Lai nu paliek premjerministres Laimdotas Straujumas («Vienotība») pēkšņā atskārsme, ka viņa skolotājiem nav solījusi algu pielikumu no nākamā gada janvāra un Izglītības ministrijas aprobācijā palaistais finansējuma modelis ir gaužām neskaidrs un tāpēc neapmierināms. Pirms pāris dienām pedagogu aprindas pāršalkusi jauna valdības vadītājas «atklāsme». Lai vairotu savus ienākumus, bioloģijas skolotāji, piemēram, varētu pildīt arī lauku konsultanta pienākumus, bet skolas direktori pieķert klāt grāmatveža darbu, ziņo nacionālie mediji.
Pirmajā mirklī varētu šķist – tā tiešām ir viena varena netradicionāla ideja. Īpaši lauku skolotājiem, no kuriem daudzi, lai «sakasītu» slodzi, kas izkusa krīzes izraisītajā izglītības sistēmas optimizācijā, patlaban spiesti par savu naudiņu liet bākā degvielu vai pirkt autobusa biļeti un doties uz tuvām tālām kaimiņu skolām. Kas nekaitētu pamācīties pedagogiem tik pierastajos tālākizglītības kursos un sākt «regulēt» lauksaimniekus, kārtot grāmatvedību, varbūt arī dakterēt lopus, brīvajos brīžos vadīt kultūras namu, administrēt pagasta pārvaldes darbu, pildīt sociālā darbinieka pienākumus, sniegt juridiskas konsultācijas un gatavot ēdienu vietējā krodziņā.
Tomēr man šī ierosme vairāk atgādina «sveicienu no Marsa», nevis konstruktīvu piedāvājumu. Ne tikai tāpēc, ka brīvas vakances iepriekšminētajos darbos laukos uz ceļa vienkārši nemētājas. Visvairāk mulsina pati idejas būtība. Tā vietā, lai beidzot praktiski sāktu demonstrēt vārdos sludināto, ka izglītība ir mūsu mazās tautas nākotne, jārada skola īpaši talantīgajiem un katram būtu izcili jādara, ko viņš vislabāk prot, tiek pausts aicinājums iekāpt puskoka lēcēju kurpēs. Piedāvātie amatu apvienojumi jau nav nekādas lielo uzņēmumu padomes, kurās var sēdēt pa desmit vienā reizē un papildināt partiju kasi! ◆
