Valdošās elites lozungs referenduma izgāšanai ir šāds: valdības piedāvāto grozījumu likumā «Par valsts pensijām» mērķis ir «saglabāt esošajiem pensionāriem pienākošās pensijas pilnā apjomā, izmaksāt tās laikā un pēc iespējas palielināt pensijas…
Valdošās elites lozungs referenduma izgāšanai ir šāds: valdības piedāvāto grozījumu likumā «Par valsts pensijām» mērķis ir «saglabāt esošajiem pensionāriem pienākošās pensijas pilnā apjomā, izmaksāt tās laikā un pēc iespējas palielināt pensijas, tās indeksējot atbilstoši inflācijas līmenim». Valdošās koalīcijas politiķi un labi algotie ministriju ierēdņi nebeidz stāstīt, cik daudz būtu «ietaupīts», ja stātos spēkā Pensiju likuma grozījumi, un cik maz tiks ietaupīts, ja stāsies spēkā grozījumu grozījumi. Cits pēc cita tiek nosaukti astoņciparu skaitļi, kas raksturo sociālā budžeta deficītu. Tiesa, politiķi un funkcionāri šajos skaitļos ne vienu vien reizi ir sapinušies, tā padarot šos apgalvojumus vismaz pretrunīgus. Tiek apgalvots, ka referendumam nav nozīmes, nav jēgas un tas neko neatrisinās.
Referendums visa kalibra opozicionāriem – sākot ar rubikiešiem un jurkānistiem un beidzot ar prievotajiem sociāldemokrātiem un šleseristiem – ir loterija, kurā maz izredžu izvilkt laimīgo biļeti. Taču, ja paveiksies, kreiso laimests būs daudzkārt lielāks, nekā politiskajā reklāmā ieguldītā sponsoru nauda. Tas atsvērs pat pārpūlētās balssaites.
Pieņemot lēmumu, vai piedalīties referendumā un kā balsot, tomēr nevajadzētu rīkoties ne pēc pirmo ciniskajiem skaidrojumiem, ne arī otro taurēšanas. Pavērsimies valstī, kurā notiks šis referendums, un tautā, kas izteiks savu viedokli. Ieklausīsimies prognozēs, kas Latvijai nākotnē vēsta vislielāko mirstību pasaulē, izņemot maz zināmu salu Klusajā okeānā. Katru gadu Latvijas iedzīvotāju daudzums samazinās par skaitli, kas līdzinās ar, piemēram, Talsu, Bauskas vai Dobeles iedzīvotāju skaitu. Paskatīsimies valstu korupcijas reitingos, kuros ierindojamies līdzās Kolumbijai un Kazahstānai. Atcerēsimies, ka vairāk nekā 80 procentu Latvijas iedzīvotāju dzīvo zem valdības noteiktā iztikas minimuma. Nenoliegsim, ka mūsu tautas veselības rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā.
Apzināsimies, ka «caurumus budžetā» uz maznodrošināto rēķina vēlas aizlāpīt politiskā elite, kas veidojusies uz netaisnīgas un nelikumīgas valsts un sabiedrības īpašumu privatizācijas (izlaupīšanas) fona. Apzināsimies, ka, tagadējiem un nākamajiem pensionāriem tuvākajos gados «savelkot jostas», nekas reāls netiks darīts, lai samazinātu tautas pārvaldītāju izdevumus. Cerot uz pensionāru rēķina samazināt budžeta deficītu par 25 miljoniem latu, valdība sola samazināt valsts administrācijas izmaksas par 4 miljoniem latu. Pašreizējās valdības steidzīgās reformas, tai skaitā grozījumi (un grozījumu grozījumi pensiju likumā), ir vērstas uz vēl lielāku sociālo bezdibeni, kāds paveras lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai. Tiek «optimizēti» skolotāji, ne visu līmeņu ierēdņi, kas savukārt «optimizē», piemēram, Latvijas zinātni, bet ne valsts ieņēmumus. Reāli redzam tikai jaunas padomes, projektus, koncepcijas, kas, mainoties varas attiecībām valdošajā elitē, tiek nomainītas ar jaunām padomēm, projektiem un koncepcijām. Ne jau tautas, bet elites interesēs, kam savs vēders ir likums visaugstākais un morāle – kājsluķis.
Atcerēsimies, ka savu kārtu Saeimā gaida likumprojekti par bezmaksas augstākās izglītības iespēju atņemšanu jauniešiem, par pabalstu samazināšanu daudzbērnu ģimenēm un bezdarbniekiem. Un neaizmirsīsim, ka šie lēmumi tiks pieņemti laikā, kad dzīvojam demogrāfiskas katastrofas un sociālā purva apstākļos. Neaizmirsīsim gļēvumu, kura rezultātā politiskā atbildība netika pieprasīta pat no labklājības ministra, kas iesniedza nepatiesus datus, uz kuru pamata tika pieņemti pirmie Pensiju likuma grozījumi.
Izmantosim savu iespēju lemt rīt, lai iestātos pret valdošās elites amorāliskumu daudzu gadu garumā. Balsojot Par, jūs noraidīsiet valdošo aprindu vēlmi savas kļūdas un bezatbildību dzēst uz pensionāru un maznodrošināto rēķina. Balsojot Par, jūs iestāsieties par to, ka daudzbērnu mātēm ir tiesības vismaz uz minimālo pensiju arī tad, ja viņu darba stāžs ir mazāks par 30 gadiem; par to, ka pensionāriem ir tiesības strādāt, ja viņu pensija nenodrošina iztikas minimumu; par to, ka pensionāriem ir tiesības saņemt pensiju atbilstoši viņu darba algai.
Sociālā budžeta problēmas ir jārisina, taču ne jau uz sociāli maznodrošināto rēķina. Bet, lai to izdarītu, ir vajadzīga politiskā griba un savu mazisko interešu pakļaušana Latvijas iedzīvotāju interesēm. Dosim valdībai tādu iespēju un balsosim Par!
