Kiberterors, sekstings un vīrusi. Mūsdienās šie ir vieni no lielākajiem draudiem internetā, kas var aizvest pat līdz letālam iznākumam. Tāpēc par to būtu jāzina un jāuzmanās ikvienam globālā tīmekļa lietotājam, pārliecināts uzņēmums «Lattelecom», kas, piedāvājot skolām seminārus, sācis sociālās atbildības kampaņu «Internets – lieto drošāk un atbildīgāk». Šonedēļ tāds risinājās arī Jelgavas Valsts ģimnāzijā.
«Dodoties uz Jelgavu, iebraucu degvielas uzpildes stacijā, kur par diviem eiro iegādājos šokolādi. Atdošu tiem, kas piedāvās apmaiņā man tīkamākas lietas,» Drošāka interneta centra pārstāvis Edgars Caics sāk savu stāstījumu, ieraujot jauniešus vairāksolīšanas azartā. Kāds gatavs atdot ātrās ēdināšanas uzņēmumu kuponus, cits atstarotājus, gumijas rokassprādzes un citus niekus. Daži savā piedāvājumā apvienojas un arī saņem kāroto. Taču liela ir viņu vilšanās, ka lielās šokolādes vietā ir tikai iepakojums.
Pārāk brīvi un impulsīvi
Speciālisti norāda, ka šāda realitāte bieži sastopama arī internetā, kur nav iespējams fiziski pārliecināties par piedāvājuma patieso «smaržu, krāsu un garšu». Bez tam globālais tīmeklis ir laba slēptuve negodprātīgiem cilvēkiem, kas, izmantojot viltus identitāti, cenšas ne tikai pazemot un šantažēt citus, bet arī manipulēt, krāpt un zagt. Turklāt lietotāji nereti ļoti viegli uzķeras uz izliktās ēsmas, jo viņi mēdz būt gan lētticīgi, gan uzvesties pārāk impulsīvi un brīvi.
E.Caics to salīdzina ar mācību stundu, kurā notiek izšķirošs kontroldarbs. Ja skolotājs kaut uz mirkli izietu no klases, daudzi, visticamāk, izmantotu šo situāciju, steidzot pierakstos meklēt pareizās atbildes. Taču tas nenotiktu, ja klasē būtu izvietotas kameras un pie katra sola stāvētu novērotājs. Tomēr parasti tieši tik brīvi un neuzmanīgi bieži rīkojas interneta lietotāji, aizmirstot, ka globālajā tīmeklī atstātās pēdas (vēstījumi, fotogrāfijas) būs redzamas daudziem un uz ilgu laiku, beigās pavēršoties pret viņu pašu.
Par pārkāpumiem draud sods
Šajā ziņā viena no bīstamākajām parādībām ir tā saucamais sekstings jeb kailfoto nosūtīšana, kas pēdējā laikā, īpaši jauniešu vidū, kļuvusi izplatīta nodarbe. Statistika liecina, ka Latvijā savu kailfoto nosūtījis katrs desmitais nepilngadīgais jaunietis. Visbiežāk to darījušas meitenes (73 procenti), bet 16 procenti respondentu atzinuši, ka viņu fotogrāfija pārsūtīta tālāk. Tas savukārt rada risku, ka attēls nonāks internetā un to ieraudzīs skolasbiedri, vecāki, skolotāji, kā arī pilnīgi sveši cilvēki. Tāpat foto var tikt ievietots intīmpakalpojumu sludinājumu vietnēs, bet «upuris» saņemt aizvainojošus komentārus, kā arī nepatīkamus un terorizējošus zvanus, kas jau bijis pašnāvību iemesls vairākiem jauniešiem visā pasaulē.
«Pētījumi apstiprina, ka cilvēki kļūst aizvien atkarīgāki no interneta un sociālajiem tīkliem. Sākumā šajā jomā valdīja diezgan liela anarhija. Taču patlaban pastāv gan likumi, gan sodi,» atgādina Drošāka interneta centra pārstāvis. Piemēram, citu aizvainošana var «maksāt» 28 eiro, viltus profila izveide – 70 līdz 570 eiro, rupjības – 35 eiro, draudēšana – līdz 4285 eiro, bet filmu, mūzikas un tamlīdzīgu materiālu izplatīšana – līdz 357 eiro. Tāpēc interneta lietotāji tiek aicināti nepalikt vienaldzīgiem un ziņot par iespējamiem pārkāpumiem. To var izdarīt gan policijā, gan Drošāka interneta centra mājas lapā vai arī zvanot pa bezmaksas bērnu un jauniešu uzticības tālruni 116111.
Nekā personīga
«Šī tēma ir ļoti aktuāla, jo mūsdienās viss balstās informācijas tehnoloģijās. Pati galvenokārt izmantoju sociālos tīklus, ko sāku darīt no aptuveni septiņu gadu vecuma. Taču internets noder arī mācībām. Piemēram, kad būs jāraksta zinātniski pētnieciskais darbs, tīkls būs neatņemama sastāvdaļa. Protams, internetā cenšos uzmanīties. Galvenais – nevajag publicēt, ko negribi, lai citi uzzina. Neievietoju arī pārāk personīgas fotogrāfijas. Taču nevajag arī sevišķi baidīties. Jābūt ar galvu uz pleciem,» pārliecināta Jelgavas Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece Luīze Nagle.
Semināra rīkotāji cer, ka iegūtās zināšanas un materiālus klausītāji izmantos, lai par drošu internetu pastāstītu citiem. Tas savukārt ļaus piedalīties konkursā un saņemt vērtīgas balvas, sola «Lattelecom».
Interneta drošības programmatūra vecākiem ļauj:
■ bloķēt un uzraudzīt piekļuvi saturam un pakalpojumiem, kas bērniem nav piemēroti;
■ apzināt draugus, ko viņu bērni iegūst tiešsaistē;
■ samazināt tiešsaistes komerciālās informācijas un finanšu riskus, kam ir pakļauti bērni;
■ kontrolēt personisko informāciju, kuru bērni sniedz internetā;
■ samazināt datora tehnisko problēmu risku;
■ apzināties, ka bērni var tikt pakļauti izmantošanai vai iebiedēšanai.
