«Man ir prieks pavadīt jūs šajā sportiskajā ceļā. Tāpēc neuztveriet mani kā olimpisko audzinātāju, bet vecāko māsu, kura prot arī lēkt un skriet,» uzrunājot Jelgavas 4. vidusskolas 3.c klasi, kas izraudzīta dalībai projektā «Sporto visa klase», teic Eiropas čempione un 2011. gada pasaules čempionāta bronzas laureāte tāllēkšanā Ineta Radeviča. Projekta autori cer, ka tas pievērsīs arī izglītības politikas veidotāju uzmanību palielināt skolēniem sporta stundu skaitu.
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) norāda, ka ieceres mērķis nav audzināt nākamos olimpiešus, bet nostiprināt bērnu veselību, uzlabot stāju un mudināt pievērsties sportam radoši. Lai to panāktu, sešām 3. klasēm no visas Latvijas talkā nāks pazīstami sportisti. Mārtiņš Pļaviņš palīdzēs Rīgas, Dainis Kūla – Ventspils, Anastasija Grigorjeva – Daugavpils, Māris Verpakovskis – Liepājas, Ivo Lakučs – Valmieras, bet Ineta Radeviča – Jelgavas skolēniem.
Klase tikusi pie augstāka statusa
Pirmajā atklātajā nodarbībā, kas otrdien risinājās Zemgales Olimpiskajā centrā, olimpiskā «krustmāmiņa» ar Jelgavas 4. vidusskolas 3.c klases bērniem, kad viņi bija sirsnīgi sasveicinājušies un kopā atraktīvi iesildījušies, izmēģināja spēkus dažādās stafetēs. Piemēram, tāllēkšanā no vietas un bumbas raidīšanā vārtos, uz ko mudināja futbola kluba «Jelgava» puiši. Projekta laikā iesaistītajiem skolēniem divu vispārējās izglītības programmā paredzēto sporta stundu vietā plānotas piecas. Tās tiks veltītas arī futbola nodarbībām un peldēšanai LLU baseinā.
Jāpiebilst, ka izraudzītā klase jau trešo gadu apgūst profesionāli orientētu sporta programmu, kas paredz papildu sporta nodarbības, tāpēc dalība projektā vairāk tiek uztverta kā «paaugstināts statuss», atzīst aptaujātie vecāki.
«Esam sajūsmā, ka mūsu bērni piedalās šajā projektā. Aptaujas anketā mana meita norādīja, ka labprāt sportotu katru dienu, tāpēc nedomāju, ka viņai būs par grūtu. Pirmkārt tā bija meitas vēlme stāties sporta novirziena klasē, un arī es pati kā mediķe vienmēr esmu iestājusies par veselīgu uzturu, dzīvesveidu un staltu stāju, ko nodrošina sportošana. Turklāt klasei ir brīnišķīgas skolotājas – visi kopā esam kā viena komanda,» priecājas Evelīnas mamma Una Gulbe.
Mazo jelgavnieku sporta skolotāja Natālija Gorškova stāsta, ka projekta laikā 4. vidusskolas 3.c klase tikusi arī pie jaunām bumbām, sporta tērpiem un metodiskā materiāla. Savukārt olimpiskā «krustmāte» I.Radeviča solījusi, cik vien iespējams, palīdzēt sporta stundās un dažādos pasākumos.
Vienu stundu vajadzētu ārā
Projekta idejas autors LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers cer, ka «projekta laikā izdosies pārliecināt izglītības politikas veidotājus par sporta stundu skaita palielināšanu», pausts izplatītajā paziņojumā. Patlaban vispārējās izglītības programmā skolēni sporto divreiz nedēļā. Bija plānots šo skaitu palielināt vismaz līdz trim, taču tas neizdevās. Jelgavas 3. sākumskolas direktors Juris Skrupskis, atbalstot ideju konceptuāli, problēmu saskata sporta bāžu trūkumā.
«Ja zālē jau sporto divas klases, to trešo vienkārši nebūs, kur likt. Varētu gan noteikt, ka viena sporta stunda obligāti notiek ārā. Iepriekš taču bija arī tāda lieta kā slēpošana. Taču vai visi vecāki to pieņems?» retoriski jautā direktors.
Tāpēc skolām jāmeklē citi risinājumi, lai iekustinātu bērnus sportam, ko vairums, piedāvājot fakultatīvās nodarbības un pulciņus, arī dara. Piemēram, 3. sākumskola jau vairākus gadus atver hokeja, daiļslidošanas un peldēšanas novirziena klases. Pirmos divus gadus mazie hokejisti un daiļslidotāji pēc stundām tiek nogādāti Jelgavas Ledus sporta skolā, kur viņi apgūst slidotprasmi, lai 3. klasē individuāli turpinātu sadarbību ar sporta skolu. «Vislielākā interese patlaban ir par peldēšanas novirziena klasi, jo vecāki saprot, ka tie, kas peld, neslimo,» piebilst J.Skrupskis. ◆
