Turpinot cīnīties par jauna un godīgāka atalgojuma modeļa ieviešanu un atgādinot deputātiem viņu pirmsvēlēšanu solījumus, šodien Rīgā pie Saeimas nama sarkanu paklāju plāno izklāt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kuras rindās ir arī daudzi Jelgavas un tuvējo novadu skolotāji. Lai gan ministre Mārīte Seile apturējusi ieceres tālākvirzību, joprojām aktuāls jautājums ir pedagogu atalgojuma publiskošana.
Arodbiedrība ziņo, ka protesta akcijas mērķis ir vēl pirms valsts budžeta pieņemšanas deputātiem atgādināt partiju pirmsvēlēšanu solījumus piešķirt adekvātu finansējumu «jauna, godīga un izglītības kvalitāti veicinoša pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai».
Lai novērstu situāciju, kad saskaņā ar LIZDA aprēķiniem patlaban valsts neapmaksā vidēji 18 darba stundu nedēļā, un citas problēmas, jauno modeli jeb pāreju uz 36 vai 40 stundu darba nedēļu, kas tiek aprobēts 60 skolās visā Latvijā, vajadzētu ieviest jau nākamā gada septembrī.
Šim mērķim būtu nepieciešami 12–36 miljoni eiro. Taču valdība, aizbildinoties ar daudzām neskaidrībām, pedagogu atalgojuma palielināšanai rezervējusi vien trīs miljonus.
Viens no pārmetumiem bija, piemēram, par pedagogu atalgojuma caurskatāmības trūkumu. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija rosināja kopā ar skolotāju vārdiem un uzvārdiem to darīt zināmu skolu interneta mājas lapās, ko atbalstīja arī valdība. Tomēr, pakļaujoties sociālo partneru iebildumiem, šī iecere pagaidām apturēta.
Līvānos atklāj skolotāju algas
Jāpiebilst gan, ka vienas daļas skolotāju, kas iesaistījušies skolas administratīvajā darbā, atalgojums jau vairākus gadus tiek publicēts pašvaldību mājas lapās. Pirms vairākiem gadiem, piemēram, Līvānu pašvaldība šajā ziņā gāja soli tālāk, sabiedrībai darot zināmu visu savu pedagogu algas, atklājot arī saņēmēju vārdus un uzvārdus. «Šis lēmums tapa, lai no dienaskārtības noņemtu jautājumus, kas izskanēja dažādos forumos un sarunās, cik nu kurš saņem un kur aiziet valsts un pašvaldības nauda. Varbūt pirmajā brīdī bija kāda rezonanse un ik pa laikam atkal parādās, piemēram, pirms jaunā mācību gada, taču nekādu problēmu vai saspīlējumu šī kārtība nav radījusi. Taču noteikti būtu jānorāda arī skolotāju slodze, jo cipari paši par sevi maz ko izsaka,» «Ziņām» teic Līvānu Izglītības pārvaldes vadītāja Ilga Peiseniece. Viņa stāsta, ka, ņemot vērā skolēnu skaitu, kas kopā ar 66 speciālās skolas audzēkņiem Līvānu pašvaldībā ir 1326, skolotāji par slodzi (21 kontaktstundu nedēļā) saņem tikai nedaudz vairāk par valsts noteikto minimālo likmi – 420 eiro pirms nodokļu nomaksas. Saskaņā ar mājas lapā publicēto informāciju lielākā daļa pedagogu Līvānos «uz rokas» nopelna vairāk nekā 500 eiro (lielākā alga kādam skolotājam, kas nav direktors vai viņa vietnieks, novembrī bijusi 880 eiro). Tas nozīmē, ka šie skolotāji strādā vairāk par vienu slodzi, kas ir ierasta prakse visā Latvijā.
Daudziem virspusējs viedoklis
«Tas, ka mans atalgojums ir publiski redzams, man pilnīgi netraucē. Taču piekrītu, ka būtu jānorāda skolotāja nostrādātā slodze. Citādi sabiedrībā var rasties neadekvāts viedoklis,» atzīst Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece un latviešu valodas skolotāja Marita Asarīte, kuras alga līdz ar citiem vairāk nekā simts administratīvajā darbā iesaistītajiem atrodama Izglītības pārvaldes mājas lapā.
Lai gan pedagoģe aizņemtības dēļ šodien protesta akcijā nepiedalīsies, viņa iestājas par godīgāku atalgojuma modeļa ieviešanu. «Iespējams, akcija šiem jautājumiem pievērsīs kādu uzmanību. Tomēr – kā to masu mediji parādīs! Bieži vien cilvēki, kas nav iedziļinājušies šajos jautājumos, redz tikai to, ka skolotāji jau pēc dažām skolā nostrādātām stundām dodas mājās, viņiem ir divu mēnešu ilgs atvaļinājums, bet prasa lielākas algas. Taču viņi neredz, cik daudz skolotājs no sevis iegulda, lai sagatavotos stundām un olimpiādēm, izlabotu darbus, kā arī sagādātu darbā vajadzīgos mācību līdzekļus, ko daudzi pērk par savu naudu. Arī garo atvaļinājumu lielākā daļa līdz galam neizmanto, jo jāgatavojas jaunajam mācību gadam un jāapmeklē kursi, bet skolēnu brīvlaiki skolotājiem ir darbalaiks,» raksturo M.Asarīte. ◆
