Students Dāvis Beitlers jau septiņus gadus pulcina savas dzimtās vietas patriotus un apkopo viņu atmiņas.
Caurstrāvoti ar tikšanās prieku un mīlestību pret dzimto vietu – veco Kalnciema pagastu –, pagājušās nedēļas nogalē septīto reizi Tīreļu ciema bibliotēkā pulcējās vecie kalnciemnieki un viņu pēcteči. Saieta galvenais rīkotājs ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes students Dāvis Beitlers, kurš dzīvo Valgundes pagasta ciemā, Tīreļos (vēsturiski vecajā Kalnciema pagasta centrā). Jāpiebilst, ka pēc pēdējās teritoriālās reformas Jelgavas novadā ietilpstošais Kalnciema pagasts ar centru agrākajā Kalnciema pilsētā (kas administratīvi pastāvēja no 1991. līdz 2009. gadam) atrodas Lielupes kreisajā krastā un lielā mērā ir ar citu vēsturi.
Kalncempjos piekāpās
«No vecā Kalnciema pagasta nāk Jelgavas pils cēlājs Ernsts Johans Bīrons, mācītājs Jēkabs Ķullītis un daudzas citas izcilas personības. Vecajā Kalnciema pagastā atrodas 16. gadsimtā celtais krogs – Jelgavas novadā pirmā mūra ēka, kas diemžēl deviņdesmito gadu sākumā tika saspridzināta. Mūsu pagasts ir izcils ar latviešu strēlnieku piemiņas vietām,» saietu atklājot, atgādināja D.Beitlers. Viņš piebilda, ka latviešu strēlnieku piemiņa bija svarīgs arguments diskusijā par Kalnciema pagasta nosaukuma saglabāšanu pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Tolaik Latvijā bijuši divi Kalnciema pagasti – otrs Valkas apriņķī (tagad Alūksnes novadā). Lai novērstu iespējamos pārpratumus, vidzemnieki 1925. gadā pieņēmuši Kalncempju pagasta nosaukumu. «Strēlnieku piemiņas godinājums gan nepasargāja Kalnciema pagastu no likvidēšanas 1979. gadā, kad to pievienoja Valgundei,» ar nožēlu sacīja D.Beitlers.
Pieminekļa metu
zīmēja skolotājs Celmiņš
Viens no saieta karstākajiem tematiem bija latviešu strēlnieku piemineklis Silenieku brāļu kapos, kuru atklāja pirms 90 gadiem. D.Beitlers piebilda, ka Silenieku brāļu kapi, kur lielā ozola pavēnī apbedīti 167 Valmieras pulka, 94 Tukuma pulka, 70 Bauskas pulka, kā arī 40 vācu karavīri, nav tik lieli kā Peitiņu vai Antiņu kapi. Taču tajos atklātais piemineklis ir pirmais Latvijā, kas radīts latviešu strēlnieku godam. «Tā bija svētvieta, ko apmeklēja ļaudis no visas Latvijas,» sacīja vēsturnieks. Pēc preses ziņām, pieminekļa atklāšanā piedalījās ap četriem tūkstošiem cilvēku. Toreiz liela daļa rīdzinieku un jelgavnieku atbrauca ar tvaikoņiem pa Lielupi. Atklāšanā piedalījās arī Valsts prezidents Jānis Čakste un bīskaps Kārlis Irbe.
D.Beitlers uzsver, ka piemineklis tapa par ziedojumiem, ko deva ne tikai Rīgas un Jelgavas, bet arī Ozolnieku un Bramberģes sabiedriskās organizācijas. «Runājot par pieminekļa izmaksām, korektāk laikam minēt summu 285 tūkstoši rubļu, jo redzama daļa naudas tika savākta vēl 1922. gadā, laikā, kad Latvijā apgrozībā bija vēl vecā nauda. Latos kopējā izmaksu summa bija 5700,» secināja Dāvis. Viņš uzsvēra, ka pieminekļa metu konkursā par labāko tika atzīts Jelgavas 1. ģimnāzijas zīmēšanas skolotāja Kārļa Celmiņa darbs. «Tā ir būtiska šīs piemiņas vietas īpatnība, jo lielu daļu no strēlniekiem veltītajiem pieminekļiem projektējis arhitekts Eižens Laube,» teica D.Beitlers. Jāpiebilst, ka Laubes darbs ir arī trīsdesmitajos gados piebūvētais Jelgavas pils rietumu korpuss.
