Pavisam drīz – 17. decembrī – beigsies Ministru kabineta noteiktās 200 dienas, kad tiek iekasēta paaugstināta ievedmuita cūkgaļai.
Pavisam drīz – 17. decembrī – beigsies Ministru kabineta noteiktās 200 dienas, kad tiek iekasēta paaugstināta ievedmuita cūkgaļai. Pašlaik gan valdība diskutē par termiņa pagarināšanu, bet lielie gaļas pārstrādāji iejaukšanos tirgus ekonomikā vērtē visai skeptiski.
Pēc Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas (GRGPA) ieskatiem, šādas aktivitātes pārstrādes uzņēmumiem rada pat zaudējumus, kas ilgākā laikā var novest pie bankrota. Arī Jelgavas Gaļas kombināts, kas ir šīs organizācijas biedrs, pašlaik strādā ar zaudējumiem.
Vēl grūtāk klājies SIA «Kompeksim Nākotne». Uzņēmums iepircis gaļu tikai no vietējiem ražotājiem, bet nevarēja konkurēt ar ievesto lēto gaļu. Tādēļ pašlaik darbība ir apturēta un notiek pārrunas ar iespējamiem uzņēmuma pircējiem.
– Vienīgais ierocis, kā cīnīties ar importēto gaļu, ir vest produkciju ārā no Latvijas. Tad nebūs vajadzīgas nekādas ievedmuitas, – tāda ir «Kompeksim Nākotne» direktora Pētera Čepuļa pārliecība.
Zemnieki atbalsta paši sevi
Arī zemnieku saimniecības «Rosība» gaļas pārstrādes uzņēmums iepērk tikai vietējo produkciju. Kā stāstīja tās vadītājs Visvaldis Klovāns, «Rosībai» ir savi pastāvīgie pircēji un apgrozījums ir gandrīz nemainīgs. Līdz ar to papildu ievedmuita viņus īpaši neesot ietekmējusi.
– Saimniecības mērķis nav sacensties ar pārējiem, bet realizēt pašu izaudzēto un atbalstīt tuvāko pagastu zemniekus, gūstot nelielu peļņu no pārstrādes un savas produkcijas realizācijas,– tāds ir vadītāja viedoklis.
Pēc Visvalža Kolvāna domām, «Rosība» varēs pastāvēt tikai līdz iekļūšanai ES, jo tad šādas mazās saimniecības tiks izstumtas no tirgus.
Gandrīz puse ir kontrabandas gaļa
Pēc Jelgavas Gaļas kombināta valdes priekšsēdētāja Viļa Levčenoka informācijas, Latvijas cūkaudzētāji spēj saražot aptuveni 60 līdz 70 procentu no pašiem vajadzīgās cūkgaļas daudzuma. Tādēļ arī saglabājas nepieciešamība ievest cūkgaļu no ārzemēm.
Pirms papildmuitas noteikšanas Jelgavas Gaļas kombināts importēja aptuveni septiņus procentus no uzņēmuma iepirktās gaļas. Pārsvarā tika ievests speciālais šķiņķis.
Pašlaik kombinātā cūkgaļa netiekot ievesta
Vilis Levčenoks domā, ka pēc papildu tarifu likmes uzlikšanas ievērojami audzis kontrabandas vai vēl kādā citādā ceļā tirgū nonākušās cūkgaļas īpatsvars.
Latvijā veterinārajā uzskaitē ir 150 līdz 160 gaļas pārstrādes uzņēmumu, un deviņi no tiem (GRGPA locekļi) iepērk aptuveni 80 procentu no visas Latvijas cūkgaļas, taču to tirgus daļa sasniedz tikai 25 procentus. Tātad pārējos uzņēmumos nereģistrētās gaļas apjoms ir ļoti liels. Pēc dažādu avotu datiem, 30 līdz 50 procentu no visas Latvijā tirgotās cūkgaļas ir ievesta kontrabandas ceļā vai arī vietējie zemnieki to nav reģistrējuši.
– Valdība pašlaik runā par cūku audzētāju aizsargāšanu, bet nemaz nedomā, kas notiks ar gaļas pārstrādātājiem, – saka Vilis Levčenoks.
Pamazām atgūst ticību cūkām
Pilnīgi atšķirīgs viedoklis par gaļas tirgu Latvijā ir cūku audzētājiem. Pašlaik daļa no viņiem vēl nogaida, bet daļa jau pilnā sparā metusies saimniecības paplašināšanā. Tomēr visi ar bažām gaida to dienu, kad atkal varēs importēt gaļu bez paaugstinātajiem muitas tarifiem.
Lielplatones pagasta «Sillāču» saimniece Daina Neimane ir pārliecināta, ka neatliek nekas cits, kā meklēt kompromisu starp ražotājiem un pārstrādātājiem. Arī ražotāji ir atšķirīgi, katrs ar savām interesēm.
