VI. Par zelta skarabeju, kas mīl naudu un siltumu.
Senajā Ēģiptē skarabeju godāja kā svētu saules un augšāmcelšanās simbolu. Skarabeja formā bieži tika veidoti zīmogakmeņi un amuleti, bet lielākus skarabeja atveidus Senās Ēģiptes iedzīvotāji novietoja mūmijām uz sirds. Skarabeju pielūgšana skaidrojama, šķiet, ar savdabīgo rituālu, kura laikā skarabeju tēviņi saveļ milzīgas, daudzkārt par sevi pašu lielākas bumbas un ierok tās zemē, lai mātītēm būtu kur dēt olas. Skarabejus ēģiptieši godāja un saistīja ar siltumu un austošu sauli, kaut arī tās bija parastas mēslu vaboles un viņu veltās bumbas bija no mēsliem – no turienes tas siltums.
Mūsu klimatiskajā joslā skarabeji nedzīvo. Mums ir pašiem savas mēslu vaboles, bet tās nekad nav godātas kā svēti dzīvnieki. Jelgavas iedzīvotājiem ir dota tā retā iespēja godāt kā saules un siltuma simbolus Pasaules Bankas un Domes sarūpētos un Jelgavas Siltumtīklu ierīkotos siltummezglus. Pēc STU ziņām, no 1996. līdz 1998. gadam tādi pilsētā ierīkoti 378. Savā atskaitē par līdzekļu izlietojumu Jelgavas centralizētās siltumapgādes rehabilitācijas projekta ietvaros (1995 – 1998) STU uzrāda, ka, piemēram, 1997. gadā uzstādīti 155 siltummezgli. Liela neizpratne piemeklēs tās personas, kas citā STU dokumentā – kurā uzrādīti siltummezglu nodošanas ekspluatācijā termiņi un montāžās darbu kopizmaksas – ieraudzīs citu skaitli: 1997. gadā ekspluatācijā nodoti 172 siltummezgli. Turklāt visi 172, ja var ticēt otrajam dokumentam, uzstādīti no 1997. gada oktobra līdz decembrim, tātad to uzstādīšanas izmaksas nekādi nevarētu būt attiecināmas uz iepriekšējo gadu. Vēl citos dokumentos minēts atšķirīgs ekspluatācijā nodoto siltummezglu skaits.
Nejaušu pētnieku (nejaušu tāpēc, ka Jelgavas Siltumtīklu tumšie darījumi nevienu Jelgavas Domē īpaši neinteresē) vēl vairāk izbrīnīs citas nesakritības. STU aktā par siltummezgla Vīgriežu ielā 37 gatavību ekspluatācijai pēc rekonstrukcijas celtniecības un montāžas darbiem faktiskās izmaksas ir Ls 1347,46, savukārt STU dokumentā, kurā noteikti samaksas termiņi iedzīvotājiem par siltummezglu uzstādīšanu, montāžas darbu izmaksas siltummezgla uzstādīšanai Vīgriežu ielā 37 minētas Ls 1590.
Aktā par siltummezgla Asteru ielā 8 gatavību ekspluatācijai pēc rekonstrukcijas celtniecības un montāžas darbu izmaksas ir Ls 1866,50, savukārt otrā dokumentā montāžas darbu izmaksas ir Ls 2202,47. Aktā par siltummezgla Čakstes ielā 9 – II gatavību ekspluatācijai pēc rekonstrukcijas celtniecības un montāžas darbu izmaksas ir Ls 1633, 90, savukārt otrā dokumentā montāžas darbu izmaksas ir Ls 2310,23.
Ja pirmajos divos minētajos gadījumos var pieņemt, ka starpību veido pievienotās vērtības nodoklis (18%), tad trešajā gadījumā starpība ir 41,39%. Un to nu var izskaidrot vienīgi ar finansu mahinācijām.
Ja nedaudz papētām aktu par siltummezgla Asteru ielā 8 gatavību ekspluatācijai pēc rekonstrukcijas, atklājam dīvainas lietas. Vispirms jau uzzinām, ka kopējās izmaksas Ls 1866,50 pamato divās tāmēs uzrādīto darbu izmaksu kopsumma Ls 871,63 un Ls 614,87. Kā zināms, šo skaitļu kopsumma ir Ls 1486,50.
Aprēķinātais PVN (18%) – Ls 267,57. Tātad kopā – Ls 1754,07. No kurienes tad ņemti Ls 1866,50?! Turklāt PVN jau ir ierēķināts! Tātad no celtniecības un montāžas darbu izmaksām Ls 1754,07 (ar PVN) no kaut kurienes uzrodas dokumentāli nepierādīti Ls 1866,50. Tiem tiek pieskaitīts PVN un iegūts mistisks rezultāts Ls 2202,47– summa, kādu no iedzīvotājiem iekasē par siltummezgla rekonstrukciju.
