Lai gan atbalsta grupas nodarbības Zemgales reģiona audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, kā arī bez vecāku gādības palikušajiem bērniem sākušās jau oktobrī, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām tapušais atbalsta centrs «Pīlārs» par savu oficiālo atklāšanas dienu izraudzījies 21. novembri. Tomēr vietējās pašvaldības pagaidām nesteidzas centram solīt finansiālu atbalstu, jo daudz ko no piedāvātā dara pašas.
Centra vadītāja Kristīne Ozoliņa stāsta, ka Pasta ielā 43 (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ēkā) izveidotajā Zemgales ģimeņu atbalsta centrā «Pīlārs» mērķgrupai būs pieejami profesionālu un pieredzējušu sociālo darbinieku un psihologu pakalpojumi. Centra darbība galvenokārt tiek organizēta, lai veicinātu ģimenes veida aprūpi, izveidotu profesionālu atbalsta sistēmu, kā arī īstenotu starpinstitucionālu sadarbību.
Adoptētāji novērtē
«Pirmo reizi dzirdu par šādu centru, bet, ja būtu iespēja, labprāt apmeklētu nodarbības,» atzīst sociālā darbiniece Inese Kraukle no Jelgavas novada. Iegūstot audžuģimenes statusu 2011. gadā, viņa patlaban rūpējas par diviem bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Inese atklāj, ka būtu priecīga, piemēram, par psiholoģisko atbalstu, jo arī šajā sirdsdarbā ir augsts izdegšanas risks. Taču īpaši noderīga būtu iespēja apmeklēt dažādus ārstus vai citus speciālistus, kas varētu praktiski palīdzēt audžuģimenei.
«Pīlāra» iespējas jau paspējusi novērtēt jelgavniece Solvita, kura ar vīru pirms diviem gadiem adoptēja četrgadīgu bērnu. «Lai veidotu drošo piesaisti, apmeklējam terapeitisko spēļu nodarbības. Tas būtu ļoti dārgi, ja pašiem nāktos maksāt. Esam izmantojuši arī smilšu terapiju. Psiholoģiskais atbalsts nepieciešams gan bērniem, gan vecākiem, jo pirms tam adoptētājus neviens nebrīdina par iespējamiem riskiem. Patlaban ir sajūta, ka lielākais akcents tiek likts uz audžuģimenēm. Pēc principa – esi adoptējis, tiec galā pats,» Solvita novērtē katru atbalstu.
Labākajā gadījumā īstermiņa kampaņas
Zemgales ģimeņu atbalsta centrs «Pīlārs» ir nodibinājuma «Sociālo pakalpojumu aģentūra» reģionālā struktūrvienība, kas izveidota projekta «Atbalsta sistēma Latvijas audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm» laikā. Projektu, kura īstenošanai no šā gada janvāra atvēlēti 14 mēneši, par kopējo summu teju 110 tūkstošu eiro apmērā patlaban līdzfinansē Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finanšu instruments un Latvijas valsts. Taču jādomā, kur centra pastāvēšanai rast līdzekļus pēc projekta noslēguma, atzīst K.Ozoliņa.
«Centra darbības sākšana un turpināšana ir iespējama, pateicoties «Sociālo pakalpojumu aģentūras» un biedrības «Caritas» ciešai sadarbībai, īstenojot EEZ finanšu instrumenta finansēto projektu, ieguldot savus resursus un piesaistot līdzekļus no Jelgavas pilsētas NVO atbalsta programmas,» stāsta vadītāja. Viņa min, ka turpmākai darbībai projektu veidā tiks piesaistīti arī ES struktūrfondi un citi ārvalstu un vietējie finanšu resursi. Speciālistu atbalsts būs pieejams ģimenēm arī par daļēju vai pilnu samaksu, kas būs atkarīgs no katras pašvaldības vēlmes un iespējām nodrošināt atbalsta pieejamību savā pašvaldībā dzīvojošajiem ārpusģimenes aprūpē iesaistītajiem.
«Projekta laikā esam secinājuši, ka Zemgales pašvaldībās atbalsts šīm ģimenēm labākajā gadījumā tiek īstenots īstermiņā un kampaņveidīgi. Tāpat nācies saskarties ar sociālo dienestu vadošo darbinieku viedokli, ka šāda pakalpojumu nodrošināšana pašvaldībām izmaksā pārāk dārgi, lai gan bieži vien šāds viedoklis balstīts uz pieņēmumiem, kas nav pamatoti ar ilgtermiņa ekonomisko aprēķinu,» norāda K.Ozoliņa.
Veido savu atbalsta sistēmu
Noslēdzot sadarbības līgumu, projekta attīstību apņēmusies atbalstīt Jelgavas Sociālo lietu pārvalde, informē pašvaldības pārstāve Egita Veinberga. «Ziņas» jau rakstīja, ka pilsētā patlaban ir sešas audžuģimenes, bet šogad adoptēti 14 bērni (seši no Jelgavas Bērnu sociālā aprūpes centra, kur joprojām atrodas 54 bez vecāku gādības palikušie).
Savukārt Jelgavas novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Linda Ozola atzīst, ka jau patlaban dienests savām audžuģimenēm nodrošina sociālo darbinieku un psihologu konsultācijas, kā arī izglītojošus seminārus. Tāpat novada audžuģimeņu biedrībās tiek organizētas pašpalīdzības grupas un cits šīm ģimenēm nepieciešamais atbalsts. Tāpēc, visticamāk, «Pīlāra» pakalpojumu saņēmēji galvenokārt būs citu novadu iedzīvotāji Zemgalē, pieļauj L.Ozola. Pašlaik Jelgavas novadā ir teju 20 audžuģimeņu. Šogad tajās ievietoti četri bērni, diviem nokārtota aizbildnība, kā arī sākti divi adopcijas procesi.
Ozolnieku novadā pagaidām audžuģimeņu nav, bet notikusi viena adopcija un bāriņtiesa izstrādā atbalsta sistēmu aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem, cerot, ka tā palīdzēs risināt dažādus jautājumus un piesaistīt potenciālos ārpusģimenes aprūpētājus, «Ziņas» informēja Ozolnieku pašvaldības pārstāve Agnese Launerte. ◆
