Agrāko cietumnieku elektroniskajā kontrolē Latvija no Igaunijas atpalika par septiņiem gadiem.
Gatavojoties elektroniskās uzraudzības ieviešanai Latvijā, Zemgales reģionālās konsultatīvās padomes sēdē pulcējās prokuratūras, policijas, tiesu un probācijas darbinieki. Elektronisko kājas sprādzi, kas signalizēs likuma sargiem, ja pirms termiņa atbrīvotā persona noteiktajā laikā neatradīsies spriedumā noteiktajā vietā, pagaidām plānots izmantot ne vairāk kā 200 uzraugāmajiem.
«Pirms termiņa atbrīvotais cilvēks, kurš piekritis, ka viņam ap kājas potīti uzlikta elektroniska sprādze, un vakarā pēc darba atrodas mājās, nekādas neērtības neizjutīs. Taču, tiklīdz bijušais cietumnieks nelaikā atradīsies ārpus mājām vai citas noteiktās teritorijas, monitoriga centrā tiks saņemts trauksmes signāls,» tā jaunievedumu skaidro Valsts probācijas dienesta pārstāvis Imants Mozers. Krimināllikuma un kriminālprocesa likuma oktobrī pieņemtajos grozījumos ir stingri noteikts, kādos gadījumos elektroniskās sprādze piemērojama. Noteikta arī sprādzes valkātāja atbildība par tās saudzēšanu.
Ar mūža ieslodzījumu notiesātie tomēr nāks ārā
Sākot ar 2015. gada 1. februārī, piemēram, ar šādu sprādzi drīkstēs izlaist no cietuma personas, kas sodītas par mazāk smagu noziegumu (vai jebkādu noziegumu nepilngadīgā vecumā) un izcietušas ne mazāk kā trešdaļu no noteiktā soda. Ar elektronisko sprādzi no cietuma atbrīvos arī personas, kas izdarījušas sevišķi smagu noziegumu, ja tās ir izcietušas divas trešdaļas no piespriestā soda. Šāda sprādze tiks piedāvāta arī ar mūža ieslodzījumu notiesātajam, kurš nevainojami nosēdējis 24 gadus. Saskaņā ar pastāvošajiem likumiem mūža ieslodzījums Latvijā ir brīvības atņemšana uz 25 gadiem. Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu departamenta pārstāve Ināra Makarova paskaidro, ka līdz 2015. gada beigām neviens no tiem noziedzniekiem, kuriem deviņdesmito gadu sākumā pēc nāves soda atcelšanas bija piespriests mūža ieslodzījums, ar elektronisko sprādzi brīvībā nonākt nevarētu. Vēlāk gan tas, viņasprāt, būtu iespējams ar nosacījumu, ja persona cietumā uzvedas labi.
Izdevās ar Norvēģijas atbalstu
Pērn Valsts probācijas dienesta uzraudzībā bija 477 pirms termiņa atbrīvotas personas. Kopš 2008. gada, kad pirms termiņa tika atbrīvotas 649 personas, to skaits ir vienmērīgi samazinājies.
Igaunijā līdzīgiem cilvēkiem elektroniskās sprādzes izsniedz jau kopš 2007. gada. Cietumniekiem ir brīva izvēle izmantot šīs aproces vai ne. Taču tie, kuri negrib tās lietot, no cietuma pirms termiņa ārā netiek.
Tehniski elektroniskā uzraudzība tiek īstenota tādējādi, ka notiesātā mājvietā tiek ievietots raidītājs (tas pēc izmēra līdzīgs interneta rūterim). Ja noteiktajā laikā bijušais ieslodzītais neatrodas raidītāja uztveres zonā, tas signalizē šīs personas uzraudzītājiem – probācijas dienesta pārstāvjiem. Igaunijā elektroniskās uzraudzības speciālists var noteikt klienta atrašanās vietu jebkurā laikā.
Latvijā elektroniskās uzraudzības projekts, kura kopējā vērtība ir 2,7 miljoni eiro, laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam tiek īstenots ar Norvēģijas finanšu instrumenta palīdzību.
Kolēģi gan jau zina, ko dara
Jelgavas Kriminālpolicijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Dainis Vītols atzīst, ka pagaidām grūti spriest, kā elektroniskā uzraudzība ieviesīsies praksē. Ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā viņam pagaidām nav bijusi iespēja par šo jautājumu konsultēties. «Taču, ja viņu pieredze kopumā ir pozitīva, droši vien tas darbosies arī pie mums,» spriež D.Vītols.
Jauninājums tiek ieviests, lai samazinātu valsts tēriņus notiesāto uzturēšanai un arī veiktu efektīvu kontroli pār viņu uzvedību brīvībā.
Latvijā, rēķinot uz tās iedzīvotāju skaitu, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir salīdzinoši daudz cietumnieku – apcietinājumā atrodas 4749 ieslodzītie. I.Makarova gan piebilst, ka aizpērn pirms Krimināllikuma grozījumiem ieslodzīto skaits pārsniedza sešus tūkstošus. ◆
