Bērni ir cilvēces daļa, kam nepieciešama īpaša gādība. Viņi nespēj sevi pasargāt un aizstāvēt, rūpes ir jāuzņemas pieaugušajiem un valstij.
Bērni ir cilvēces daļa, kam nepieciešama īpaša gādība. Viņi nespēj sevi pasargāt un aizstāvēt, rūpes ir jāuzņemas pieaugušajiem un valstij.
Tādēļ ANO Ģenerālā asambleja pieņēma Bērnu tiesību deklarāciju, bet 1989. gada 20. novembrī ANO dalībvalstis apstiprināja Bērnu tiesību konvenciju – pirmo starptautisko vienošanos, kas veltīta bērnu tiesībām. 20. novembrī tai aprit desmitā gadskārta.
Bērnu tiesību konvenciju 1990. gada beigās bija atzinušas 57 valstis, bet 1992. gada beigās – jau 117. 1991. gada 4. septembrī arī Latvijas Republika pievienojās Konvencijai par bērnu tiesībām.
Pamatojoties uz šo dokumentu, ir tapis arī Latvijas Republikas Bērnu tiesību aizsardzības likums, ko pieņēma Saeima un 1998. gada 8. jūlijā izsludināja Valsts prezidents.
Galvenās pamattiesības, kas deklarētas konvencijā un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 19. pantā, ir šādas:
n Būt pasargātam savā valstī no jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no šā bērna, viņa vecāku vai aizbildņu rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģiskās vai politiskās pārliecības, sociālā vai mantiskā stāvokļa.
n Saglabāt savu identitāti, nacionālo piederību, uzvārdu, vārdu un pilsonību atbilstoši valsts likumam.
n Augt ģimeniskā vidē, lai bērns netiktu šķirts no vecākiem pret viņa gribu, izņemot gadījumus, kad uzturēšanās ģimenē apdraud bērna veselību un drošību.
n Saņemt nodrošinājumu un valsts garantijas savai dzīvībai un attīstībai, kas paredz pilnvērtīgus dzīves apstākļus, veselības aprūpi, izglītošanu un sagatavošanu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.
n Būt pasargātam no kaitīgās vides ietekmes; alkohola, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas.
n Brīvi izteikt savas domas, paust savu viedokli, saņemt vai sniegt jebkura veida informāciju atbilstoši bērna vecumam un briedumam, saglabājot konfidencialitāti.
n Valsts garantē īpašu aprūpi un aizgādnību bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušiem bērniem; tas nodrošina bērnu pilnīgu attīstību, labklājību un izglītību atbilstoši viņu spējām.
n Valsts nodrošina bērnam, kurš nonācis konfliktā ar krimināllikumu:
– nevainības prezumpciju – kamēr vaina nav pierādīta, bērns jāuzskata par nevainīgu;
– apsūdzības paziņošanu vecāku vai likumīgo aizbildņu klātbūtnē;
– lietu izskata kompetenta iestāde advokāta klātbūtnē.
n Saņemt palīdzību un aizstāvību jebkurā bērnu tiesību jautājumā valsts un pašvaldības institūcijās (Bērnu tiesību aizsardzības centrs, bērnu tiesību aizsardzības inspektors, Bāriņtiesa, Nepilngadīgo lietu inspekcija, sabiedriskās organizācijas: Bērnu fonds, «Glābiet bērnus!» u.c.).
Par Bērnu tiesību konvencijas starptautisko izpildinstitūciju var uzskatīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fondu (UNICEF), kas 1991. gadā nolēma, ka visām programmām, pēc kurām strādā UNICEF, jāatbilst konvencijas principiem.
UNICEF ir vienīgā organizācija ANO sistēmā, kas veltīta bērnu labklājībai. Tā dibināta 1946. gada 11. decembrī, lai nodrošinātu nepieciešamo palīdzību Otrā pasaules kara upuriem – trūcīgiem bērniem un viņu ģimenēm. Kopš tā laika UNICEF ir nodrošinājusi nepieciešamo palīdzību simtiem miljoniem bērnu – bada, slimību, nabadzības un pieaugušo nevērības vai izmantošanas upuriem. UNICEF darbojas 145 valstīs, un 37 valstīs ir fonda nacionālās komitejas, tostarp arī Latvijā – Rīgā, Brīvības ielā 58.
Jelgavas pilsētas Skolu valde sadarbībā ar Skolēnu domi pasludinājusi nedēļu no 15. līdz 21. novembrim arī Jelgavā par Bērnu tiesību aizsardzības nedēļu ar moto «Mīlam, uzklausām, analizējam».
Nedēļas ietvaros skolās tika rīkotas «karstās» diskusijas par bērnu tiesību ievērošanu mācību iestādēs, sabiebrībā, ģimenē, par skolotāju lomu bērnu tiesību aizsardzībā. Notika vecāku sapulces, uz kurām tika aicināti arī pašvaldības speciālisti un ierēdņi, kas nodrošina bērnu tiesību realizāciju pilsētā, kā arī pārstāvji no Valsts bērnu tiesību centra.
23. novembrī paredzēta noslēguma konference «Bērnu tiesības – likums un realitāte». Tajā tiks apkopotas problēmas, izdarīti secinājumi un izteikti priekšlikumi bērnu tiesību aizsardzības jomā. Konferences rīkotāji ir Skolēnu dome, atbalstītāji – Skolu valde un skolu administrācija, dalībnieki – skolēni un uzaicinātie pieaugušie.
Pēdējā laikā daudz tiek runāts par bērnu tiesībām saistībā ar vardarbību pret viņiem. Bet tas nav vienīgais tiesību pārkāpums. Mēs ikdienā bērnam bieži nodarām pāri, pat īsti to neapzinoties, – ar savu vienaldzību, paviršību, steigu, nevēlēšanos ieklausīties, neprazdami nesavtīgi mīlēt. Kā sacīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra vadītāja Ineta Ielīte, ir jāmaina sabiedrības vispārējā attieksme pret bērnu kā vērtību, kā objektu, kam jāpaklausa un jāpakļaujas. Nepieļaujama ir nevienlīdzība starp vīrieti un sievieti, kā arī akcepts vardarbībai: norma, ka vīrs sit sievu, vecāki – bērnus, stiprākais – vājāko, kaujas, lamājas, apvaino un pazemo. Bet vai tā ir cilvēciskās sabiedrības norma?
Bērni ir sabiebrības spogulis. Mēs paši viņus veidojam ar savu mīlestību vai nemīlestību, rīcību, bet rezultātus redzam uz ielas, skolā, mājās. Nevainosim bērnus, atbildība jāuzņemas pieaugušajiem!
