Lāčplēša Kara ordenim – 80.
Lāčplēša Kara ordenim – 80
«Par Latviju!» – tāda ir Lāčplēša Kara ordeņa devīze.
1919. gada 11. novembrī, kad kārtējo reizi izšķīrās Latvijas liktenis, padzenot bermontiešus no Pārdaugavas, simboliski tika nodibināts Lāčplēša kara ordenis. Bet pirmā apbalvošana par varonību kara laukā notika 1920. gada 11. novembrī, kad Satversmes sapulce bija pieņēmusi likumu par šo ordeni.
Ordenim bija trīs šķiras, un tas tika piešķirts vienīgi par kara nopelniem tiem, kas izpildīja pienākumu pret valsti ar grūtiem un izciliem varoņdarbiem.
Pēdējā apbalvošana ar LKO notika 1928. gada 11. novembrī, bet Lāčplēša svētki, kas bija Lāčplēšu, Latvijas armijas un kara invalīdu lielākie svētki, tika svinēti līdz 1939. gada 11. novembrim.
Jaunākajam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Rīgas 1. ģimnāzijas skolniekam Fridriham Brikmanim bija 14 gadu, vecākajam – Grobiņas 11. Dobeles kājnieku pulka brīvprātīgajam Fricim Liepiņam – 56 gadi.
Ar I šķiras LKO apbalvoti septiņi ārzemnieki un četri latviešu karavīri (pulkveži Fr.Briedis, O.Kalpaks, ģenerāļi K.Berķis un J.Balodis). II šķiras LKO saņēmuši 43 ārzemnieki un 18 latvieši, no kuriem viens – pulkvedis Teodors Kalniņš (1882 – 1967) – apbedīts Jelgavas Baložu kapos. Ar III šķiras LKO apbalvots 271 ārzemnieks, 202 vecie latviešu strēlnieki un 1600 nacionālās armijas karavīri. Latvijas armijā augsto apbalvojumu saņēmuši 47 vācieši, 15 krievi, 11 lietuvieši, deviņi poļi, seši igauņi, četri ebreji, trīs baltkrievi, ar šo ordeni apbalvotas arī trīs sievietes.
Divi pēdējie Latvijas armijas virsnieki Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri leitnants HerbertsSaulītis (dzimis 15.08.1900.) un virsleitnants Arveds Lauris (dzimis 16.07.1901.) dzīvo ASV.
Sagaidot 11. novembri, Lāčplēša dienu, uzkopsim varoņu atceres vietas, kuru Jelgavas novadā ir daudz, pieminēsim kritušos, godināsim kara invalīdus, sveiksim mūsu armiju un zemessargus! Turēsim sirdīs Lāčplēša garu, kas palīdzēs pārvarēt visas grūtības un šķēršļus ceļā uz patiesu Latvijas neatkarību!
