Jelgavas novadā vienīgā Staļģenes mazpulka vadītāja Anda Skrupska pārliecināta, ka šai kustībai ir nākotne, jo pamatā ir ideja par labi padarītu darbu.
Ar jautrām rotaļām, dziesmām, muzikālu pasaku, kā arī lauku labumu izsoli savu Mārtiņdienu aizvadījuši Staļģenes mazpulcēni, kuri bija pulcējušies jau par tradīciju kļuvušajā Mārtiņu nakts pasākumā, tādējādi simboliski noslēdzot lauku darbu sezonu. Ar viņiem kopā līksmoja vietējā folkloras kopa «Liepāre» un «Raduga», Valgundes «Nāburdzīte» un «Tarkšķi» no Iecavas.
Pašiem sava krustmāte un skolotāja
«Tā mums tāda tradīcija jau trešo gadu pēc kārtas, kad paliekam pa nakti. Sākām piektdienas pēcpusdienā. Notika radošās darbnīcas, kurās gatavojām svečturus, saulītes un bundziņas, kā arī mūzikas instrumentus pasakai par Mārtiņu, Katrīnu, Andreju un Bārbalu, kuri cerējas, strīdas, bet tā arī nesatiekas. Kopā ar «Liepāri» dziedājām un dejojām, piemēram, mācījāmies «Oiru»,» Mārtiņu nakts bagātajos iespaidos dalās mazpulciete Samanta Spurķe.
Staļģenes mazpulka ilggadējā vadītāja Anda Skrupska stāsta, ka Mārtiņdiena organizācijas gada ritumā arī ir kā robežšķirtne, kad pabeigti lauku darbi, kā arī noslēgušies Latvijas Mazpulku reģionālie projektu forumi. Šogad Zemgales un Kurzemes novadu pasākumā, kas notika 11. oktobrī Ezerē, gūti teicami rezultāti. Piemēram, Elīna Grīnvalde, aizstāvot projektu par trīs dienu vasaras nometni «Par zaļu pat vēl zaļāks», ieguva otro vietu, bet Alise Ērstiķe uzvarēja, prezentējot savu darbiņu par cūku pupām. Pērn tikpat labi viņai veicās arī ķirbju projektā.
«Lielākoties bērni individuāli pie projektiem strādā vasarā. Rudeņos ejam pārgājienos, kas parasti noslēdzas ar ugunskuru, bet pavasarī ciemojamies pie mūsu mazpulku «krustmātes» Guntas Saulājas. Kad dibināja Staļģenes mazpulku, viņa pagastā bija zemnieku konsultante, ļoti par mums ieinteresējās un iesaistījās mūsu darbā. Neaizmirstam arī mūsu seniori Regīnu Krīgeri. Pirms četriem gadiem sadarbībā ar Šveici Latvijas Mazpulkiem bija liels projekts, kura laikā organizācijā iesaistīja skolotājus, kam, sākoties krīzei, pensijas dēļ bija jāaiziet no skolas. Mums tika Regīna, kura joprojām piedalās visos mūsu pasākumos – vasarā guļ teltī un arī Mārtiņu naktī kopā ar mums nakšņoja,» par jauko sadarbību priecājas A.Skrupska.
Viņa piebilst, ka līdz ar lauku darbu noslēgumu mazpulku dzīve gan neapstājas. Tumšajos rudens un ziemas vakaros notiek vakarēšanas, bet galvenais – rokdarbi un radošas nodarbības, kuras pasniedz pati Staļģenes mazpulka vadītāja.
Lauku darbi nav galvenais
Varētu šķist, ka mazpulku galvenā ideja, līdzīgi kā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad kustībā bija iesaistīti teju divi tūkstoši dalībnieku, ir «iemācīt saprast, ka, strādājot lauksaimniecībā un mājsaimniecībā, audzējot dažādus augus un dzīvniekus, vērojot to attīstību, redzot savus sasniegumus un materiālos ieguvumus, cilvēks aug, attīstās un izveidojas stiprs miesā un garā» (no mazpulki.lv). Tomēr piedāvāto pētāmo tēmu spektrs mūsdienās ir daudz plašāks. «Jā, mazpulki audzē. Piemēram, šis bija pasludināts par cūku pupu gadu, bet tas nav obligāti. Skolēni raksta arī projektus par pārgājieniem, nometnēm un novadpētniecību. Turklāt ne visiem lauku bērniem ir dārzs, kaut audzēt var arī puķu podā,» raksturo A.Skrupska.
