai ne tālāk par 300 kilometriem. Šajā mācību gadā augļu un dārzeņu audzētāji par vienu 100 gramu neiesaiņotu produktu porciju saņem 0,14 eiro, bet par iesaiņotu un neiesaiņotu produktu asortiem – 0,18 eiro lielu kompensāciju. Savukārt iesaiņoti asorti maksā 0,20 eiro. Piemaksa 0,01 eiro apmērā pie minētajām porciju kompensācijas likmēm noteikta skolās, kur audzēkņu skaits ir līdz 150 un kas atrodas ārpus pilsētām.
ES līdzfinansētā programma «Skolas auglis» Latvijas skolās sāka darboties 2010./2011. mācību gadā. Tolaik programmā piedalījās 63 procenti mācību iestāžu no kopējā valsts izglītības iestāžu skaita. Savukārt pagājušajā mācību gadā iesaistīto skolu skaits sasniedza 91 procentu.
Programmas mērķis ir veicināt augļu un dārzeņu patēriņu skolēnu vidū, veicinot veselīgas ēšanas paradumus un nākotnē samazinot veselības aprūpes izmaksas, ko izraisa aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimības. Programmas budžetu veido ES līdzfinansējums 75 procentu un valsts budžeta līdzekļi 25 procentu apmērā. ◆
