Ņemot vērā makroekonomisko perspektīvu vājināšanos, bezdarbs Latvijā turpinās kristies, tomēr tas notiks mērenāk nekā līdz šim un nekā sabiedrībai un valdībai labpatiktos, norādījis SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Aģentūra LETA vēsta, ka šā gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis minimāli mazinājās un sasniedza 10,6 procentus. Gada laikā tas sarucis par 1,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, par 0,1 procentpunktu. Nedaudz krities arī ilgstošo darba meklētāju īpatsvars.
«Gada pēdējā un nākamā gada pirmajā ceturksnī būtiski uzlabojumi nav gaidāmi, jo sezonālie darbi būs noslēgušies. Savukārt biznesa vidē valdošā piesardzība koriģē attīstības plānus, kam attiecīgi sekos arī pieprasījums pēc darbiniekiem. Tajā pašā laikā turpinās augt pieprasījums pēc speciālistiem, kas spēj uzņēmumiem sniegt pievienoto vērtību, kaut noteiktās jomās būs vērojams pieprasījums arī pēc vienkārša darba darītājiem,» norādījis ekonomists.
Nodarbinātības pieaugums turpinās augt nozarēs, kuras balsta iekšējais patēriņš. Tikmēr bezdarbs arvien izteiktāk kļūs par reģionālu problēmu, kas pieprasīs arvien niansētāku valsts politiku nodarbinātības jomā.
«To arvien lielākā mērā nāksies ņemt vērā arī saistībā ar darbaspēka novecošanos. Tādēļ arvien lielāku lomu darba tirgū un sabiedrības noskaņojumā ieņems darba devēja sociālās atbildības pieaugums,» piebilst D.Gašpuitis.
Šogad trešajā ceturksnī darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem bija 104 900 cilvēku, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. ◆
