Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs, Māris Vītols atbild uz «Zemgales Ziņu» un lasītāju jautājumiem.
Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs, Māris Vītols atbild uz «Zemgales Ziņu»
un lasītāju jautājumiem.
Kā vērtējat pašreizējo situāciju Jelgavas pašvaldībā?
– Jelgavā ir izveidojusies ļoti sarežģīta finansiālā situācija, jo pašreizējās Domes vadībā pilsētas saimnieciskā dzīve, ieskaitot pilsētas budžeta veidošanu, faktiski ir nonākusi strupceļā. Tas izskaidrojams ar iepriekš pieņemtajām saistībām un nepārdomātu saimniekošanu. Tieši Domei vajadzētu būt tai institūcijai, kas objektīvi novērtē stāvokli, deputātiem būtu jāatzīst, ka situācija pilsētā ir kritiska. Šķiet, ka Jelgavas domnieki negrib atzīt savas kļūdas un šo reāli smago un sarežģīto situāciju. Labākais risinājums Jelgavai būtu pašvaldību finansu stabilizācijas plāna izstrādāšana un ieviešana, kas paredz arī finansu pārrauga iecelšanu uz noteiktu laiku, kamēr tiek sakārtota pilsētas saimnieciskā un finansiālā dzīve. Gadījumos, kad finansu pārraugs ticis iecelts, tā bijusi pašvaldību iniciatīva un tās pašas ir izstrādājušas stabilizācijas plānu. Šāda stabilizācijas plāna īstenošana ir uzsākta vairākās Latvijas pilsētās. Tā kā Jelgavas Dome pati šādu jautājumu neizvirza, acīmredzot Finansu ministrijai ļoti rūpīgi būs jāizvērtē situācija Jelgavā. Ja mēs nonāksim pie secinājuma, ka situācija ir kritiska un vienīgais risinājums ir finansu pārrauga iecelšana, tad arī ministrija ar šādu iniciatīvu nāks klajā. Finansu ministrija, protams, vēlas iepazīties ar nākamā gada budžetu, vai tas atbilst likuma normām un finansu saistībām, kuras jākārto nākamajā gadā.
Tajā pašā laikā tiek plānots citā pašvaldības uzņēmumā ieguldīt vairākus miljonus latu. Vai nav nedaudz pārsteidzīgi, pirms ir izvērtēts, cik lietderīgi un pamatoti ir izlietoti līdzekļi, kas tika ieguldīti Jelgavas Siltumtīklos, tagad ķerties pie otra projekta īstenošanas?
– Ūdensapgādes rehabilitācijas projekts, kura īstenošanai tika piesaistīti arī Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļi un kurš prasītu zināmu līdzfinansējumu no pašvaldības, protams, ir jāveic kontekstā ar līdzšinējo finansiālo situāciju, kas izveidojusies gan pilsētas budžetā gan pašvaldības uzņēmumos. Ja valdība nolems, ka tā sniegs galvojumu pašvaldības uzņēmumam, tad arī būtu ļoti rūpīgi jāseko līdzi šā projekta īstenošanai: vai pašvaldības uzņēmums spēs atmaksāt kredītsaistības. Kopējās projekta izmaksas ir 7,5 miljonu latu, tas ir kredīts, kuram valsts izsniedz galvojumu 1,5 miljonu latu apmērā (par kuru ir jālemj valdībai un Saeimai, izskatot nākamā gada budžetu). Paša uzņēmuma ieguldījums – 1 miljons latu. Šā projekta īstenošanas termiņš varētu būt četri gadi. Tie būtu lieli kapitālieguldījumi pilsētā, ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras sakārtošanā, kas ilgākā laika periodā noteikti atmaksātos, jo palīdzētu samazināt ražošanas izmaksas un ilglaicīgi uzlabotu uzņēmuma saimniecisko efektivitāti. Valdība nedrīkst šādā situācijā izsniegt jaunus galvojumus pašvaldībai jaunu kredītu ņemšanai, jo pašvaldības finansiālais stāvoklis ir ļoti kritisks, tādēļ galvojums, ja valdība par to izšķirsies, tiks piešķirts pašam uzņēmumam. Uzņēmums šo kredītu garantēs ar saviem pamatlīdzekļiem.
Jelgavā ir kritisks sociāli ekonomiskais stāvoklis. Pilsētas saimniecība novesta burtiski traģiskā līmenī. Vai jūs esat iepazinies ar «Zemgales Ziņās» publicētajiem rakstiem, kuros atspoguļots šis stāvoklis?
