Kūdras ražošanas uzņēmuma Latvijas un Vācijas kopfirmas «Laflora» apgrozījums šogad sasniegs pusotru miljonu latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas ir par 300 tūkstošiem latu vairāk, bet piecos gados apgrozījums audzis sešas reizes.
Kūdras ražošanas uzņēmuma Latvijas un Vācijas kopfirmas «Laflora» apgrozījums šogad
sasniegs pusotru miljonu latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas ir par
300 tūkstošiem latu vairāk, bet piecos gados apgrozījums audzis sešas reizes.
Kūdras ieguves un ražošanas uzņēmumiem labvēlīgas nav nedz pārlieku mitrās, nedz karstās un sausās sezonas. Taču aizvadītā vasara «Laflorai» bijusi karsta gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Arī Kaigu kūdras purvā karstuma dēļ bijušas ugunsbīstamas situācijas, taču, organizējot dežūras, tās savlaicīgi novērstas.
Ieguve atbilst plānotajam
Kūdras ieguvē pagājušajā sezonā strādāts atbilstoši plānam: iegūts 45 tūkstoši tonnu frēzkūdras un 6000 tonnu gabalkūdras. Tas ir gandrīz divkārt vairāk nekā lietainajā 1998. gada sezonā. Taču tikpat ražīgi strādājuši arī Igaunijas un Lietuvas kūdras ražotāji. Nedrīkst aizmirst arī Baltkrievijas un Krievijas kūdriniekus.
Kūdras tirgus Eiropā ir visai piesātināts, tur valda nopietna konkurence. Firmas «Laflora» direktors Uldis Ameriks par sava uzņēmuma produkcijas noietu īpaši sūdzēties nevar. Joprojām tiek ražota gabalkūdra, pilnīgi dabīgā un maltā dabīgā kūdra, bet pēc sijāšanas līnijas iedarbināšanas uzņēmums klientiem piedāvā arī četru dažāda smalkuma frakciju sijāto kūdru, kas fasēta dažādu tilpumu maisos.
– Cenšamies piedāvāt produkciju, ko radniecīgi uzņēmumi vēl nedara, – tā savu noturīgā tirgus taktiku īsumā raksturo U.Ameriks.
Paplašina noietu Rietumos
Plašāks produkcijas klāsts nodrošina plašāku klientu loku. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad uzņēmums konservatīvi pieturējās vienīgi pie Vācijas klientiem, šogad ievērojami palielināts Kaigu kūdras noieta areāls. Nu «Lafloras» produkcija pieejama arī Polijā, Itālijā, Holandē un Dānijā.
– Mūsu valstī ir daudz iestāžu un aģentūru, kam būtu jārūpējas par Latvijā ražotās produkcijas eksportu. Taču to lietderība atkarīga no pašiem uzņēmējiem. Klienti mūs galvenokārt sameklē paši, iespējams, informācijas katalogos. Protams, arī mēs esam aktīvi, – stāstot par tirgzinības lietām, Uldis Ameriks uzsver arī Vācijas partnerfirmas nozīmi. Proti, ar sadarbības partneru palīdzību ātrāk iespējams apjaust tirgus tendences un, apsteidzot pārējos, ātrāk reaģēt uz pieprasījumu.
Kaigu purva kūdras patēriņš pašu valstī palicis iepriekšējo gadu līmenī. Uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka paši nav pietiekami nopietni izturējušies pret vietējo tirgu, tādēļ tur nišu aizņēmuši kūdras ražotāji no Sedas, Olaines un citām vietām. Turpmāk šai jomai paredzēts pievērsties daudz nopietnāk. Savukārt kūdras apjomu pasūtījumu izpildei ļauj papildināt kūdras ieguves uzņēmumi no Tukuma un Liepājas rajona.
Saņem markas, norēķinās latos
Kūdras ražotājiem, kas produkciju eksportē uz Rietumiem, izteikta ir problēma ar norēķiniem: par produkciju tiek maksāts vācu markās vai eiro. Pirms gada vai diviem par analogu produkcijas apjomu uzņēmums saņēma vairāk nekā tagad, lai gan kūdras cena nav mainījusies. Proti, savulaik markas kurss bija 0,338, bet tagad – 0,308 lati. Uzņēmumam, kam algas un visas ražošanas izmaksas kārtojamas latos, tā ir būtiska starpība.
