Oktobra beigās pēc ilgāka laika man bija iespēja un iemesls apmeklēt Rīgas Cirku un noskatīties jaunās sezonas izrādi – kā jau ierasts, ar akrobātiem, žonglieriem, suņu un kaķu dresētājiem, neiztrūkstošo klaunu un noslēgumā septiņu lauvu priekšnesumiem. Cirku apmeklēju ar savu mazo dēlēnu, kurš gribēja redzēt tieši lauvas.
Cirks ir īpaša vide. Jau tiklīdz ieejam šajā namā, sajūtam tikai tam raksturīgo smaržu un atmosfēru. Paradoksāli, bet cirkā pārvēršas ikviena skatītāja seja – neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās un turīguma. Visi gaida to īpašo brīnumu, kuru var sajust tikai cirkā, – bērnišķīgo prieku un emocijas.
Līdztekus priekam par izrādi ik pa laikam kavējos pārdomās. Šeit notiek īstā dzīve – tā pēkšņi sajutos. Šeit ir patiesās emocijas, prieks, pārdzīvojums par neveiksmi. Viss ir patiess. Jo cirka arēnā divas ar pusi stundas strādā cilvēki, kuri sevi izliek pilnībā, lai tikai sagādātu prieku skatītājam, kurš māksliniekam atzinību pauž ar pilnīgu klusumu kāda ellīgi traka trika laikā, bet pēc tam ar skaļām ovācijām atšķirībā no, piemēram, teātra, kur aktieriem pēc izrādes skatītāji mēdz dāvināt arī ziedus.
Bet izrādes laikā urdīja arī jautājums – kādēļ sabiedrībā mūsu parlamentu skarbuma brīžos mēdzam dēvēt par Jēkaba ielas cirku? Kas gan tur par cirku? Vai tur sēdošie patiešām ļoti rūpīgi gatavojas katrai Saeimas sēdei, kā to dara akrobāti, klauni, žonglieri vai zvēru dresētāji savam priekšnesumam? Neticu. Tad darbs būtu pavisam citā kvalitātē.
Un vēl kādas pārdomas, kas «dzīvojās» manī izrādes laikā. Latvijā aktivizējušies cirka dzīvnieku tiesību aizstāvji, kuru, kā esmu sapratis, galvenais sauklis ir aizliegt dzīvnieku izmantošanu cirkā, pamatojot ar nežēlīgu izturēšanos pret tiem. Neesmu stāvējis blakus nevienam lauvu, suņu, zirgu vai ziloņu dresētājam, kad viņš māca saviem partneriem trikus. Bet nez kādēļ nevaru noticēt, ka zvēri arēnā izpildītu skatītājus iepriecinošos un uzjautrinošos trikus, ja viņiem tas viss «nāktu» caur spīdzināšanu un cietsirdību. Pamēģini ielikt savu galvu lauvas rīklē, ja pirms tam esi viņu sitis vai kā citādi spīdzinājis, lai tikai viņš izpildītu trikus. Domāju – šādā gadījumā galvu var arī pazaudēt, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Un paldies cirkam – pēc ilgāka laika atkal bija iespēja pabūt bērnībā. ◆