– Es uzmanīgi sekoju «Zemgales Ziņās» jau uzsāktajai diskusijai par Jelgavas Domes atbildību un Domes priekšsēdētāja atbildību par šo kritisko saimniecisko un sociālo situāciju, kādā ir nonākusi Jelgava un lielākā daļa tās iedzīvotāju. Es uzskatu, ka jelgavniekiem ir rūpīgi jāizvērtē tas, vai pašreizējais Domes priekšsēdētājs vispār spēj turpināt pildīt pienākumus. Domāju, ka vēl vairāk būtu jāraksta par pārkāpumiem un līdzekļu izsaimniekošanu, kas pilsētā ir notikusi. Domei vajadzētu izvērtēt Domes priekšsēdētāja atbildību un izskatīt jautājumu par nepieciešamību atbrīvot viņu no pienākumu veikšanas.
Vairākkārt izskanējis pozīcijas deputātu un valdības locekļu viedoklis, ka referendumam nav jēgas. Kā jūs komentētu šo viedokli?
– Iepriekšējā ceturtdienā Saeima galīgā lasījumā pieņēma jaunās izmaiņas Pensiju likumā, un, tām stājoties spēkā, referendums zaudē savu nozīmi, jo ar jaunajām izmaiņām likumā ir atrisinātas tās problēmas un jautājumi, kuru dēļ opozīcija ierosināja referenduma organizēšanu. Jaunie grozījumi stabilizē sociālās apdrošināšanas budžetu, arī mazina sociālo spriedzi sabiedrībā, kas radusies sakarā ar sasteigtajiem iepriekšējiem grozījumiem, un garantē, ka grozījumi, kas bija pieņemti augustā, nestāsies spēkā neatkarīgi no referenduma rezultāta.
Vai, jūsuprāt, referendums būs lieka naudas tērēšana?
– Referendums pēc tam, kad pieņemtas jaunās izmaiņas likumā, vairāk ir vienīgi tikai opozīcijas politisko ambīciju apmierināšanas jautājums. Jā, lieka naudas tērēšana, jo tas neuzlabos situāciju sociālajā budžetā, pensionāriem nepieliks pie pensijas klāt pat nevienu santīmu. Būtu labāk, ja miljonu latu, ko mēs iztērēsim referenduma organizēšanai, varētu novirzīt pensiju palielināšanai vai skolotāju algām.
Cilvēki aizmirst, kāpēc vispār bija nepieciešami šie grozījumi Pensiju likumā. Kā pirmais nepatīkamais signāls bija smieklīgi zemā pensiju indeksēšana par 18 santīmiem Krištopana valdības laikā, kas pierādīja, ka pensiju budžets ir iztukšots. Otrkārt, jāatgādina par netaisnīgajām izmaiņām, kas Pensiju likumā tika pieņemtas pagājušās Saeimas laikā, kuru rezultātā mēs nonācām situācijā, ka pensijas ļoti būtiski tiek palielinātas nelielam cilvēku skaitam (pārrēķinu rezultātā – strādājošiem pensionāriem) un šī nauda tiek atrauta pensiju indeksācijai. Nelielam cilvēku skaitam pensija tika palielināta par 70 – 80 latiem mēnesī, un tas notika uz pārējo pensionāru rēķina. Faktiski tāda likuma ilgstoša palikšana spēkā nolemtu nabadzībai pensionārus, kuriem pensija ir vienīgais ienākumu avots un kuriem nav iespēju strādāt. Likums bija netaisnīgs pret vairāk nekā 600 000 cilvēku, jo šogad pensiju pārrēķināšanai strādājošiem pensionāriem ir izmantoti desmit miljoni latu un šo iespēju izmantojuši 12 tūkstoši cilvēku, tā vietā, lai šos desmit miljonus izmantotu visu pensionāru pensiju indeksēšanai.
Kas notiks, ja vajadzīgais pilsoņu skaits piedalīsies referendumā un tiks nobalsots par grozījumu atcelšanu?
– Ja referendums atcels 5. augustā likumā izdarītos grozījumus, zaudēs spēku arī jaunie grozījumi, kas faktiski ir kompromiss, ko izstrādāja Saeimas deputāti, piesaistot arodbiedrības un Pensionāru federāciju. Tad mēs atradīsimies tur, kur bijām augustā, proti, pie sasistas siles. 8. novembrī sociālā budžeta deficīts bija 58 miljoni latu. Tas nozīmē, ka mēs katru mēnesi esam spiesti aizņemties vairāk nekā 5 miljonus latu ārzemēs, lai spētu laikā izmaksāt pensijas un pabalstus. Katrs miljons, ko aizņemamies, lai izmaksātu uz parāda pensijas un pabalstus, attālina mūs no brīža, kad mēs varēsim veikt normālu pensiju palielināšanu un indeksāciju. Visu pensionāru interesēs ir «aizbērt» šo caurumu sociālajā budžetā un ātrāk panākt, lai mēs varam palielināt pensijas nevis par dažiem santīmiem, bet par nozīmīgu summu. To ir iespējams izdarīt, nevis destabilizējot valdību, bet gan liekot savas muguras kopā un mērķtiecīgi strādājot pie tā, lai pārvarētu krīzi pensiju sistēmā. Uzskatu, ka jaunie grozījumi stāsies spēkā un krīzi pensiju sistēmā spēsim pārvarēt. Cilvēki ir noguruši no nepārtrauktām Pensiju likuma maiņām. Tas aizvadītajos gados ir mainīts astoņas reizes, vidēji katru gadu 2 – 3 reizes, un cilvēki vairs netic Pensiju likumam.
