Ar Austrālijas izlases uzvaru pirms nedēļas Kārdifā beidzās ceturtās pasaules meistarsacīkstes regbijā.
Ar Austrālijas izlases uzvaru pirms nedēļas Kārdifā beidzās ceturtās pasaules meistarsacīkstes regbijā. Turnīrs jau pieder vēsturei, taču speciālisti un līdzjutēji vēl ilgi spriedīs par sacensībās notikušo, jo regbija svētki izdevās lieliski: spēles līmenis bija ļoti augsts, un pietika arī sensāciju, kuru tik ļoti pietrūka iepriekšējos trijos čempionātos un bez kurām augstākās raudzes sacensības zaudē pikantumu. Tāpēc var tikai piekrist viedoklim, ka šis bija labākais regbija turnīrs, kāds jebkad ir noticis.
Komandas
Austrālijas izlase pelnīti uzvarēja čempionātā – tāds bija visu viedoklis pēc turnīra beigām, kļūstot par pirmajiem divkārtējiem V.V. Elisa kausa ieguvējiem. Priekšsacīkšu laikā austrālieši atradās citu favorītu ēnā: viņi viegli tika galā ar amerikāņiem un rumāņiem, sīvākā cīņā tika pieveikti īri, un 1991. gada pasaules čempioni ieņēma pirmo vietu grupā.
Pirmo reizi īsto spēku Zaļā kontinenta regbisti parādīja pusfinālā, visai viegli pieveicot mājiniekus velsiešus 24:9, tādējādi apklusinot Velsas piekritēju runas, ka finālmaču saimnieki varētu pretendēt pat uz zelta medaļām. Visgrūtāko maču Austrālija aizvadīja ceturtdaļfinālā pret 1995. gada pasaules čempioniem dienvidafrikāņiem Tviknemā: spēles pamatlaiks beidzās neizšķirti 18:18, tad papildlaika pirmajās minūtēs vispirms vadībā izvirzījās Dienvidāfrika, tomēr beigās veiksme bija nākamo čempionu pusē – 27: 21. Savukārt finālā pret Franciju klājās vieglāk, it īpaši otrajā puslaikā, tāpēc arī uzvara bija vairāk nekā pārliecinoša – 35:12 (futbolā ekvivalents rezultāts būtu 5 : 2). Austrālieši gandrīz ideāli spēlēja aizsardzībā (sešās spēlēs sāncenši tikai vienreiz piezemēja bumbu viņu ieskaites laukumā!), bet uzbrukumā trīsceturtdaļnieki ar G.Larhemu un T.Horanu priekšgalā bija labākie turnīrā.
Otrās vietas ieguvēji franči sasniedza daudz vairāk, nekā no viņiem tika gaidīts pirms čempionāta. Ar grūtībām izcīnījuši pirmo vietu grupā, ļoti smagā cīņā pieveicot Fidži 28 : 19, Francijas regbisti ceturtdaļfinālā beidzot «atrada» savu spēli un pieveica Argentīnu ar 21 punkta pārsvaru, bet īsto zvaigžņu stundu sudraba laureāti piedzīvoja pusfinālā pret jaunzēlandiešiem. Uzvara 43 : 31 pār favorītiem bija lielākā sensācija pasaules čempionātu vēsturē, bet franču demonstrēto spēli otrajā puslaikā vai visi komentētāji nodēvēja par labāko regbija vēsturē. Ievērības cienīgs fakts ir tas, ka Francijas izlases panākumu galvenie kaldinātāji bija augumā nelielie K.Lamaisons, K.Dominiči un F.Bernasāls, pierādot, ka vieta regbija laukumā joprojām ir spēlētājiem ar dažādiem fiziskajiem dotumiem. Žēl, ka finālā frančiem spēka pietika tikai sacensības pirmajai pusei – uzvara pār jaunzēlandiešiem bija prasījusi pārāk daudz, turklāt sāncenši atrada taktiskos risinājumus, kā neitralizēt naskos franču «mazuļus».
Dienvidafrikāņi atkāpās par divām vietām, salīdzinot ar iepriekšējo pasaules čempionātu, taču viņu sniegums bija stabils un atbilda augstākajiem meistarības kritērijiem. Ierindojoties trešajā vietā, Āfrikas pārstāvji tomēr sasniedza otro labāko rezultātu turnīrā, piedzīvojot vienīgo zaudējumu tikai pret pasaules čempioniem pagarinājumā. Toties sacensībā par bronzas medaļām iepriekšējie čempioni pabeidza jaunzēlandiešu «iznīcināšanu», uzvarot savus sensenos sāncenšus 22:18. Komanda atkal bija gatava cīņai par pirmo vietu, bet tāds nu ir sports – kādam ir jāzaudē, un šoreiz pusfinālā par mata tiesu pārāki bija austrālieši.