– Neizpratni rada vēl kas – Igaunijā, kuras krona piesaistīta eiro (pirms tam – vācu markai), līdz ar eiro vērtības krišanos vajadzētu būt ārkārtīgi dārgai degvielai, jo to ieved un par to norēķinās dolāros. Tomēr pie mums degviela ir dārgāka. Labi, ka mūsu valdība ir nobriedusi no nākamā gada tomēr nepaaugstināt akcīzes nodokli degvielai, – Uldis Ameriks ir nobažījies par papildu grūtībām konkurencē ar Igaunijas uzņēmumiem un domā, ka valstij šī situācija būtu jāpārzina, jo tā mazāk naudas nonāk arī tās budžetā.
Audzis nodarbināto skaits
«Laflora» ir apmierināta ar iesaistīšanos Reģionālā fonda projektā, ar kura palīdzību izdevies samazināt uzņēmuma kredītprocentu daļu par iegādātajām kūdras presēšanas un sijāšanas līnijām. Šajā nozarē ražošanas tehnoloģiju uzlabošanas rezultāts tomēr atšķiras no citām. Līdz ar jaunas iekārtas iedarbināšanu palielinās vajadzība pēc izejvielas. Tā kā kūdra galvenokārt tiek ražota pašu spēkiem, pirms iekārtu iedarbināšanas jāsagatavo papildus purva platības – jāizcērt krūmi, tās jānosusina, jāizpilda vēl citi pasākumi.
Jaunu platību sagatavošana ir darbietilpīgs process, kas prasa papildu darbaspēku. Strādājošo skaita pieaugums šogad «Laflorā» saistīts ne vien ar platību palielināšanu, bet arī ar kraušanas apjomu pieaugumu realizācijā. Līdz ar to vasarā uzņēmumā strādā 200 cilvēku (agrāk 170), bet pašlaik – 140 (agrāk 70 – 80). Šis gads, pēc Ulda Amerika domām, ir zīmīgs arī ar to, ka darbu sākuši meklēt tik tiešām nopietni cilvēki, samazinās «staigātāju» īpatsvars.
Savukārt pie tā sauktajiem kantora cilvēkiem pieder tikai astoņi darbinieki. Ņemot vērā uzņēmuma apgrozījumu, uz vienu vadošo darbinieku sanāk liela summa. Arī darba slodze katram komandas loceklim ir liela.
«Laflorā» būs muitas punkts
No 1. decembra «Laflorā» atradīsies un strādās muitas punkts.
– Ja muitojam Jelgavā kādas 15 kravas, dokumentu apstrāde prasa daudz laika. Ja eksporta dokumentus kārto vēl kāda firma, laika patēriņš un spriedze palielinās vēl vairāk,– skaidro Uldis Ameriks un ir ļoti apmierināts ar Valsts ieņēmumu dienesta pretimnākšanu, jo tas uzņēmumam nozīmē būtisku servisa līmeņa uzlabošanu.
Pašlaik kūdras realizācijas sezona vēl nav īsti sākusies, taču atsevišķās dienās uzņēmuma teritoriju atstāj jau astoņi līdz desmit kravas furgoni. Karstākajos realizācijas mēnešos – no janvāra līdz martam – vedēju skaits dienā dubultojas. Šādos apstākļos nebūtu pieļaujams, ka apgrozījumu sāktu ierobežot formalitātes. Muitas punkta darbība produkcijas realizāciju varētu vienīgi veicināt.
«Lafloras» nākotnes nodomi saistīti ar ikdienišķām lietām: jaunu purva platību apgūšanu, lai palielinātu izejvielu apjomu, kā arī līdzšinējo 16 kilometru betonēto purva ceļu sakārtošanu un jaunas piebrauktuves būvi. Būtiski ir turpināt tehnoloģijas modernizācijas un produkcijas pilnveides aizsākumus, lai radītu pilnvērtīgu un dārzkopju tūlītējai izmantošanai derīgu galaproduktu, bagātinātu ar kaļķi un citām minerālvielām.