Pensiju likums neglābs stāvokli sociālajā budžetā. To spēs glābt vienīgi valdības enerģiska rīcība uzņēmējdarbības un ekonomikas atveseļošanā un atdzīvināšanā. Labākā sociālā politika ir efektīvi strādājoša ekonomika. Vienīgi panākot ilglaicīgu un ilgspējīgu valsts ekonomisko aktivitāti, būs iespējams arī nodrošināt ienākumus sociālajā budžetā. Tādēļ mēs arī nākamā gada budžetā samazinām nodokļus ražošanai.
Kas tiks darīts, lai skolotājiem palielinātu algu līdz divu minimālo algu apmēram, kā to nosaka Izglītības likums?
– Skolotāju algu problēmas atrisināšana ir svarīgākais šīs valdības uzdevums. Izskatot Saeimā nākamā gada budžetu, Tautas partija ir iesniegusi priekšlikumus papildus palielināt finansējumu pedagoģisko darbinieku algu reformai, un, ja pārējās frakcijas atbalstīs mūsu priekšlikumus, tas dos iespēju skolotāju algām nākamgad novirzīt 10 miljonu latu. Protams, šī summa5ir nepietiekama, bet tās apjoms izriet no kopējās smagās ekonomiskās situācijās valstī. 10 miljoni latu no 1. janvāra ļautu vidēji palielināt skolotāju algas par astoņiem latiem mēnesī.
Vai algu palielinājums skars arī profesionālās izglītības sistēmu?
– Tas skars visas izglītības pakāpes, arī profesionālo un augstāko izglītību. Bērnudārzu pedagoģiskiem darbiniekiem pašlaik algas tiek maksātas no pašvaldību budžetiem. Svarīgi ir palielināt atalgojumu izglītības sistēmā, lai jaunie cilvēki izvēlētos pedagoga profesiju, kā arī neaizplūstu no skolām, lai skolotājam nebūtu jāstrādā pusotras un divas slodzes. Esmu gandarīts par to, ka tik sarežģītā un grūtā finansu gadā, kāds ir šis, izglītība valdībai ir vislielākā prioritāte un vislielākais palielinājums budžetā ir tieši izglītības darbinieku algām.
Kā rīkosies valdība un Saeima, ja Izglītības darbinieku arodbiedrība turpinās iesākto kursu uz ilgstošu streiku.
– Valdībai neatkarīgi no tā, vai notiks streiks, ir jāturpina sarunas ar Izglītības darbinieku arodbiedrību. Jāmeklē risinājumi, kā budžeta ietvaros pieņemt ļoti skaidru rīcības plānu, saskaņā ar kuru pedagogu algas tiek palielināta katru gadu, teiksim, turpmāko divu trīs gadu laikā, lai sasniegtu likumā izvirzīto prasību.
Domājams, ka spriedzi varētu noņemt pirmām kārtām reāls algu palielinājums jau no 1. janvāra. Tas nozīmētu, ka visu iepriekšējo valdības solījumu vietā pirmo reizi valdība būtu ķērusies pie darbiem. Tas varētu atjaunot ticību solījumiem.
Izglītība ir valsts politika, tā ir valsts interešu sfēra. Bet, ja lasa Izglītības likumu, iznāk, ka skolas tiek nodrošinātas ar attiecīgās pašvaldības finansējumu. Rezultātā – ja vietējā pašvaldība var, lai tā finansē, bet, ja nespēj, cits neviens par šo skolu nerūpēsies. Un tā vairs nav valsts, bet pašvaldības politika. Ja runājam par Jelgavu – skolu finansēšana faktiski ir pārtraukta. Skolām pat smiltis neatmet, ja pēc trim dienām vajadzēs trotuārus kaisīt, mums nebūs ar ko.