Jaunzēlandieši – tikai ceturtie. Tas bija īsts šoks spēlētājiem, treneriem un, protams, līdzjutējiem. Jaunzēlandiešu sniegums pirms čempionāta un arī turnīra pirmajās četrās spēlēs bija tik pārliecinošs, ka tikai Neticīgais Toms varētu šaubīties par viņu uzvaru. Tad sekoja satriecošais zaudējums pret frančiem. Vēl neviens nav varējis izskaidrot, kā «All Black» piedzīvoja neveiksmi, otrā puslaika sākumā atrodoties vadībā ar 24 :10! Iespējams, paši jaunzēlandieši jau noticēja uzvarai un pāragri sāka taupīt spēkus finālam, un, kad sāncenšiem pēkšņi sāka izdoties viss, nespēja vairs saņemties. Daudzi gan uzskata, ka pie visa vainīgs ir treneris D.Hārts, neveiksmīgi nosakot regbistu pozīcijas. Tomēr ne jau ļaunu gribēja Džons. Viņa uzdevums bija tikpat grūts kā brazīliešu futbola treneriem: no lielā meistarīgu spēlētāju skaita ir grūti izvēlēties tos, kuri īstajā brīdī būs sportiskās formas augstākajā punktā. Pērn Brazīlijas izlases treneri kļūdījās pasaules čempionātā futbolā, šogad Jaunzēlandes izlases vadībai neveicās planētas labāko regbistu sacensībās. Vēl viena līdzība: favorītu treneriem kļūdas nepiedeva, jo no šādām komandām visi pieprasa tikai vienu – zelta medaļas. Zaudējums frančiem uz «All Back» atstāja tik graujošu iespaidu, ka principiālajā spēlē par trešo vietu jaunzēlandieši, šķiet, pirmo reizi savā vēsturē, cīnījās «gariem zobiem» un, protams, zaudēja.
Runājot par komandām, kas palika ārpus labāko kvarteta, jāuzsver britu izlašu neveiksme – neviena no mājinieku komandām netika tālāk par ceturtdaļfinālu. Droši vien taisnība ir visiem, kuri par galveno neveiksmju cēloni uzskata iekšējo čempionātu nepietiekami augsto līmeni. Dienvidu puslodē – Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā – jau vairākus gados notiek gan nacionālās meistarsacīkstes, gan šo valstu labāko provinču komandu turnīrs, tā dēvētais «Super 12». Tā dienvidnieki ir panākuši, ka labākie regbisti aizvada daudz augsta līmeņa spēļu papildus valstsvienību sacensībām. Tāpēc Eiropā aizvien vairāk dzirdamas runas, ka arī Francijas, Anglijas, Īrijas, Velsas un Skotijas labākajām klubu komandām vajadzētu apvienoties vienā superlīgā. Citādi pat spēcīgākie regbisti ļoti augstā līmenī var aizvadīt atsevišķas spēles, bet nav pieraduši izturēt lielu spriedzi ilgāku laiku. Toties visaugstāko uzslavu pelnījusi Argentīnas izlase, kas iekļuva pasaules astoņu labāko komandu skaitā, apsteidzot Īrijas izlasi. Vēl viens iepriecinošs fakts bija debitantu Spānijas, Urugvajas un Namībijas starts. Pirms čempionāta skeptiķi izteica šaubas, vai ir vērts finālturnīrā iekļaut 20 komandu, nevis 16, kā tas bija iepriekšējos turnīros. Bažas bija veltas – graujošākos zaudējumus piedzīvoja ne jaunpienācēji, bet gan pasaules čempionātu veterāni itāļi un tongieši, kuri Jaunzēlandei un Anglijai piekāpās attiecīgi 3 :101 un 10 :101.