– Jau tagad var aprēķināt, cik cūku Latvijā būs pēc astoņiem mēnešiem. Pēc tā varētu noteikt, cik patērēsim paši, cik izvedīsim un cik pietrūks. Tik arī varētu ļaut ievest, – tāds, pēc Neimanes kundzes domām, varētu būt viens no risinājumiem.
Arī Valgundes pagasta zemniece Aija Degaine ir pārliecināta, ka cūkkopība attīstīsies, ja iepirkuma cenas paliks pašreizējā līmenī. Tagad kautsvarā par cūkgaļas kilogramu var saņemt latu un 15 santīmu, bet nesen tas maksāja tikai 90 santīmu. Optimismu vieš arī tas, ka sivēniem vērtība augusi no 12 līdz pat 18 latiem. Tas liecina, ka valdības politika ir mums vēlamā – cūkkopība sāk attīstīties.
Cūkgaļas iepirkuma cenas ir ievērojami kāpušas. Realizācijas cenas diemžēl krītas. Līdz ar to pārstrādes uzņēmumi cieš zaudējumus. Pie tā daļēji vainojami ir arī cūku audzētāji – daudzi gaļu realizē ar uzpircējiem, kas sola mazliet augstāku samaksu.
Iespējami arī citi aizsardzības paņēmieni
Vilis Levčenoks ierosina cita veida pasākumus pašreizējo vietā: gaļas pārstrādātājiem noteikt kvotas iztrūkstošās cūkgaļas ievešanai bez paaugstinātiem tarifiem. Kvotas būtu jāsadala starp pārstrādātājiem proporcionāli Latvijas cūkgaļas iepirkumam katrā uzņēmumā. Šādā gadījumā gan rastos pretrunas. Ar nodokļu politiku centīsies pacelt cūkgaļas iepirkuma cenas, radīs labvēlīgāku situāciju vietējiem cūku audzētājiem, lai tie varētu vietējā tirgū konkurēt ar citu valstu subsidētajiem ražotājiem. Tajā pašā laikā atkal ļaus ievest gaļu bez paaugstinātā tarifa. Līdz ar to neradīsies konkurence gaļas pārstrādātāju starpā, iepērkot vietējo ražotāju produkciju, kas pašlaik ir lētāka. Tomēr ir arī pozitīvs aspekts: lai varētu importēt lēto gaļu, būs jāizpērk noteikts daudzums latviešu cilmes gaļas.
Otrs variants tiešā veidā skar gaļas ražotāju. Gaļas pārstrādātājs maksātu noteiktu naudas summu cūku audzētājam, bet valsts viņu vēl dotētu par to, ka gaļa tiek pārdota pārstrādātājam, kas valstij maksā nodokļus. Līdz ar to tiktu skausta ēnu ekonomika, sakārtots legālais tirgus un uzlabotos situācija valsts kasē.
Bet vai pārstrādātāji gribēs pirkt vietējo zemnieku izaudzēto, ja varēs dabūt ievērojami lētāko citu valstu subsidēto cūkgaļu? Atkal zemnieki var palikt zaudētājos.
Daudzi maksā vairāk, nekā domājam
Kā «Ziņām» skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Tarifu daļas priekšniece Una Libete, cūkgaļu Latvijā var ievest neierobežotā daudzumā, taču tas tiek regulēts ar ievedmuitas tarifu likmēm. Brīvās tirdzniecības līgums ar Lietuvu un Igauniju paredz, ka, uzrādot attiecīgās valsts izcelsmes cūkgaļu, ievedamajai precei tiek piemērota nulle procentu ievedmuitas likme, tas ir – netiek aplikta ar ievedmuitu. No pārējām valstīm ievestajai cūkgaļai ir 38 līdz 55 procentu ievedmuita atbilstoši preces klasifikācijai.
Varam iztikt arī bez valdības
Valstī pašlaik ļoti strauji tiek izkauti ganāmpulki. Bieži vien piena pārstrādātāji žēlojas, ka trūkst galvenās izejvielas – piena. Bez lopkopības Latvija nez vai spēs iztikt. Liela daļa iedzīvotāju joprojām dzīvo laukos. Kaut arī saimniecības vēl nav tik racionālas kā Rietumos un valdības piešķirtās subsīdijas ne tuvu nelīdzinās ES valstu atbalstam, zemnieku apņēmība ir vērā ņemama: nedrīkst izjaukt veselu posmu valsts ekonomikā. Zemnieks pērk barību lopiem no dzirnavnieka, bet dzirnavnieks baro pilsētnieku. Pilsētnieks iesaistās politikā un veido valdību. Ja nebūs zemnieka, var izrādīties, ka nebūs arī valdības.