– Jā, situācija Jelgavā atšķiras no tās citās pilsētās, jo jūsu Domes rīcība aizvadītajos gados principā ir liegusi tālākas pilsētas attīstības iespējas. Uzskatu, ka Jelgavas Dome ir izsmēlusi iespējas strādāt; tās attieksme pret skolu infrastruktūras uzturēšanu ir nepieņemama. Valdībai ir jāspēj nodrošināt pietiekams finansējums skolotāju algām, lai no skolām neaizietu labākie speciālisti un lai tie jaunie cilvēki, kas beidz pedagoģiskās augstskolas, vēlētos strādāt savās specialitātēs. Savukārt pašvaldībām jānodrošina skolu ēku, skolu infrastruktūru uzturēšana. Diemžēl Jelgavas pašvaldībai bijušas citas prioritātes. Tajā līdzekļi ir arī izsaimniekoti, ir nepamatoti maksātas lielas algas un prēmijas uzņēmumu darbiniekiem, kaut gan uzņēmumi ir strādājuši ar milzīgiem zaudējumiem. Tas kopumā ir novedis pilsētu finansiālā strupceļā. Ja Dome nespēs sakārtot pašvaldības saimniecību, valdībai būs jāpieņem attiecīgi lēmumi.
Kas 100 dienās ir darīts ieņēmumu jomā, kādi rezultāti?
– Ir uzsākta tālejoša reorganizācija Valsts ieņēmumu dienestā, lai cīnītos ar korupciju sistēmas ietvaros. Mēs uzskatām, ka «blatu sistēma», kas pastāv lielākajā daļā dienesta struktūru, būtu jāizskauž. Pirmais solis ir rotācijas principa ieviešana attiecībā uz ieņēmumu dienesta amatpersonām. Tas nozīmē, ka daudzos ieņēmumu dienestos to direktori un attiecīgās amatpersonas strādā gadiem ilgi un ir «apauguši» ar dažādiem kontaktiem, un faktiski daudzi jautājumi tiek kārtoti uz pazīšanās rēķina. Mūsuprāt, vadošajos amatos ir jānotiek cilvēku apritei, lai izskaustu blatu sistēmu un palielinātu valsts budžeta ieņēmumus. Šī rotācija ir uzsākta, Rīgā jau tā ir īstenota. Pašlaik tā tiek sākta Latgalē un skars visus pārējos reģionus.
Otrkārt, ir nodibināts korupcijas apkarošanas centrs. Cīņa ar korupciju līdz šim bija kā cīņa ar vējdzirnavām, jo nenotika koordinēta visu institūciju saskaņota rīcība korupcijas apkarošanā.Visas ministrijas strādās kopīgi, lai efektīvāk varētu apkarot korupciju, kas saistīta ar kontrabandas cigarešu un alkohola tirdzniecību. Šā gada pirmajā pusē ieņēmumi pat ir samazinājušies, kaut gan degvielas un citu preču patēriņš nav sarucis. Nākamajā gadā valdībai ir ļoti tālejoši mērķi. Plānojam budžetā papildus iekasēt 40 miljonu latu, tikai sakārtojot nodokļu administrēšanu, apkarojot kontrabandu iekšējā tirgū un uzlabojot muitas darbu uz valsts robežas. Tas ir ļoti grūts uzdevums, taču valdība darīs visu, lai šo mērķi sasniegtu.
Jaunā valdība pārņēma no iepriekšējās valdības budžetu ar lielu «caurumu» – jūnija budžeta deficīts sasniedza 80 miljonu latu –, tādēļ pirmie valdības soļi bija saistīti ar izdevumu pārstrukturēšanu, veicot izmaiņas šā gada budžetā. Esam sākuši samazināt līdzekļus administratīviem izdevumiem. Ministriju līmenī izdevumi samazināti par 4 miljoniem latu. Jādomā gan par līdzekļu ekonomiskāku izmantošanu, gan par ieņēmumu palielināšanu.
Cik tas ir procentu šie 4 miljoni?
– Apmēram 3 procenti no visiem administratīvajiem izdevumiem.
Nav gan daudz…
– Šeit nav ierēķinātas visas tās summas, kuras tiks iegūtas, samazinot automašīnu skaitu ministrijās un ieviešot regulējošas normas valsts mantas lietošanā.
Cik stabila pašlaik ir valdība? Tradicionāli jau pēc 100 dienām dažādos līmeņos sāk «cilāt» jautājumu par stabilitāti.
– Bieža valdību maiņa kaitē visu iedzīvotāju interesēm. Un, mainoties ministriem, mēs tikai attālinām sevi no tā brīža, kad spēsim pieņemt tādus lēmumus, kuru ietekmi redzētu ilgākā laika posmā. Vidējais valdību mūžs Latvijā ir 13 mēnešu. Tas nozīmē, ka valdība strādā ar ļoti īslaicīgiem mērķiem un netiek risinātas ilglaicīgās problēmas, arī tādi jautājumi, kas skar pensiju sistēmas atveseļošanu, pedagogu atalgojuma palielināšanu, medicīnas reformu.
