Lauksaimniecības universitātes rektors profesors Voldemārs Strīķis piedalījies Latvijas un Norvēģijas kopprojekta «Pārtika, lauksaimniecība, sabiedrība» padomes pirmajā sēdē Norvēģijā.
Lauksaimniecības universitātes rektors profesors Voldemārs Strīķis piedalījies Latvijas un
Norvēģijas kopprojekta «Pārtika, lauksaimniecība, sabiedrība» padomes pirmajā sēdē Norvēģijā.
Par sabiedrības padomes priekšsēdētāju ievēlēts Norvēģijas Lauksaimniecības universitātes rektors profesors Rodžers Abrahamsens, bet par vietnieku – mūsu augstskolas rektors Voldemārs Strīķis. Padomē vērtēts kopprojekta ietvaros paveiktais, spriests par sadarbības paplašināšanas iespējām.
Abas puses atzinīgi izteikušās par Jelgavā atvērtajā Lauku attīstības studiju un pētījumu centrā uzsākto maģistrantu apmācību programmā «Ekonomika un agrobizness». Par Norvēģijas valdības piešķirtajiem 1,25 miljoniem Norvēģijas kronu Ekonomikas fakultātē iekārtota datorklase, tiek segts Norvēģijas pasniedzēju darbs, sarūpēts liels daudzums mācību literatūras. Tādējādi šai jomā finansējums nodrošināts visam mācību gadam.
Padomes sēdē ievadītas sarunas par vēl vienas maģistrantūras programmas izstrādāšanu – pārtikas kvalitātes kontroles jautājumos, kas, raugoties Eiropas Savienības virzienā, mūsu valstī kļūs aizvien aktuālāki. Šajā ziņā plānots aktivizēt Veterinārmedicīnas, Pārtikas tehnoloģijas fakultātes, kā arī attiecīgu valsts institūciju sadarbību gan savā starpā, gan ar partneriem Norvēģijā, cerot uz papildu finansējumu no abu valstu valdībām. Savukārt piensaimniecības attīstības veicināšanai norvēģi sadarbosies ar ražotājiem Limbažu pusē.
Voldemārs Strīķis Norvēģijā paguvis iepazīties ar Lauksaimniecības universitātes pārvaldes struktūru, tikties ar mūsu studentiem, kuri jau ilgāku laiku papildina zināšanas šajā augstskolā. Tikai labas atsauksmes viņš dzirdējis par Norvēģijā studējošo Meža fakultātes studentu Ati Rastiņu, Lauku inženieru fakultātes studentēm Egitu Urpenu un Kristīni Kļaviņu, kas apgūst lauku ainavu plānošanas specialitāti. Visi trīs ir lieliski apguvuši norvēģu valodu, ir sabiedriski aktīvi un nekādā ziņā neatpaliek no vietējiem censoņiem.
