Lauksaimniecība daudziem Kanādas, tāpat kā vairākiem Eiropas fermeriem, nav pamatnodarbošanās.
Lauksaimniecība daudziem Kanādas, tāpat kā vairākiem Eiropas fermeriem, nav pamatnodarbošanās. Tā arī Bobs Allens no Lindsijas Ontārio provincē, būdams pilnas slodzes koledžas pasniedzējs, ir iespējis savā 30 ha lielajā lauku īpašumā ierīkot ganības, aplokus, ūdensvadu un barības glabātavu deviņdesmit briežiem, kuru audzēšana un selekcija ir viņa sirdslieta.
Eiropas sarkanās briežu mātes pēc iepazīšanās ar Kanādas aļņu bulli dod augumā par trešdaļu lielākus savas cilts pēcnācējus – hibrīdus, kuru gaļas iznākums ir 180 mārciņu no govs, bet 240 mārciņu – no bullīša. Briežu māte dzīvo 18 līdz 20 gadu, un no vienas var iegūt līdz 16 teļiem. Teļu māte mazuli audzina 24 līdz 26 mēnešus.
Brieži cauru gadu ganās aplokos, kas ierīkoti intensīvi koptajos zālājos un papildus cienājas ar lucernas sienu vai sēku – atkarībā no gadalaika. Šo «medījumu» gaļa ir pieprasīta plašas apkārtnes restorānos, tāpēc Lindsijas tuvumā ir vēl četri briežkopji, viņiem ir kopīgi ierīkots «slaktūzis», lai gaļu sagatavotu pēc visiem noteikumiem. Pavasarī briežu ragiem ļauj augt 63 dienas, tad vēl mīkstos, pūkainos žuburus nozāģē. Lai tramīgo ragnesi noturētu nekustīgu, fermeris ir konstruējis vienkāršu, bet asprātīgi regulējamu saslēdzamu vārtiņu sistēmu. No jaunajiem ragiem, tos samaļot pulverī, iegūst preparātu homeopātijas vajadzībām, cietos pāraugušos ragus pārdod par 15 dolāriem mārciņā juvelieriem. Briežu pautus par dārgu naudu atpērk Zviedru aptieķnieki – esot tikpat efektīgs līdzeklis kā «Viagra», bet lētāks!
Ka šāda neparasta lopu kopšana ir ienesīga, bija redzams pēc Diānas un Boba mājas un auto. Bet vairāk par materiālo guvumu saimnieku priecē entuziasta gandarījums par skaisto un gudro meža dzīvnieku ganāmpulku, kas atsaucas uz viņa aicinājumu.
