Tieši Halovīna nakts priekšvakarā manas nemierīgās gaitas satricināja vēl kāds mistisks pasākums ar tikpat mistisku nosaukumu «Dreams of Einstein» – tātad par ģeniālā fiziķa un matemātiķa diženajiem, pravietiskajiem sapņiem.
Tieši Halovīna nakts priekšvakarā manas nemierīgās gaitas satricināja vēl kāds mistisks pasākums ar tikpat mistisku nosaukumu «Dreams of Einstein» – tātad par ģeniālā fiziķa un matemātiķa diženajiem, pravietiskajiem sapņiem. Kaut ko līdzīgu es pie sevis nodomāju. Tomēr maza vilšanās mani pārņēma tūlīt pēc tam, kad tabulu un bezgalīgu zinātnisku pētījumu (rakstiskā veidā) vietā es dzirdēju some jazzy dance beatz un redzēju neparastus vizuālos tēlus, piemēram, dzīvas cilvēka galvas, kas spraucās ārā no galdiem un sienām. Nonācu pie skaidras domas, ka viss tas ir PAR Einšteina sapņiem, ne viņa sapņu atspoguļojumu, jo kā gan viņš varēja aizsapņoties līdz 20. gadsimta izgudrojuma – datora – tehnoloģiskajām iespējām, kas ļauj cilvēkiem cauri tā miesām laist dzeju un mūziku.
Einšteina sapņi izrādījās relaksējošs pasākums, kurā varēja patrakot pie patīkamām «Quadrat Musique» skaņām, kas nebūt nav kvadrātiska mūzika, apskatīt jauno, daudzsološo (Latvijas Mākslas akadēmijas Komunikācijas, Dizaingrafikas un citu nodaļu) mākslinieku darbiņus, bet galvenais – būt tajā visā iekšā. Paša līdzdalību varēja pierādīt ar iespēju veselas telpas garumā izteikt savu sāpi (ar flomasteru pa sienu, lai citkārt nebūtu jāapraksta ēku fasādes). Patīkama atpūta bija garantēta arī chill-out telpā. Pēc izšūpošanās durvīs iekārtajās šūpolēs varēja noguldīt nogurušo ķermeni uz speciāli atpūtai sagādātajiem matračiem. Padomāts nebija vien par to, ka šajā naktī pulksteņus vajadzēja griezt atpakaļ un tādējādi iznāca pārklausīties vienus un tos pašus CD ar modinātāja zvaniem starplaikos.