Skaisti ar kuģīti
Vasarās pie Silenieku pieminekļa notika piemiņas pasākumi, tajos piedalījās arī karavīri, Latvijas Kara flotes jūrnieki. Deviņdesmitgadniece skolotāja Mirdza Granta piebilst, ka 14 gadu vecumā viņa uz piemiņas sarīkojumiem braukusi ar tvaikoni «Jūrmalnieks», kas nācis no Jelgavas. Kuģis bijis izpušķots ar meijām, uz tā spēlējis pūtēju orķestris. «Mana paaudze zina, cik tas ir īpaši,» piebilda M.Granta. Karogotos strēlnieku piemiņas dienu gājienus no Odiņu kuģu piestātnes (arī pārceltuves) uz Silenieku pieminekli atcerējās arī agrākais Bulduru Dārzkopības tehnikuma skolotājs un horeogrāfs Osvalds Štrauss. Viņa dzimtās mājas ir Kalnciema pagasta Brīvkalni, pie kurām tagad ziemās tiek ierīkota autobraukšanas ledus trase.
1935. gada Meža dienās Silenieku brāļu kapu teritoriju izdaiļoja, iestādot ap tūkstoš kociņu. Padomju laikā tos pārstāja kopt, un šajā vietā izveidojušies «džungļi».
Ziedonis veltīja dzejoli
Skolotāja M.Granta atcerējās, ka sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados viņa ar Kalnciema vidusskolas skolēniem centusies sakopt Silenieku pieminekli. Ar skolu tolaik, jau no 1958. gada, sadarbojies rakstnieks, vecais strēlnieks Voldemārs Branks. Vēlāk strēlnieku piemiņas vietu sakopšanā iesaistījās dzejnieks Imants Ziedonis, kura Kalnciema vidusskolai veltītais dzejolis tika nolasīts saietā. «Tajā minētais dzejas tēls astoņstaru zvaigzne varēja simbolizēt gan auseklīti, gan astoņus latviešu strēlnieku pulkus,» sacīja D.Beitlers. Strēlnieku piemiņas vietu sakopšanā aktīvi iesaistījās vietējā kolhoza priekšsēdētājs Ansis Vītiņš, kurš atmodas laikā saņēma Latvijas Kultūras fonda balvu.
Vāc parakstus vēstulei
Kopš 1987. gada valgundnieki (vēlāk šo tradīciju pārņēma Jelgavas novads) latviešu strēlnieku piemiņas pasākumus rīko Ložmetējkalnā, kur septiņdesmitajos gados pēc Voldemāra Birznieka iniciatīvas piemiņas akmeni uzlika Ozolnieku melioratori. Katru gadu Zvaigznes dienā tur iedegas atmiņu ugunskuri un pēdējā laikā ierodas arī ārvalstu militārie atašeji. Tajās reizēs Silenieku piemineklim, kas atrodas Liepājas šosejas malā, parasti aizbrauc garām. Taču saieta dalībnieki bija vienisprātis, ka vajadzētu sakopt arī šo piemiņas vietu. D.Beitlers domā, ka varbūt varētu lūgt LLU topošos ainavu arhitektus izstrādāt šim mērķim nepieciešamo projektu. Saieta dalībnieki sāka vākt parakstus vēstulei Jelgavas novada Domei, Aizsardzības ministrijai, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, kā arī Latvijas Brāļu kapu komitejai. Šogad maijā Latvijas Brāļu kapu komiteja rīkoja talku, kurā no sūnām notīrīja pret ceļu pavērsto pieminekļa pusi.
Domas piepildījās
Saietā tika godināti arī tagad Valgundes pagastā esošās Kalnciema vidusskolas pedagogi. Skolai šogad aprit 175 gadi, taču jubilejas atzīmēšana pārcelta uz nākamo gadu, jo pašlaik notiek remontdarbi. Skolotāja M.Granta atcerējās, ka Kalnciema vidusskola viņai iepatikusies jau četrdesmitajos gados, kad strādājusi Valgundes sākumskolā. «Pirmo reizi es tur nokļuvu kādos bērnu svētkos, kas rīkoti kopīgi Kalnciema un Valgundes pagastam. Toreiz nodomāju, ka būtu skaisti šajā skolā strādāt, un tā arī notika. Kalnciema vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju nostrādāju no 1958. līdz 1994. gadam,» teic M.Granta. Viņa piebilda, ka savulaik valgundnieki skatījušies uz kalnciemniekiem kā uz kaut ko augstāku. «Par valgundniekiem teica, ka tie jau tādi «čūsku dūrēji», atpalicis kakts. Zeme smilšaina, nabadzīga. Turpretī vecajā Kalnciema pagastā saimnieciskā rosība bija lielāka,» atzina skolotāja.
Pasākuma noslēgumā saieta dalībnieki pateicās D.Beitleram par viņa nesavtīgo un lielo darbu. Turpretī viņš solīja, ka kalnciemnieka saietus organizēs arī turpmāk. To rīkošanu Dāvis sāka 2008. gadā, kad vēl mācījās Kalnciema vidusskolā. ◆
