Jau vairākus mēnešus sabiedrībā notiek aktīva diskusija par to, kāda ir un kādai būt valsts pensiju sistēmai.
Jau vairākus mēnešus sabiedrībā notiek aktīva diskusija par to, kāda ir un kādai būt valsts pensiju sistēmai.
Tas ir loģiski un saprotami, jo pensiju apdrošināšanas sistēma skar gandrīz katru Latvijas iedzīvotāju. Kā rāda statistika, uz 1000 iedzīvotājiem mūsu valstī ir 381 pensijas vecuma iedzīvotājs. Tajā pašā laikā strīdu karstumā tiek aizmirsts, ka likuma «Par valsts pensijām» un valdības piedāvāto grozījumu uzdevums pašlaik ir saglabāt pašreizējiem pensionāriem pienākošās pensijas pilnā apjomā, izmaksāt tās laikā un pēc iespējas palielināt, indeksējot atbilstoši inflācijas līmenim.
Kad 1996. gadā spēkā stājās likums «Par valsts pensijām», sabiedrības vairākums atzina, ka princips «maksā nodokli un saņem atbilstošu pensiju» ir godīgs un veicina gan darba devējus, gan darba ņēmējus maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksu. Savukārt pensiju sistēmas dzīvotspēju nosaka tās neatkarība no valsts budžeta. Tas nozīmē, ka pensijām paredzēto naudu var izmantot tikai pensiju izmaksai.
Pagājušajā rudenī sociālās apdrošināšanas budžetā veidojās pat 50 miljonu latu uzkrājums.
6. Saeimas deputāti vēl pirms savas darbības beigām nolēma ļaut pensionāriem, kuriem pensija piešķirta līdz 1997. gadam un kuri pēc 1996. gada ir nostrādājuši trīs gadus, pieprasīt pensiju no jauna, tādējādi palielinot to pat divkārt un vairāk. Līdz ar šo palielinājumu tika «apēsti» sociālā budžeta uzkrājumi. Šāds Saeimas lēmums ir radījis privilēģijas vairāk nekā septiņpadsmit tūkstošiem cilvēku, jo citiem pensionāriem šādu iespēju nav. Šo lēmumu 6. Saeima pieņēma, neieklausoties Labklājības ministrijas iebildumos, ka šādam solim trūkst ekonomiskā seguma un tas ir sociāli netaisnīgs.
7. Saeimas laikā valdību veidojošās koalīcijas partiju piedāvātie grozījumi likumā «Par valsts pensijām» ir vērsti uz kompromisu, lai saglabātu sociālās apdrošināšanas budžetu. Tie paredz strādājošajiem pensionāriem līdz 2005. gadam pensijas izmaksāt līdz Ls 60. Tas ļautu būtiski samazināt sociālās apdrošināšanas budžeta izdevuma daļu.
Vēl svarīgs jautājums, kas arī satraucis sabiedrību, ir piedāvātais pensionēšanās vecuma pakāpeniskais paaugstinājums. Arī tas ir viens no soļiem, kā samazināt vai līdzsvarot sociālā budžeta izmaksas. Latvijā no iedzīvotāju kopskaita, kas ir gandrīz divarpus miljonu, tikai 42,2 % ir strādājošo, tātad tie ir cilvēki, kuri reāli «uztur» sociālās apdrošināšanas sistēmu. Valstī līdz šim pensionēšanās vecums bija salīdzinoši zems, un iedzīvotāju vecuma struktūra liecina, ka veco cilvēku īpatsvars palielinās, tādēļ neizbēgami jārēķinās ar pensijas vecuma paaugstināšanu.
Runājot par pensionēšanas vecuma palielinājumu, jāatzīmē, ka mūsu kaimiņvalstīs notiek līdzīgi procesi. Lietuvā sākta pensionēšanās vecuma pakāpeniska pāreja uz 65 gadu vecumu, Igaunijā – sievietēm uz 60, bet vīriešiem – uz 65 gadiem, arī Zviedrijā pensionēšanās vecums ir 65 gadi, savukārt Dānijā – pat 67 gadi. Taču arī Latvijā jau tagad ir daudz cilvēku, kuriem ir darbs un kuri vēlas pagarināt savu darba mūžu.
Pašlaik darbojas likums «Par valsts pensijām», kāds tas bija līdz šā gada 5. augustam. Izmaksas no sociālā budžeta, kas jau mēnešiem ir ar ievērojamu deficītu, vēl palielināsies. 4. oktobrī speciālā apdrošināšanas budžeta kopējais deficīts pārsniedza 48 miljonus latu, no tā deficīts sociālā budžeta pensiju daļā sasniedza 32 miljonus latu.
Referenduma rezultāti, lai arī kādi tie būtu, nevairos līdzekļus sociālajā budžetā vai pensiju palielināšanos. Sociālā budžeta ienākuma daļu var palielināt tikai darba devēju, darba ņēmēju un pašnodarbināto personu no pilniem darba apjomiem veiktas sociālās iemaksas un, protams, kopēja valsts un tās ekonomikas attīstība – jaunas darba vietas un jaunas darba algas.
Ja tiktu pieņemti grozījumi likumā «Par valsts pensiju», tas dotu iespēju sociālās apdrošināšanas budžetam pakāpeniski «atveseļoties».
Ja tiks pieņemti koalīcijas izstrādātie grozījumi, tad sociālās apdrošināšanas budžets spēs pašfinansēties ap 2007. gadu.
Labklājības ministrija ir veikusi aprēķinus par to, kā mainīsies situācija sociālajā budžetā atkarībā no tā, kādi grozījumi tiks veikti likumā «Par valsts pensijām».
Ja referendumā tiks noraidīti 5. augusta Saeimas pieņemtie grozījumi, deficīts sociālajā budžetā 2000. gadā būs 79,3 miljoni latu. Ja tiks pieņemti 5. augusta Saeimas grozījumi likumā «Par valsts pensijām», deficīts būs 34,8 miljoni latu. Ja tiks pieņemti koalīcijas partiju izstrādātie grozījumi, budžeta deficīts 2000. gadā būs 54,5 miljoni latu.
