«Braucu 20 gadu, nekad nav bijušas problēmas. Tagad tas, par ko dzirdēts Krievijā, sāk notikt arī pie mums,» secina Andris, kurš vēlā rudens vakarā no darba pa Jelgavas–Elejas šoseju ar savu automašīnu devās mājup Platones pagastā. Pēc atkārtotiem aizdomīgiem priekšā braucošā BMW 730 manevriem notika sadursme, par kuru Andrim ir aizdomas, ka tā izraisīta ar nodomu. Ir ierosināts kriminālprocess, jo BMW vadītājs sūdzējies par iespējamu mugurkaula traumu.
Avārija notika ap pulksten desmitiem vakarā netālu no Lapu kroga uz ceļa ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Kā stāsta Andris, priekšā braucošā BMW vadītājs sācis dīvaini uzvesties netālu no Platones upītes. «No Jelgavas puses tuvojos Platones upītei. Priekšā bija remontdarbi, dega sarkanā gaisma. Pirms manis brauca BMW. Es nostājos aiz tā, gaidīju, kad iedegsies zaļais signāls. BMW pie sarkanā pabrauca nedaudz uz priekšu un apstājās, tad atkal pabrauca un atkal apstājās. Man radās brīva vieta, es pietuvojos,» situācijas izklāstu sāk «Audi 100» vadītājs.
Pietrūka metra
«Sagaidījis zaļo gaismu. BMW pabrauca uz priekšu, radās atstarpe, es tam tuvojos. Uzņēmu ātrumu. Priekšā pāreja no vienas virsmas, kur liets asfalts, uz citu – pie tās BMW apstājās, man arī nācās bremzēt. Tad bija nākamā plakne no asfalta uz zemes ceļu, pie tās BMW atkal apstājās tā, ka es jau tad gandrīz tajā ietriecos, jo nebija pietiekamas distances, lai visi auto iekļautos normālā plūsmā,» stāsta Andris.
Izbraucot uz ceļa ar normālu segumu, pēc tam, kad BMW vadītājs vairākkārt bija strauji bremzējis, aizdomīgs licies BMW braukšanas ātrums – ap 30 kilometriem stundā atļauto 70 vietā. Sākoties pārtrauktajām līnijām, Andris ieslēdzis kreiso pagriezienu, palielinājis ātrumu un gatavojies apdzīt. Arī BMW palielinājis ātrumu un bez pagrieziena signāla iebraucis kreisajā joslā. Andris piebremzējis un atkāpies.
Līdzīgi «Audi» vadītājs mēģinājis apdzīt vēl divas reizes. Otrajā reizē viņš palielinājis distanci, lai uzņemtu ātrumu un varētu tikt garām BMW, taču tas izbraucis priekšā un nobremzējis. Tad atkāpies un mēģinājis apdzīt trešo reizi, bet BMW ar pakaļējo spārnu spiedis viņa auto kreisajā grāvī. «Spieda, spieda, pabrauca uz priekšu un nobremzēja. Man nebija kur palikt, vienīgā vieta bija labajā joslā. Pagriezu stūri uz labo pusi, šis man jau priekšā, nobremzēja. Es arī spiedu bremzes. Man pietrūka apmēram metra, lai apstātos, un nekas nebūtu noticis, bet ieskrēju BMW aizmugurē,» avārijas situāciju raksturo Andris. Avārijā sasisti viņa auto priekšējie tuvo un tālo gaismu lukturi, salocīts bampers, sabojāts interkūlers, salauzta reste un salocījies motora pārsegs. Tā kā nebija iegādāta KASKO apdrošināšanas polise, kompensācija no apdrošinātājiem viņam nepienākas.
Pēc tālākā stāsta, no BMW automašīnas izlēkuši vadītājs un pasažieris. Pieskrējuši pie Andra un draudējuši, ka būs jāapmaksā avārijā radītie zaudējumi. «Nodomāju, nekas, negadījums nav tik liels, kam negadās,» saka «Audi» vadītājs. Viņš bijis gatavs samaksāt naudas sodu un pat saņemt soda punktus, ja tādi pienāktos. Sazvanījis policiju, atbraukuši arī «ātrie». Tā kā nevienam no negadījumā iesaistītajiem medicīniskā palīdzība nebija nepieciešama, tā drīz vien aizbrauca.