Dārza darbi pie sirds nav gājuši arī uzticamajai mazpulcietei Samantai. «Man ļoti patīk, ka mazpulkā varu apgūt daudz praktisku lietu. Piemēram, kā pagatavot kartītes un konfekšu pušķus. Par šādu dāvanu saņēmējam būs daudz lielāks prieks nekā par pirktu. Bez tam man augu audzēšanai nav laika,» atzīst meitene. Savukārt Elīna visvairāk priecājas par pārgājieniem un interesantajām nometnēm, kur var gūt daudz jaunu iespaidu.
Visu nosaka labprātība
Patlaban Staļģenes mazpulkā ir 56 dalībnieki, un tas lauku skolai ir daudz, priecājas vadītāja, piebilstot, ka atbirums ir niecīgs – ja nu bērns maina skolu vai dzīvesvietu vai kāds (parasti zēns) atradis sev citu nodarbošanos. Anda min, ka šā panākuma atslēga, visticamāk, ir draudzīgā un radošā atmosfēra, kur neviens netiek dalīts pēc «ādas krāsas vai maciņa biezuma».
«Latvijas Mazpulki ir biedrība, un katrā vietā tās darbs norit iespēju robežās. Piemēram, dažviet mazpulks noformēts kā interešu izglītības pulciņš, ko finansē izglītības pārvalde. Mums pagasts ļoti nāk pretim, dodot gan telpas, gan transportu. Ir arī naudiņa nodarbībām. Šogad pagasts samaksāja projektu foruma dalības maksu,» kustības, kas lielākoties balstās uz labās gribas principa, finansiālo «seju» Staļģenē atklāj A.Skrupska. Taču ierobežotie līdzekļi nevienu brīdi nav mudinājuši mazpulku vadītāju pārdomāt un mest visu pie malas.
«Sešus gadus vairs nestrādāju skolā tā klasiskajā izpratnē, bet joprojām ļoti mīlu bērnus. Man patīk attieksme, kas valda mazpulkā, jo skolēni te iesaistās labprātīgi. Viņi nenāk tāpēc, ka būtu pierunāti, jo pulciņam vajadzīgs konkrēts dalībnieku skaits. Līdz ar to bērni arī cītīgi strādā. Protams, ir savi «nazīši», uz kuriem drusku jāpabaras, bet kopumā visi esam ļoti draudzīgi,» priecājas vadītāja. Anda atzīst, ka vairs nevarētu iedomāties dzīvi bez mazpulkiem, kurus pirmo reizi iepazinusi pirms aptuveni 20 gadiem. «Pirms 1995. gadā pārnācu uz Staļģeni, strādāju skoliņā Aizkraukles rajonā, kur mazpulku kustība bija ļoti stipra – gandrīz katrā skolā. Man nebija saprotams, kāpēc šeit lauku bērniem nav tādas iespējas. Toreizējā pagasta vadītāja Inta Savicka bija ļoti pretimnākoša un šo ieceri atbalstīja,» uz darba, kas Staļģenē sākās 1998. gadā, ievadu atskatās A.Skrupska. Lai gan citur Jelgavas, kā arī Ozolnieku novadā mazpulki nedarbojas, viņa pārliecināta, ka organizācijai tomēr ir nākotne, jo kustības pamatā ir ideja par no sirds padarītu darbu. Vismaz Anda gatava par to iestāties līdz galam. «Kamēr te esmu, mazpulki būs!» viņa apņēmusies. ◆
Mazpulku kustība
Pirmsākumi meklējami ASV, kur jau 19. gadsimta nogalē amerikāņi secināja, ka lauku jaunatnes organizēšana klubos nes bagātīgus augļus. Pirmajos jaunatnes klubos meitenes mācījās rokdarbus un ēdienu gatavošanu, bet zēni jaunākās metodes lauksaimniecības kultūru un mājdzīvnieku audzēšanā.
Kārlis Ulmanis emigrācijā pavadītajā laikā ASV iedvesmojās idejai, ka arī Latvijā jaunatnei vajadzīga īpaša organizācija, kas veltītu plašāku uzmanību lauksaimniecībai un sabiedriskās dzīves izkopšanai. Latvijas Mazpulki tika nodibināti 1929. gadā.
Latvijas Mazpulki pieņēma četrlapu āboliņa lapiņu par savu emblēmu, kas senajiem latviešiem bija laimes nesēja zīme. Šīs lapas nozīmē prātu (kas ziedojams skaidrām domām), sirdi (ko dalībnieks ziedo taisnībai un kvēlākai sajūsmai), rokas (lai darītu labākus darbus) un veselību (kas ir cilvēka dārgākā manta, ko mazpulka dalībnieks sargā, lai varētu labāk un ilgāk kalpot savai Tēvzemei – Latvijai).
Vērtības ir labi padarīts kaut visvienkāršākais darbs, izpratne par demokrātiju, latviskums un valstiska pašapziņa, sakopti Latvijas lauki.
Avots: mazpulki.lv