Spēlētāji
Pasaules čempionāts ir augstākais punkts katra sportista karjerā, un vairums regbistu tikai vienu reizi piedalās šādā turnīrā. Tāpēc apbrīnu pelna austrāliešu trio D.Īlzs (kapteinis), T.Horans un D.Litls, kuriem šis bija jau trešais pasaules čempionāts, turklāt visi trīs bija jau pasaules čempionu godā 1991. gadā. Spēlētājus vieno arī tas, ka viņi spējuši atgriezties visaugstākā līmeņa spēlēs pēc smagiem savainojumiem. T.Horans tika atzīts par labāko spēlētāju, turklāt apbrīnojamā vienprātībā, jo viņa sniegums visaugstākajā līmenī bija visās spēlēs. Tas Timam deva gan piemiņas balvu, gan bagātināja par 2500 mārciņām. Vēl 10 000 mārciņu austrālietis saņēma no «Guinness» alus darītājiem par ātrāko piezemējumu: tikai 93 sekundes bija pagājušas kopš Austrālijas un Rumānijas mača sākuma, kad Horans guva pirmos piecus punktus. Par tik veiksmīgu karjeru «veco bulli» – tā viņu dēvē komandas biedri, kaut gan regbistam ir tikai 29 gadi,– var tikai apskaust.
Superzvaigznes godā tika arī jaunzēlandietis D.Lomu, kas izdarīja visvairāk piezemējumu – astoņus piecās spēlēs –, vien dienvidafrikāņiem izdevās apturēt vareno Džonahu. Tagad D.Lomu ir izdarījis visvairāk piezemējumu pasaules čempionātos – kopumā 15 divu turnīru laikā –, bet galvenais ir viņa milzīgā popularitāte visā pasaulē, kas regbijam piesaista aizvien jaunus līdzjutējus. Lomu pašlaik ir populārākais sportists Britu salās (ar viņu konkurēja F–1 pilots E.Īrvains, taču bija spiests piekāpties, kad nekļuva par čempionu), un komentētāji uzsver, ka tas ir ļoti svarīgi spēles tālākai attīstībai.
Par pasaules čempionāta rezultatīvāko spēlētāju kļuva argentīnietis G.Kvesada, gūdams 102 punktus (visus ar trāpīgiem sitieniem pa vārtiem), un tas ir vēl viens Dienvidamerikas regbistu panākums. Interesanti, ka Gonsalo spēlēja ar 10. numuru – tāds bija arī Argentīnas elkam leģendārajam futbolistam D.Maradonam. Pasaules čempionāta laikā regbists savā dzimtenē ieguva tādu popularitāti, ka Maradona lūdza Gonsalo uzdāvināt viņam regbija kreklu ar autogrāfu: sak, beidzot argentīniešiem ir vēl viens dižs «desmitnieks». Regbija statistiķi fiksēja vēl vienu izcilu sasniegumu: kanādietis G.Rīzs, kas ceturto reizi piedalījās pasaules čempionātā, 19 reizes sita pa vārtiem, un visi raidījumi bija precīzi – tādu rekordu var tikai atkārtot.
Līdzjutēji
Regbija draugu pulks bija varen kupls un daudzkrāsains. Ģērbušies savu komandu tērpos, lielākie entuziasti sejas «nomālējuši» attiecīgās valsts karoga krāsās, līdzjutēji patiešām radīja karnevāla noskaņu. Dziedot drastiskas dziesmas un skandējot saukļus, komandu fani savstarpējās «cīņas» sāka jau vairākas stundas pirms mača un beidza ilgu laiku pēc tam, kad kaislības laukumā jau bija rimušas. Tam visam pa vidu – arī alus: kā nekā viens no čempionāta sponsoriem bija «Guinness». Latvijas Regbija federācijas prezidents A.Deniņš atzina, ka pirmo reizi dzīvē esot redzējis, kā stadiona tualetē izslāpušākie kārto dabiskās vajadzības, vienlaikus turpinot dzert alu… Taču visvairāk pārsteidza kas cits: visā čempionāta laikā nenotika neviens nopietns incidents starp dažādu valstu līdzjutējiem. Starp citu, drošības speciālisti jau ilgāku laiku lauza galvas par to, kāpēc futbolā «fani» bieži vien rīko kautiņus gan savā starpā, gan ar policiju (atcerēsimies kaut vai 1998. gada pasaules čempionātu Francijā), bet regbijā šāda agresivitāte ir sveša, kaut gan pati spēle ir daudz skarbāka. Laikam jau liela nozīme ir tā dēvētajam «trešajam puslaikam», t.i., abu komandu regbisti pēc mača tiekas kādā restorānā vai pabā un, aizmirstot spēles laikā piedzīvoto, mierīgi pavakarē, strikti nodalot agresīvo sacensības laikā no uzvedības ārpus stadiona. Tāpēc nav jābrīnās, ka arī līdzjutēji pēc sacensībām mierīgi brāļojas ar saviem sāncenšiem tribīnēs neatkarīgi no rezultāta.