Tad ieradusies policija. BMW vadītājs un pasažieris pirmie devušies stāstīt savu versiju par notikušo. Kad savukārt Andris raksturojis situāciju, kas, veicot apdzīšanas manevru, likusi bremzēt ceļa kreisajā malā, jo BMW viņu spiedis kreisajā grāvī, BMW vadītājs apsūdzējis Andri apmelošanā. Policija esot atstājusi bez ievērības arī viņa lūgumu nofotografēt BMW riepu protektoru un riepu nospiedumu uz asfalta, lai salīdzinātu ar auto bremzēšanas pēdām dienas gaišajā laikā.
Aizdomīgi stāsti – apdrošinātāju ikdiena
«Domāju, tas viss tovakar arī būs beidzies, varbūt jāsamaksā sods, bet izrādās, ka tā lieta turpinās,» Andris bijis izbrīnīts, kad policijā uzzinājis, ka saistībā ar avāriju ierosināta krimināllieta. Nākamajā dienā BMW vadītājs un pasažieris esot dabūjuši ārsta atzinumu par avārijā traumētu muguru. «Audi» vadītājs pieļauj, ka viss nenonāktu līdz tiesai, ja viņa automašīnai būtu video reģistrators. Tad puiši, visticamāk, nemaz nebūtu gājuši līdz tiesai un jebkurā gadījumā savu taisnību pierādīt būtu daudz vienkāršāk. Nokavējis arī termiņu, kura laikā varējis vērsties policijā ar iesniegumu par aizdomām, ka viņš iesaistīts viltus avārijā, tāpēc tagad atliek tikai gaidīt tiesas spriedumu.
Otras negadījumā iesaistītās puses viedokli par avārijas apstākļiem noskaidrot neizdevās. Kā «Ziņām» norādīja apdrošināšanas kompānijas «Seesam Insurance» Latvijas filiāles mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Lubāns, kompānija nav tiesīga izpaust personas datus un informāciju par to, kurā kompānijā apdrošināšanas polisi iegādājusies otra iesaistītā puse. Savā iesniegumā BMW vadītājs gan skaidrojis, ka īsi pirms sadursmes brīža viņš sava auto labajā pusē pēkšņi pamanījis tādu kā ēnu. Lai novērtētu situāciju, nedaudz piebremzējis, un tajā brīdī arī sajutis triecienu mašīnas aizmugurē. Sadursmē tika bojāts priekšā braucošās automašīnas aizmugurējais atdurstienis. Par to «Seesam» aprēķinājusi un BMW vadītājam izmaksājusi OCTA apdrošināšanas atlīdzību 485 eiro apmērā.
I.Lubāns stāsta, ka ar tā sauktajiem viltus avāriju gadījumiem, kas pamatoti tiek uzskatīti par apdrošinātāju krāpšanas mēģinājumiem, nākas saskarties ikvienai apdrošināšanas kompānijai. «Mūsu praksē ir virkne gadījumu, kad radušās aizdomas par apdrošinātāja krāpšanu. Tad arī esam vērsušies policijā ar iesniegumiem, uz kuru pamata ir ierosinātas krimināllietas,» teic I.Lubāns. Arī pašlaik «Seesam» atlīdzību speciālisti skata vairākas lietas, kurās radušās pamatotas aizdomas par iespējamu mēģinājumu izkrāpt transportlīdzekļa apdrošināšanas atlīdzību. Krāpšanas gadījumos tiek iesaistītas gan jaunas, gan vecas, tāpat arī dažādu zīmolu automašīnas. I.Lubāns norāda, ka katrai apdrošināšanas kompānijai ir atšķirīga pieredze. Arī Valsts policijas rīcībā nav visaptverošas statistikas par viltus avāriju gadījumiem, skaidro Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Diāna Lūkina.
Riskē ar dzīvību
Kā stāsta I.Lubāns, parasti uz iespējamu viltus avāriju norāda dažādas pazīmes. Eksperts pēc transportlīdzeklim radītajiem bojājumiem vai notikuma vietas apskates var pamanīt neatbilstības satiksmes negadījumā iesaistīto personu liecībās. Viņš piebilst, ka krāpšanas mēģinājumi ir ļoti atšķirīgi. Tā, piemēram, automašīnai nodarīti iespaidīgi bojājumi, kas varētu būt radušies, iebraucot pamatīgā bedrē, taču vietā uz ceļa, kuru transportlīdzekļa vadītājs norāda kā negadījuma punktu, asfalta segumā nopietni bojājumi netiek konstatēti.
