Jau ilgi pirms Latvijas valstiskuma idejas dzimšanas tauta meklēja iespēju apliecināt sevi ne tikai darba prasmē un čaklumā, bet arī garīgumā un saliedētībā. Dzimtbūšanas laikā latviešiem šāda iespēja bija liegta.
Jau ilgi pirms Latvijas valstiskuma idejas dzimšanas tauta meklēja iespēju apliecināt sevi ne tikai darba prasmē un čaklumā, bet arī garīgumā un saliedētībā. Dzimtbūšanas laikā latviešiem šāda iespēja bija liegta. Vēl 19. gadsimtā uz katru tautas kopā sanākšanu cara valdības ierēdņi skatījās ar neuzticību.
Ķeizara vārdadienu neaizliegsi
Pēc 1817. gada, kad izdeva likumu par zemnieku brīvlaišanu Kurzemē, netieši un negribēti tika radīta augsne latviešu pirmās atmodas idejām. Viena no iespējām tās paust publiski bija svētku svinēšana. Zemnieku brīvlaišanas likuma svinīga pasludināšana notika 1818. gada 30. augustā Jelgavā, ķeizaram Aleksandram I klātesot, kad viņš apstājās Jelgavā pa ceļam uz Vāciju. Tajā pašā reizē tika svinēta arī ķeizara vārdadiena, tādējādi vienlaikus bija ķeizara svētki un brīvlaišanas svētki. Noliegt tos vai vajāt rīcības komiteju nevēlējās pat toreizējā administrācija.
Svētkos – latviešu atmodas idejas
Atceroties šo notikumu, pēc 50 gadiem 1868. gadā pirmo reizi Kurzemē svinēja Brīvlaišanas svētkus. Svētki rada atbalsi tautā, jo tie saskanēja ar atmodas gadiem. Vēlāk Jelgavā šo svētku rīkotāja bija Jelgavas Latviešu biedrība (JLB), kuras statūtus apstiprināja 1880. gadā (līdz tam tā darbojās kā Kurzemes Biškopības biedrība), un zemgalieši pils tornī varēja uzvilkt nacionālo karogu.
Tie bija īsti tautas svētki, kuros apmeklētāju bija tūkstošiem. Lūk, Brīvlaišanas svētku programma 1875. gadā: «Pieteikušies 3 lauku dziedātāju kori. Širkenhefera k. dārzā dziedās, būs mūzika, pēc teātra vakara skunstuguņus nodedzinās un liks gaisā kāpt, viss dārzs būs apuguņots. Teātrī izrādīs apakš Adolf Allunana k. vadības jaunu lugu, mūzika no pilsētas kapeles, kura pavairota caur Rīgas teātra orķestra locekļiem. Pēc teātra balle.»* Ieejas maksa toreizējiem apstākļiem bija liela – dārzā 30 kapeiku no personas, ballē – pat rubli no personas (vīrieša). Taču zāle bija pilna.
Ienākumi – 2638 rubļi zeltā
Pēc tam, kad bija notikusi Jelgavas latviešu apvienošanās biedrībā, tautas svētki atstāja jo dižu iespaidu. Tā tas bija pirmajos JLB organizētajos svētkos 1880. gadā, gan arī 1882. gadā, kad svētki izdevās spoži un pacilāti. Dievkalpojumu kuplināja kori un kvartets. Tika rādīta P.Pļavnieka un Ādolfa Alunāna dziedāšanas luga «Naudas maiss iz Kalifornijas» (arī mūsdienās tā varētu būt aktualitāte), otrajā dienā – Ā.Alunāna «Mednieks». Skanēja Jurjānu Andreja svētku uvertīras pirmatskaņojums. Svētkos piedalījās 35 kori. Svētki bija izdevušies arī materiāli: ienākumi bijuši 2638 rubļi zeltā, atlikums – 1000 rubļu.
Lojalitāte noteica svētku iespējamību
1883. gada 15. maijā bija krievu ķeizara kronēšanas svētki. Lai parādītu latviešu lojalitāti, JLB tos rīkoja, uzaicinot uzstāties lauku korus un teātra trupu.
«Jo asāki bija vācu lapu rupjie uzbrukumi nacionāliem latviešiem, jo karstāki viņi centās parādīt savu lojalitāti. Pa daļai tas stāvēja sakarā ar to, ka citādi guberņas administrācija nedeva atļaujas lielāku svētku rīkošanai.»* 1883. gada 22. jūlijā Jelgavas Latviešu biedrība rīkoja ķeizara vārda dienas svinības, kam bija teicami panākumi. Taču presē izskanēja rūgtums par brīvlaišanas svētkiem: «Acīmredzot aizņemta ar citu rīkojumu gatavošanu, 30. augusta svētkiem Biedrība piegrieza mazāk vērības, tamdēļ tie bija pavisam šķidri.»*
Pie gara atmodas šūpuļa – Jānis Čakste
Svētki atdzīvojās un sasniedza popularitāti JLB priekšsēdētāja Jāņa Čakstes laikā, sākot no 1887. gada. Tie bija biedrības morāli panākumi, kad svētki atgādināja Vispārējos dziesmu svētkus ar daudzu koru piedalīšanos. 1892. gadā piedalījās 1200 dziedātāju un vairāk nekā desmittūkstoš svētku viesu.
Pēc desmit gadiem – 1893. gadā – Brīvlaišanas svētkus svinēja trīs dienas ar koncertiem, teātra izrādēm, balli un mielastu. Uzstājās 25 jauktie un 18 vīru kori, kuru repertuārā bija galvenokārt latviešu tautas dziesmas.
Tie arī izrādījās pēdējie varenie 30. augusta Brīvlaišanas svētki. Noskaņas ziņā jau ēnu meta gatavojamie IV Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Visapkārt varēja just jauna laika vēsmas: Latvijas noslēgtajā patriarhālajā dzīvē ienāca ārzemju kapitāls, un tas atstāja savu iespaidu arī uz gara dzīvi.
«..cik augsts ir latvju gods»
Neatsverama nozīme nacionālo spēku modināšanā bija IV Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem 1895. gadā. JLB priekšnieks Jānis Čakste izmantoja vēsturisko apstākļu sakritību: šajā gadā apritēja 100 gadu kopš Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijai. Par gatavošanos dziesmu svētkiem Fricis Brīvzemnieks rakstīja: «Gaidīt svētkus ir arī liels un augsts darbs. Šis darbs ir tik liels, cik liela latvju zeme, un tik augsts, cik augsts ir latvju gods.» Šajā pašā gadā tika nosvinēti arī pēdējie Brīvlaišanas svētki.
Šie svētki nav uzskatāmi par tagadējo valsts svētku priekštečiem: valsts bija cita un iemesls svinēšanai – arī cits. Taču tā vairs nebija arī viduslaiku muižnieku visžēlīgi atļautā saulgriežu svinēšana. Brīvlaišanas svētki deva iespēju tautai pulcēties, rādīt savu gara spirgtumu, veikt kopīgu darbu un iedegties nacionālos ideālos. Vēsturiskie notikumi ļāva latviešu tautai pieņemties spēkā ekonomiski un garīgi, lai pēc gadiem arī politiski varētu runāt par brīvu un neatkarīgu Latviju.
* Citāti no Līgotņu Jēkaba grāmatas «Jelgavas latviešu biedrība 50-gadu kultūras darbā». (Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja fondi).
