Pirms 100 gadiem – 1899. gada 7. novembrī – Valgundes zemnieku Veisu ģimenē, kas bija pārcēlusies uz dzīvi Rīgā, piedzima pirmais dēls Voldemārs.
Pirms 100 gadiem – 1899. gada 7. novembrī – Valgundes zemnieku Veisu ģimenē, kas bija pārcēlusies uz dzīvi Rīgā, piedzima pirmais dēls Voldemārs. 1918. gada 18. novembrī uz Latvijas neatkarības proklamēšanas svinīgo ceremoniju ģimenes galva Mārtiņš Veiss varēja ierasties ar diviem dēliem – Voldemāru un Alfrēdu.
Atsaucoties jaunās valdības aicinājumam, Voldemārs iestājās Studentu rotā. 1919. gada 3. martā Oskara Kalpaka bataljona sastāvā viņš sāka uzbrukumu pāri Ventai, Lielupei uz Rīgu un jau 1919. gada rudenī par kaujas nopelniem saņēma leitnanta pakāpi. 1919. gada decembrī Voldemāra Veisa rota tika ieskaitīta Latgales partizānu pulkā. Tur viņš saņēma virsleitnanta pakāpi.
Voldemāra brālis Alfrēds krita cīņā pret Bermontu un tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Voldemārs Veiss ieguva augstāko militāro izglītību un palika Latvijas armijā kā kadru virsleitnants. Viņš bijis bataljona komandieris Jelgavas 3. kājnieku pulkā. 1939. gadā, būdams jau pulkvežleitnanta pakāpē, nozīmēts par militāro atašeju Tallinā un Helsinkos.
1940. gadā viņš tika demobilizēts. Voldemārs Veiss slēpās tēva mājās Valgundē, strādāja meža darbos, organizēja pretošanos okupantiem.
Rīgā viņš atgriezās 1941. gada 1. jūlijā, kad uzņēmās apsardzības dienesta vadību.
1943. gada martā Voldemārs Veiss stājās Latvijas robežu sardzē kā 281. kārtības dienesta bataljona komandieris, vēlāk bija leģiona brigādes komandieris, tad 19. divīzijas 42. (1.) pulka komandieris. 1943. gada novembrī viņš tika paaugstināts pulkveža pakāpē.
1944. gada 7. aprīlī kaujās Volhovas frontē pulkvedis tika ievainots. Viņš miris 1944. gada 17. aprīlī, apbedīts Rīgas Brāļu kapos. Voldemārs Veiss ir apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, IV šķiras Viestura ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu, Vācijas Bruņinieku I un II pakāpes Dzelzs krustu.
Pulkvedis Voldemārs Veiss pirmais no 12 latviešu karavīriem saņēma augstāko apbalvojumu – Bruņinieka pakāpes Dzelzs krustu.
