Iekļaut reemigrējušos skolēnus Latvijas izglītības sistēmā ir grūtāks uzdevums, nekā sākumā šķitis.
Pagājušajā mācību gadā Latvijas vispārējās izglītības iestādēs zinības apguva teju 500 skolēnu, kas atgriezušies no mācībām ārzemēs, radot jaunus izaicinājumus mūsu pedagogiem un sistēmai kopumā, secina Izglītības un zinātnes ministrija. Tam piekrīt arī Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, kur šogad mācās pieci šādi skolēni. No emigrācijas atbraukušie audzēkņi zinības apgūst arī citās Jelgavas skolās.
«Līdz šim divus gadus pie mums mācījās viens skolēns, kurš atgriezies no ārzemēm. Taču septembrī pabira – teju katru nedēļu bija jauns pieteikums. Skolēni ieradušies no Īrijas, Anglijas, Vācijas, Spānijas. Divi mācās 1. klasē un pa vienam 5., 8. un 11. klasē. Varētu teikt, ka gan šiem bērniem, gan mums tas ir kā lēciens aukstā ūdenī,» salīdzina Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktora vietniece Guna Stepiņa.
Gramatikā zaudēti četri gadi
Viens no reemigrējušajiem Tehnoloģiju vidusskolas skolēniem ir 11. klases audzēknis Ulrihs Rēdmanis, kas četrus gadus (no 6. līdz 10. klasei) izglītojies ģimnāzijā Berlīnē. «Latvijā ir daudz lielāka mācību slodze. Piemēram, Vācijā gandrīz nebija mājas darbu. Kontroldarbi arī tikai pāris reižu mēnesī. Tā vietā katru nedēļu bija testi. Grūti pierast pie Latvijas stingrības, bet ideja ir laba, jo var vairāk iemācīties un skolotāji to pārbauda,» atzīst puisis. Viņš piebilst, ka tāpat jāpierod pie stundu un starpbrīžu kārtības, kas mūsu valstī ir daudz sadrumstalotāka, kā arī nosacītās brīvības. Piemēram, Vācijā mācību laikā skolas durvis ir slēgtas.
Tomēr patlaban Ulriham nav īsti laika brīnīties vai slīgt nostalģijā, jo jātiek līdzi mācībās. «Matemātika Vācijā bija daudz vieglāka. Šeit man ar to ir ļoti grūti. Vajag iet uz konsultācijām. Man iedeva arī pagājušā gada vielu, ko pamācīties. Arī latviešu valodā – runāt un lasīt māku, bet gramatikā četrus gadus esmu pazaudējis,» raksturo jaunietis, būdams apņēmības pilns tikt ar visu galā. Šajā lietā ļoti palīdzot skolotāji, kā arī skolas vadība, kas nākamajā semestrī puisim sola portatīvo datoru, lai viņš varētu tulkot dažādus terminus.
Taču tam, ka Ulrihs mācījies ārzemēs, ir arī savas priekšrocības. Piemēram, vācu valoda, kurā viņš palīdz saviem skolasbiedriem, kā arī nesen pārstāvējis skolu pilsētas vācu valodas olimpiādē. Šajā priekšmetā Ulrihs pavasarī kārtos centralizēto eksāmenu, un vācu valodā taps arī zinātniski pētnieciskais darbs, kurā puisis meklēs vāciskā pēdas Jelgavā. «Kad ierados Vācijā, praktiski visu pirmo gadu mācījos valodu. Man bija 36 mācību stundas nedēļā,» piebilst puisis.
Cita sistēma un kultūrvide
Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktora vietniece stāsta, ka, iestājoties skolā, audzēknis pirmkārt tiek testēts, lai noteiktu viņa zināšanu līmeni. Visi, izņemot vienu pirmklasnieku, kuram būtu jāiet jau 3. klasē, mācās atbilstoši vecumam. Tāpat viņiem tiek izstrādāts individuāls mācību plāns. Taču skolotājiem ir liels izaicinājums iekļaut šos bērnus mūsu izglītības sistēmā. Turklāt nekādas atlaides mācībās viņiem nepienākas – jākārto tie paši valsts pārbaudes darbi, kas citiem.
«Labi, ka Latviešu valodas aģentūra rīko kursus un māca mūs, kā strādāt ar audzēkņiem, kas atgriezušies no ārzemēm. Mums tiešām trūkst izpratnes, cik brīžam radikāli atšķiras izglītības sistēmas un kultūrvide. Skolas pasākums, par ko mums šķiet, ka tas bērnam radīs prieku, var izvērsties pilnīgi pretēji, jo viņš šādus svētkus nav svinējis un nezina, kā rīkoties. Skolotājs vēl īsti nevar saprast, kādus materiālus emigrācijā dzīvojušam skolēnam piedāvāt un kas viņam ir par smagu,» norāda G.Stepiņa, cerot uz lielāku valsts, kā arī pašvaldības atbalstu šo bērnu izglītošanā. Piemēram, būtu vajadzīga papildu stunda individuālam darbam ar skolēnu, kas atgriezies no ārzemēm. Taču tam nepieciešams finansējums.
Visvairāk no Lielbritānijas
Izglītības ministrija informē, ka jaunajās politikas iniciatīvās 2015. gadam iesniegusi papildu finansējuma pieprasījumu atbalstam reemigrējušo skolēnu iekļaušanai Latvijas izglītības sistēmā. Šie līdzekļi varētu tik atvēlēti individuālām nodarbībām mācību priekšmetu apguvei, skolotāju profesionālo kompetenču pilnveidei, vecāku konsultācijām, kā arī informatīvo materiālu izveidei. Statistika liecina, ka pagājušajā mācību gadā 283 skolēni bijuši tādi, kas pirms emigrācijas jau ieguvuši izglītību Latvijā, bet 209 pirms tam šeit nebija mācījušies. Visvairāk skolēnu Latvijā atgriezušies no Lielbritānijas (27,4 procenti). Tai seko Vācija, Īrija, Krievija, Norvēģija un ASV. ◆