1998. gada 3. decembrī pašvaldības izpilddirektors J.Strods Pilsētsaimniecības departamenta direktoram A.Ozolam uzdeva līdz 1998. gada 11. decembrim iesniegt celtniecības montāžas darbu pieņemšanas aktus par siltummezgliem, kas nodoti ekspluatācijā līdz 1998. gada 30. novembrim. Šis rīkojums tika ignorēts.
Saskaņā ar Domes 11. februāra lēmumu Siltumtīkliem līdz 1999. gada 1. aprīlim bija jāiesniedz Nekustāmā īpašuma pārvaldei un Domes Pilsētsaimniecības departamentam pašvaldības dzīvojamajās mājās uzstādīto siltummezglu celtniecības un montāžas darbu izmaksas un iekārtu vērtības. Atbildīgais par lēmuma kontroli saskaņā ar šo pašu lēmumu ir pašvaldības izpilddirektors J.Strods. «Ziņas» jau šā gada 5. maijā rakstīja, ka šis Domes lēmums – tāpat kā daudzi citi ar STU darbību saistītie lēmumi – netika izpildīts. Toreiz J.Strods «Ziņām» solīja: ja lēmums netiks pildīts, viņš ierosinās jautājumu par amatpersonu atbilstību amatam. Kopš tā laika nekas nav mainījies: Domes lēmums nav izpildīts, jautājums par amatpersonu atbilstību nogrimis STU purvā. Deputātus nelikumības, kas vērpjas ap uzstādītajiem siltummezgliem, gluži vienkārši neinteresē.
Spriežot pēc tiem siltummezglu pieņemšanas nodošanas aktiem, kas nonākuši «Ziņu» rīcībā, siltummezglu juridiski korekta pieņemšana nemaz nav notikusi. Aktos neatrast ne to lietotāja, ne arī Domes Tehniskās nodaļas pārstāvja parakstus, kas apliecinātu, ka siltummezgls ir uzmontēts atbilstoši visām tehniskajām prasībām un ir gatavs ekspluatācijai. Nauda firmām maksāta pat pirms (!) siltummezglu fiktīvās nodošanas un pieņemšanas. Izmaksātās summas krietni (atsevišķos gadījumos pat divkārt) pārsniedz sākotnēji plānotās un darbu tāmēs apstiprinātās.
Lai gūtu priekšstatu, kādā veidā tikusi izlietota nauda «rehabilitācijas projekta ietvaros», ir vērts sīkāk pakavēties pie viena STU darījuma, kura juridisks traktējums meklējams Korupcijas novēršanas likumā un LR Krimināllikumā. Siltummezglu rekonstrukciju (pēc konkursa?!) veic firmas SIA «Doku» un SIA «Tetra» (skatīt shēmā). Firmu īpašnieki – attiecīgi Nikolajs Dorofjevs un Marks Ļepeškovs. Abi ir līdzīpašnieki firmā SIA «Energoklubs». Tāpat kā Jelgavas Siltumtīklu direktors Genādijs Dupužs… Tāds, lūk, izskatās bizness «rehabilitācijas projekta» ietvaros.
Tādējādi kļūst skaidrs, kāpēc materiālu izcenojumi siltummezglu rekonstrukcijas un montāžas darbu tāmēs krietni pārsniedz to tirgus vērtību; kādēļ siltummezglu nodošanā ekspluatācijā rupji ignorēti Domes apstiprinātie «Dzīvojamo māju siltummezglu uzstādīšanas noteikumi»; kādēļ netika izpildīti Domes un Domes administrācijas lēmumi un rīkojumi; kādēļ norēķins ar darbu izpildītājiem noticis pirms šo darbu pieņemšanas; kādēļ iedzīvotājiem jāmaksā par siltummezglu uzstādīšanu daudz vairāk, nekā bijušas darbu faktiskās izmaksas.
Jelgavas Domes deputātu un administrācijas sistemātiskā Jelgavas Siltumtīklu nelikumību piesegšana izbrīnu vairs nerada. Šajā sakarībā atliek konstatēt, ka katra diena, kamēr pašvaldību «pārraudzīs» pašreizējie deputāti, nesīs būtisku kaitējumu pilsētas saimniecībai un ļaunumu Jelgavas iedzīvotājiem. Neskaidrs ir kas cits. Valsts kontrole, kas pagājušajā gadā veica pārbaudi Jelgavas Siltumtīklos, revīzijas aktā nelikumības siltummezglu rekonstrukcijas un montāžas darbu laikā nav pieminējusi. Tāpat kā kliedzošās nelikumības darba samaksas «kārtībā», kāda ieviesta STU. Atklāt un dokumentāli fiksēt šīs nelikumības bija Valsts kontroles pienākums. Vai arī kontrolieri papildus algai būtu saņēmuši kādas piemaksas?
Turpinājums sekos
