Jelgavas cietums ir pierādījums, ka pat ar nelieliem līdzekļiem var gūt labu rezultātu, vakar pēc cietuma apmeklējuma secināja Ieslodzījuma vietu departamenta priekšnieks Vitolds Zahars.
Jelgavas cietums ir pierādījums, ka pat ar nelieliem līdzekļiem var gūt labu rezultātu,
vakar pēc cietuma apmeklējuma secināja Ieslodzījuma vietu departamenta priekšnieks Vitolds Zahars.
Vakar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji apmeklēja Jelgavas cietumu un tikās ar tā vadību. Cietuma apskatē piedalījās arī pārstāvji no Eiropas Komisijas.
Jelgavas cietuma priekšnieks Arvīds Blūms viesiem ļāva salīdzināt izremontēto korpusu ar pagaidām vēl neremontētajām tā daļām. Rekonstrukcijas darbiem cietums bija saņēmis 500 tūkstošu latu prasīto 800 tūkstošu vietā, tomēr, ieekonomējot un tērējot taupīgi, pašlaik daļa cietuma jau atbilst Eiropas līmenim.
Kā pastāstīja cietuma priekšnieks, visus remontdarbus veica paši ieslodzītie, kas par to saņēma algu. Lai darbi tiktu paveikti kvalitatīvi, remontā tika iesaistīti šīs jomas speciālisti no ieslodzīto vidus. Arī pašlaik vienā cietuma daļā ieslodzītie turpina remontdarbus. Šāds problēmas atrisinājums ir izdevīgs: cietumam nav pārāk jātērējas, bet cietumnieki saņem tik ļoti nepieciešamo darba iespēju.
Arvīds Blūms gan atzīst, ka pēdējā laikā ieslodzījumā nokļūst aizvien vairāk notiesāto bez specialitātes, ar zemu izglītības līmeni. Pašlaik vairums cietumnieku ir vecumā no 21 līdz 35 gadiem. Visvairāk ieslodzīto izcieš sodu no pieciem līdz desmit gadiem. Jelgavas cietumā atrodas arī astoņi uz mūžu notiesāti cilvēki.
Pagaidām vēl daļa ieslodzīto mitinās padomju laikos ierīkotajās kamerās, kur vienkopus ir līdz simts cilvēku, taču arī tas vairs neesot uz ilgu laiku. Remonta gaitā tiek liktas padomju laikos izsistās starpsienas un veidotas atsevišķas kameras.
Pēc Jelgavas cietuma apskates komisiju pārstāvji devās uz Olaini, kur tiek celta Olaines cietuma tuberkulozes slimnīca.
