Godinot Jelgavas atbrīvošanu no bermontiešiem 1919. gada 21. novembrī, tradicionāli notika piemiņas brīdis Meža kapos, kur atdusas ap sešdesmit latviešu karavīru. Piemiņas sarīkojums notika arī pie pieminekļa Vārpas ciemā. Vairāk nekā simts jauniešu piedalījās misijas skrējienā «Jundas» centrā Lediņos, bet daži ar pašvaldības tūrisma centra sarūpēto autobusu apmeklēja ar brīvības cīņām saistītas vietas Jelgavas apkārtnē. Pa daļēji līdzīgu maršrutu notika arī «Zemgales Ziņu» velopastaiga.
Vairāk nekā citus gadus jauniešu bija svētku pasākumā Vārpas ciemā, kur pirms pieciem gadiem atklāja pieminekli Latvijas armijas brīvības cīņu varoņa Artūra Kēlera bataljonam, kas pilsētu ieņēma no ziemeļiem. Tur kopā ar Valgundes un Ozolnieku pagastu jaunsargiem piedalījās Artūra Kēlera dēls jelgavnieks Juris Kēlers, kā arī Zemessardzes veterāns Ilgars Puškevics, kurš bija šā pieminekļa izveides iniciators.
Savukārt piemiņas brīdī Meža kapos dziedāja Spīdolas ģimnāzijas jauniešu koris, uzrunas sacīja Domes pārstāvji un Jelgavas zemessargu komandieris Ilmārs Džeņevs. Atšķirībā no agrākiem gadiem pasākumus notika pusdienlaikā, tādēļ tajā iztrūka dalībnieki darbaspējīgā vecumā.
Tikai četri vīri piedalījās arī «Ziņu» velopastaigā, kas notika vakarā pēc darba. Vairāki braukt gribētāji pēdējā brīdī atteicās, jo uzskatīja, ka diezgan bīstami būtu mīties pa iepriekšējā naktī uzkritušo sniegu. Tiešām netīrītais mīkstā seguma ceļa posms cauri Šūmaņu mežam bija manāmi slidens, taču ne tik ļoti, lai kāds kristu un gūtu traumas. Liels bija velopastaigas dalībnieku pārsteigums, kad jau pavēlā vakara stundā Vārpas ciemā pie pieminekļa viņus ar karstu tēju un ugunskuru sagaidīja vietējā informācijas centra vadītāja Smaida Vērza un viņas palīdze Marina Smilga ar dēlu Linardu. Runājot par pagājušās piektdienas laikapstākļiem, velopastaigas dalībnieks inženieris Gaidis Beitiņš sprieda, ka tie vēl būtu jāvērtē kā ļoti labvēlīgi. «1919. gada novembrī bija tik auksts, ka Kēlera bataljons pie Kalnciema varēja pārcelties pāri Lielupei pa ledu,» sacīja G.Beitiņš. Arī 11. novembrī Rīgas sargi šķērsoja Daugavu pa plānu ledu (nevis ar laivām, kā parādīts populārajā filmā «Rīgas sargi»).
Jāpiebilst, ka piemiņas svecītes Jelgavā tika aizdegtas ne tikai brīvības cīņu slavas vietās, bet arī iezīmējot gadu, kas pagājis pēc lielveikala «Maxima» traģiskās sabrukšanas Rīgā, pie Jelgavas ugunsdzēsēju depo un arī «Maxima» veikaliem. ◆
