Brīvās Latvijas dzimšanas dienas jeb 18. novembra svētki tā saucamajā pirmajā Ulmaņlaikā iekrita manā zēnībā.
Brīvās Latvijas dzimšanas dienas jeb 18. novembra svētki tā saucamajā pirmajā Ulmaņlaikā iekrita manā zēnībā. Toreiz, trīsdesmito gadu beigās, Garozas pagasta (tagad ietilpst Sidrabenes pagastā) kultūras centrs bija Garozas sešklasīgā skola. Tās nelielajā zālē notika visi pagasta sarīkojumi, arī valsts proklamēšanas dienas svinības18. novembrī.
Lielajiem bija savi svētki, kuros vienmēr svētrunu teica ar lielisku skanīgu balsi apveltītais Salgales baznīcas mācītājs Jānis Billerts. Mums, skolēniem, lielākais notikums valsts dibināšanas dienā bija došanās pie kritušo kadetu pieminekļa Vareļos. Šim gājienam posās jau ilgi. Skolā ļoti aktīvi darbojās mazpulku 331. vienība. Mazpulcēni bija uzņēmušies rūpes par pieminekļa apkārtnes sakopšanu gan vasarā, gan rudenī.
Svētku dienā devāmies trīs kilometrus garajā ceļā. Mūs neviens neveda ne ar zirgiem, ne mašīnām. Devāmies kājām. Kopā ar valsts sarkanbaltsarkano karogu gājiena vidū lepni plīvoja arī mūsu baltzaļais mazpulka karogs.
Teiktā saturu vairs neatceros, bet atmiņā iespiedusies skolas pārziņa Irbes spilgti patriotiskā runa pie pieminekļa, kur bija sapulcējušies pagasta iedzīvotāji. Bijis Latvijas armijas virsnieks, Irbe prata ne vien labi runāt, bet arī stalti turēt augumu.
Kad atgriezāmies skolā, kopgalda saimniece Zemīštante mūs sagaidīja ar karstas aveņu tējas krūzi.