Stadioni
Grupu sacensības notika Francijā, Anglijā, Skotijā, Īrijā un Velsā (Kārdifā – arī fināls, tāpēc par čempionāta rīkotājiem dēvēja velsiešus) dažādos stadionos. Mazākais bija Skotijas pilsētā Galašīlā, kur varēja pulcēties mazliet vairāk par 10 000 skatītāju. Toties galvenās spēles notika lielajos stadionos Parīzē, Londonā, Edinburgā un Kārdifā – to tribīnēs ir vietas vairāk nekā 70 000 skatītājiem. Viens no šiem stadioniem pelna īpašu ievērību – jaunā «Millennium» arēna Kārdifā. Tas tika uzbūvēts vecā «Arms Park» vietā divu gadu laikā un izmaksāja 120 miljonu mārciņu. Stadions atrodas pašā pilsētas centrā, un, lai nevajadzētu nojaukt tuvējās mājas, būvējot tribīnes gandrīz 80 000 skatītājiem, tas daļēji «ierakts» zemē – laukums atrodas 30 m zem apkārtējo ielu līmeņa, tāpēc no ārpuses tas vairāk atgādina lielu sporta halli, nevis grandiozu stadionu. Regbija muzejs, Regbija slavas zāle, vismodernākā stacionārā TV un audio tehnika, hospitālis, veikali, ložas, bāri, eskalatori – tas viss vienuviet. Tomēr «nagla» ir aizveramais jumts – vislielākais Eiropā –, un tas viss kopumā ļauj šo arēnu dēvēt par modernāko stadionu Vecajā kontinentā. Apsēžoties stadiona tribīnēs tiešām pārņem sajūta, ka atrodies milzīgā sporta zālē (viss tik noslēgts un sterils), kurai vien atvērts jumta logs. Laikam jau nākotnē līdzīgi būs visi lielie stadioni, ko būvēs no jauna, tomēr jāsaka, ka vecajai labajai Londonas Tviknemai piemītošā drastiskā aura regbijam piestāv vairāk. Bet varbūt «Millennium» stadionā regbija gars vēl nav tā īsti iedzīvojies?
Spēļu rezultāti
Grupu turnīrs
A grupa
Urugvaja–Spānija 27:15
Dienvidāfrika–Skotija 46:29
Skotija–Urugvaja 43:12
Dienvidāfrika–Spānija 47:3
Dienvidāfrika–Urugvaja 39:3
Skotija–Spānija 48:0
B grupa
Anglija–Itālija 67:7
Jaunzēlande–Tonga 45:9
Jaunzēlande–Anglija 30:16
Tonga–Itālija 28:25
Jaunzēlande–Itālija 101:3
Anglija–Tonga 101:10
C grupa
Fidži–Namībija 67:18
Francija–Kanāda 33:20
Francija–Namībija 47:13
Fidži–Kanāda 38:22
Kanāda–Namībija 72:11
Francija–Fidži 28:19
D grupa
Velsa–Argentīna 23:18
Rietumsamoa–Japāna 43:9
Velsa–Japāna 64:15
Argentīna–Rietumsamoa 32:16
Rietumsamoa–Velsa 38:31
Argentīna–Japāna 33:12
E grupa
Īrija–ASV 53:8
Austrālija–Rumānija 57:9
Rumānija–ASV 27:25
Austrālija–Īrija 23:3
Austrālija–ASV 55:19
Īrija–Rumānija 44:14
Papildspēles par iekļūšanu ceturtdaļfinālā
Anglija–Fidži 45:24
Skotija–Rietumsamoa 35:20
Argentīna–Īrija 28:24
Ceturtdaļfināli
Austrālija–Velsa 24:9
Dienvidāfrika–Anglija 44:21
Francija–Argentīna 47:26
Jaunzēlande–Skotija 30:18
Pusfināli
Austrālija–Dienvidāfrika 27:21
Francija–Jaunzēlande 43:31
Par 3. vietu
Dienvidāfrika–Jaunzēlande 22:18
Fināls
Austrālija–Francija 35:12