Aizdomas var rasties arī tad, ja uz kāda nomaļa ceļa, pa kuru dienā nobrauc vien dažas automašīnas, nakts vidū pēkšņi saskrienas un nopietnus bojājumus gūst trīs automašīnas. I.Lubāns atzīst, ka arī tā var notikt, taču šādu gadījumu apdrošināšanas kompānijas izmeklētāji noteikti analizēs papildus. «Ja vadītājs bijis reibumā, nav varējis novaldīt stūri un tāpēc ietriecies kokā, iespējams, viņš uzreiz nezvanīs ne policijai, ne apdrošinātājiem, jo neviens apdrošinātājs neatlīdzinās zaudējumus vadītājam, kurš avāriju izraisījis reibuma stāvoklī. Bet nākamajā rītā, kad dzērums būs izgulēts, cilvēks sāks domāt, ka mašīna tomēr būs jāremontē un tam būs nepieciešami līdzekļi. Tad kādēļ gan nepamēģināt tikt pie apdrošināšanas atlīdzības? Var taču tajā kokā iebraukt vēlreiz!» vēl kādas situācijas piemēru min I.Lubāns. Parasti gan pēc šādiem inscenējumiem apdrošināšanas eksperti viegli pamanot izdomātajam notikumam neatbilstošus transportlīdzekļa bojājumus.
«Seesam» praksē bijis arī gadījums, kad, braucot atpakaļgaitā, trāpīts kādam šķērslim un sasists aizmugures labais lukturis, kā arī bojāts labais spārns un ielocīts bagāžas nodalījuma pārsegs, bet automašīnas īpašnieks norādījis, ka bukte ir arī vadītāja durvīs. Apdrošināšanas eksperts uzreiz konstatēs, ka bojājums durvīs, visticamāk, radies jau iepriekš un citos apstākļos. I.Lubāns teic, ka krāpšanas gadījumi mēdz būt līdzīgi, bet tie nekad nav identiski. «Vēlos piebilst, ka, izraisot tīšas transportlīdzekļu sadursmes, krāpnieki apzināti pakļauj sevi ne tikai nopietnam veselības un dzīvības apdraudējumam, bet arī kriminālatbildības riskam.» Arī televīzijas raidījuma «Zebra» vadītājs Pauls Timrots norāda, ka avāriju inscenēšana ir bīstama dzīvībai. Viņš teic, ka visbiežāk tās tiek sarīkotas grūti izprotamos krustojumos un vietās, kur notiek kustība pa apli.
Palīdz video novērošana
Kā skaidro Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andis Rozenbahs, viņa praksē Jelgavā nav nācies saskarties ar viltus avāriju gadījumiem. Šovasar jūlijā gan bijis viens gadījums Ozolniekos, kad kāda jauna sieviete sajaukusi pedāļus un atpakaļgaitā iebraukusi kokā. Policijai viņa skaidrojusi, ka notikusi avārija un viņas automašīnas aizmugurē ietriekusies smagā automašīna, kas vedusi laivu. Šajā gadījumā avārija atklāta ar video novērošanas palīdzību.
A.Rozenbahs stāsta, ka tieši video novērošana, tāpat kā aculiecinieku teiktais palīdz atklāt krāpšanos. Jelgavas policisti ir brīdināti, ka Latvijā darbojas krāpnieku grupas, kas jau avārijas vietā cenšas izspiest no cilvēkiem naudu. Krāpniekiem šādos gadījumos draud atbildība, sākot no administratīvās atbildības 15–70 eiro robežās, arī apdrošinātāji no viņiem piedzen izmaksāto kompensāciju, turklāt cietusī persona var vērsties tiesā.
«Es ceru, ka avārija tiešām notikusi bez nodoma. Bet, ja sāk tiesāties un izspiest naudu no apdrošinātājiem, tā ir cūcība. Ja pa ceļu brauks BMW, vai visiem būs jāapstājas malā, lai tas varētu droši aizbraukt? Ceru vismaz, ka citi neuzķersies uz šāda joka,» norūpējies ir Andris. Aicinot citus autovadītājus būt uzmanīgiem, viņš piebilst – ja par iemeslu tiks uzskatīta nepietiekama distance, visbiežāk vainīgs būs tas, kurš atradies aizmugurē. ◆
